buhtu, usaicinati, sewi ar sawahm prassizchanahm eeksch weena gadda un seschu neddeļu laika no appakschrakztitas deenas skaitoht, pee Limbazchu Rahts=Teesas peerahdiht un cauri wezt, ar to ceetu peekohdinaschanu, ka pehc pagahjuscha laika ne weens wairs tiks klausihts jeb peeņemts, bet wissi tuhliht atztumti tiks. Limbazchu Rahts=Teesā taī 23. December 1850. Birgermeizter Moritc Vogell. № 714. C. Jungmeizter, Sekretehrs. 3. 3. Kad par tahm mantahm ta pee Malupmuizchas (Allukznes baznicas drau= dzē) peederriga zemneeka Adam Kaķķiht no Lunk mahjas, tas konkurzis nolikts irr', tad teek no tahs Malupmuizchas pagazta=teesas pehc teem zemneeku=likku= meem no 185ota gadda §. 946 wissi un ikkatris, kuŗŗeem kahdas bildinascha= nas jeb prassischanas buhtu, usaicinati, sewi ar sawahm prassischanahm eeksch trihs mehneschu laika no appakschrakztitas deenas, pee tahs Malupmuizchas paggazta=teesas peeteiktees, ar to ceetu peekohdinaschanu, ka pehc pagahjuscha nolikta laika neweens wairs klausihts jeb peeņemts tiks. Malupmuizchā taī 15tā Merc 1851. Jahn Jargan, preekschsehdetais № 12. (S. W.) Weiding, skrihweris. 2. 4. Us luhgschanu tahs Bauņu muizchas waldischanas tohp no Ķeizeriskas Rihgas Kreis=Teesas ar scho sluddinaschanu zinnams darrihts, ka tas Bauņu muizchas Kohciņ mahjas saimneeks Jehkob Neuland caur nahwi aisgahjis un tadehļ wissi tee, kuŗŗeem no ta nomirruscha kahdas prassischanas jeb maksaschanas buhtu, peerahdiht un nomakzaht, jo cittadi pehc pagahjuscha laika, neweens wairs taps klausihts jeb peeņemts, bet pehc likkumeem tiks ar teem slehpejeem nodarrihts. Limbazchos taī 11tā April 1851. Ķeizeriskas Rihgas Kreis=Teesas wahrdā: G. Baron v. De l w ig, Assessers. № 399. Zekretehrs R. von Engelhardt. 2. 5. Kad tas Kaztranes muizchas melderis Miķķel Lossberg caur nahwi ais= gahjis, tad tohp wissi parradu=ņehmeji kā arri parradu=deweji usaicinahti, sawas prassischanas un maksaschanas eeksch seschu mehneschu laika no appaksch rak= ztitas deenas, pee Ķeizeriskas 5. Rihgas Draudzes=Teesas peerahdiht ar to ceetu peekohdinaschanu, ka pehc pagahjuscha laika, kuŗŗi sawas prassischanas un 18 21 eeksch scho paschu laiku usaicinati tohp, sawu parradu pee tahs paggazta=teesas peerahdiht un nomaksaht, jo cittadi ar teem pehc likkuma spehka tiks nodