Eelvads tagadnes filosofija
Filosofijas buhtiba un attihstiva. — Senatnes filososija.
Ja kahds pagahjufcha gadu simteņa widu buhtu israudsijees ka samu usdemumu runāt atklahtiba par filosofiju, — bes fchaubam, wina mehgina-jums paliktu nefekmigs. Pat misisglihtotako laika beedru widu winfch neatrastu few klaufitaju un, bes tam, ispelnitos apmainojunm, ka dabas sinatnu laikmeta fludinajot kaut ko lihdsigu alkimijai.
Protams, toreis neweens sew tahda usdemuma neisraudsijas, nemeens ari ta nemaretu. Pehz wispahr maldofchas to laiku sinatnu pahrleezibas, silofofija bij fawu muhschu nodsihmojufi. Wma islikas kaismiris dsihmneeku meids, kurfch peederejis kahdam agrākam garigas attihstibas laikmetam. Labāka gadijuma tajā atsihtu kailu profesijas preekfchmetu^ ka mehsturifko atminu un pehtijumu objektu. Toreis ari mareja tikt isrunats apgalmojums: ftlososijas wehsture esot pati sinatnifka filosofija, — aftgalmojums, kas gan toreisejas filosofijas stahtvoklim bija peemehrots, bet pateefiba noleeds miņai dsihnnbu un nahkotni.
Nodarbofchanas ar atsinas un pasaules usskatu mispahrigeem jautaju-
meem netika usskatita par sinatniski nosihmigu, un katrs fpezialists fawa filo
loģisko waj wehsturifko eksakto pehtijumu sara waj sarina eedomajas, ka mi
nam — teesiba nizinofchi nofkatitees us Platona un Kanta sinatni. Welti
atskanēja is dabas pehtneeku paschu nndus retas balsis, kuras brihdinaja ne
sajaukt filofofiju ar toreisejam jaunākam metafisifko fpekulaziju sistēmām, welti
pagehreja, lai, atraidot filasofijas nedibinātas prasibas, neatraida dibinātas.
Bet tas palika neatsihtas, sinatnei pafchai par taunu. Pehdeja, bihdamas
eepihtees na^ur^ofofifkos tratfchos, galigi aisleedsa fem domafchanu. Te
mums ir klasifks peemehrs, jeb — ka mediķis fazitu — ,,fkaists gadijums".
Roberts Maijers, kurfch pirmais atrada enerģijas, jeb — ka toreis fazija —
fpehka — pastahunbas likumu, tika apmainots lakstofchanas ar metafisiku _tikai
us ta pamata, ka winfch sama atraduma peerahdifchanai atfauzas netikmeen
us ekfperimenteem, bet ari us domafchanas likumeem. ^
Teefa, ftlosofija ari toreis bija, bet par wmu ka tahdu tad nemehdsa runāt, jo ihsteniba winu par filosofiju nemās neturēja. Un tomehr duali-stifka mahziba par ,,weelu un spehku" ka teefchamibam fewr bija tahdtt pati metafistka, pat wehl sliktāka, ka katra filosofiskas spekulazijas darināta sistēma.
No ta laika stahmoklis pilnigi pahrgrosijees. Plaschakas aprindas ir atkal modufees faprafchana un intrefe filosoftfkos jautājumos un pehtijumos, un dabas sinatneeki pafchi fchai sma tagad nebuht neeenem ftehdejo weetu.
Ko nesen wehl turētu par nedsirdeto, to tagad bij jareds: kahds sla-wens fisiologs lasa lekzijas par ,,dabas atsi.,fchanas robescham"'; nopatotais un teefcham meegli pahrprotamais mahrds ,,metafisifks" parahdas kahda ftsika darbos. Heinrichs Hertzs, kuram mums japateizas par elektromagnētiskas gaismas teorijas eksperimentālu nodibinājumu un veerahdijumu, ka elek-trifkee stari un gaismas wilni pehz salvas buhtibas meenadi, sama mechamka issakas schahdi: ,,nekahdas fchaubas, kas rodas meena apsina, newar tikai zaur to tikt isschkirtas, ka minas apsihme par metafisiskam; katram domātajam garam ka tahdam ir prasibas, kuras dabas pehtneeks paradis apsihmet par metasisiskam".
Kopa ar sekmēm dabas atsihfchana, negribot ir ismruschi atkal filososijas wezwezee jautājumi, augstakee un misaptmeroschakee zilmezifkas domafchanas jautājumi, un pagehr tagad jaunus pehtijumus. Ta tam ari wajadseja buht. Jo wairak sinatniska atsina, weenalga — kahda lauka, tumojas samam mehr-kim, tahda pat mehra ktuhst mina filosofiska. Sinatnes laikmets, kas ar enerģijas neisnibzibas prinzipu atradis wifus ahrejos dabas prozefus pahr-waldofchu un a^meenojofchu likumu, un ar mahzibu ftar sugu iszelschanos un attihstibu eemedis bioloģiska sinatne filosofisko ideju par organiskas dsihnnbas meenibu, - schahds sinteses laikmets, meenalga — waj schis wahrds patihk waj ne, ir teefcham filosofisks laikmets. Sinatne un filososija schobrihd wairs naw schkiramas.
Atgreefchanas pee filosoftjas tagadne war usrahdit wehl kahdu zitu zeh-loni. Ilgu laiku sajuhsminajas par brihnifchkajam sekmēm dabas sinatnes, lvarbunt drihkstam sazit — lihds skurbumam. Techmfkee atradumi, XIX. gadu simteņa slamas tituls, ir materiālo dsihwi pahrmeidojuschi, — bet ga-rigo tahda pat mehra pahrmeidot un tahlak attihstit wmi nebij spehjigi. Aismeen skaidrāki sajuhtam truhkumu, kas naw nowehrschams zaur bagatibu un waru. Tas ir peerahdijums, ka wifi ahrigee zimilisazijas lihdseklinam peeteekoschi, lairaditu ihstu kultūru un mestu zilmeku tuwak mina ihstajeem usdemumeem.
Schai filosofifteem zenteeneem tik loti pateiziga momenta, kad pehz silosofifkas isglihtibas teek meklēts un prafits mairak ka jeb tad, usdrofchinos us jums runāt. Sajuhtu pilnigi sama stahmotla labumus, bet ari ar minu faistito atbildibu.
Laiks ir klumis zitads, un ari filosofija ir klunmfi zitada. Mina ir mahzijusees wifu no jauna, un kur lvehl tas naw darits, to nnnai buhs ja^
dara. Winai jāatsakās us mifeem laikeem no eedomas, it ka minas usdemums ivaretu buht ,,pafaules mihklas" atminēt, pee tam mismeeglakaja fantasijas zēla. Atsinu meeta, kuras baro garu un noruhda muhsu gribu, mina nedrihkst wairs tik opiumu sneegt. Mispirms miņai jateeek fkaidriba, kahds ir minas ihstais usdemums?
Lai atbildētu us fcho jautājumu, mehs nedrihkstam peekertees kahda filosofa meenam maj otram isteizeenam, ta mehs dabūtu loti nenoteiktu atbildi. Tikai no filosafijas wehstures maram atsiht, kas mina ir un kahda tai nosihme. Sche meklējami filosoftjas wehsturneeka leelee usdemumi un nopelni. Filosofijas mehsture ir filosofijas jehdseena attihstibas un isweidojuschanas meh stūre. —
Jau pats filosofijas mahrds norahda, ka minas preekschmets un nosaukums — greekifka gara raschojumi. Sahkuma bija tikai greekiska filosofija — mairak mahkflineezifki neka sinatniski apdahminatas tautas gara raschojums. Us to maretu atsauktees katris, kas mispahr reds filosofija tihri mehsturifku parahdibu, kaut ko, kas samu muhschu jau beidsis. Jo ta filosofija, filosofija femi (^an 8icd"), ir teefcham klumuft par mehsturi, un tadeht mehs waram minu usskatit ka kaut ko mefelu, ispehtit un isskaidrot ka pabeigtu faktu kopibu. Ta muhfu mispahrigais jautājums par filosofijas buh-tibu ir pahrwehrtees mispirms jautājuma par greekifkas filosofijas buhtibu. Tagad mehs jautajam: kas bija un ko nosihmeia filosofija famas iszelschanas, sawu pirmo seedu klasiskajā laikmeta?
Atbilde, kahdu tvehsture mums schai jautājuma dod, ir tik meenkahrfcha un noteikta, ka ne-eefpehjami mums isleekas minu pahrprast. Un ta skan: senatne filosofija bija weens un tas pats, kas šina t n e. Lihds Alekfandriskam laikmetam nebij sinatnes bes filosofijas jeb blakus filosofijai. Filosofija ir kopējs pirmamots un mahtes klehvis, no kura laika gaita iszehlas misas atfemifchkas sinatnes; un, marbuht, mina ir ari augstākais mehrkis. us kuru ftehdejas norahda, pee kuras misas tas pehz famas pilnibas fasneegfchanas atkal atgreesifees; marbuht, ka wina ir antizipi-reta (eepreekfch ufmineta) sinatnu sistēma.
Ka senatne bes silosofijas nekahdu sinatnu nebij, meegli peerahdams zaur seno domātāju pehtischanas weivu un leeZibam. Pat matemātika netika atsihta par patstahmigu disziplinu. Platons no minas istaistja filosofijas preekschpakahpi, ja pat dalu. Aristotels sem filosofijas nekad neka zita nesaprata, ka to pafchu, ko sem sinatnes. Beeschi minfch pat leetoja mahrdu ,,filosofija" daudsskaitli; ,,filosofijas" nosihmeja minam tikdauds ka sinatnes. Antifka filosofija, zik tahlu wma dsinas pehz tihri teoretisteem mehr-keem, ir reisa ari antifka sinatne. Ta tad — tagad mehs maram turpināt — ari jauna filosofija nebuhs nekur zitur meklējama, ka jaunajās sinatnes, ņemot tas misa kopiba; filososijas un sinatnes meenlihdsibu, kas tika atsihta senatne, jaatsihst ari mums fchos laikos. Ta nu antiska filosofija meenkahrfchi pahr-wehrstas moderna sinatne, ka meZaka, masak attihstita forma pahrmehrfchas
jaunāka, mairak attihstita. Mehs tuhlin sajuhtam, ka ar fcho teek usstahdits filosofijas etftstenzes jautājums.
Un tomehr filosofija nekad ar to naw apmeerinajufees — buht par meenkahrfchu sinatni. Ne tikai kosmoss, — ta greeku estētiska sajuhta no-sauza pasauli tajā maldofchas skaistas kahrtibas deht — netikmeen redsamais kosmoss samu parahdibu gresnuma, bet ari gara eekfchkigais saturs jau pa-scha senatne bija filosofisku apzerejumu preekfchmets.
"Ari zilmeka dmehsele ir unimersums", — un fcho unimersumu Sokrāts pirmreis atmehra filosofijai. Ar to bij atrasts jauns filosofijas jehdseens, platoniskais jehdseens, ka mehs minu pehz Sokrāta leela pehztetfcha leetojam, garigo leetu filosofija. Bet schi nu samu buhtibu pahrprastu un laupitu pati few samu ihsto. eefpaidu, ja wina gribētu sewi atkal par sinatni dehmet.
Zilmeka garu newar apfkatit ka kaut kuru zitu objektu. Kad pstcholo-Zija kopa ar fisiologiju analife zilmeka gara spehjas un ispehta mina ifteik-fmes noteikumus un attihstibas likumus, tiklab indimidualos, ka sozialos, tad mina leek tam preekfcha tikai teorētiskus jautājumus. Bet fcheem nu peemiht ta ihpatniba, ka minas paschu gara buhtibu nemās neaisskar. Si-natne ka tahda nepasihst mehrtibas jehdseena. Wma to reds, bet neapfpreesch. Ka patalogam wefeliba un slimiba ir meenas un tas ftafchas likumibas noteikti prozefi, ta pareisi maj nepareisi fpreedumi, labi un slikti darbi, ta tihri psichologifku pehtijumu objekti, isfchkiras tikai pehz fameem noteikumeem un sekām. Bes tihri sinatnifka, ir wehl zits redses punkts, no kura mar apfkatit garigo dsthmi, un tikai schis skateens, kas atklahj mehrtibas, eefpeeschas ih-stenaja gara dsihme. Nehrtibas atrast nosihme reisa mehrtibas! peedsihmot, mehrtibas senu no jauna radit. Un tadehl filosofija, kas iseet no mehrtibam, naw tihra sinatne. Wma ir — ja mehs mispahr gribam kahdu fpreedumu nodot - kaut kas zits ka sinatne: gara madonibas mahkfla. Platons minu dehmeja par dsihmes meidu.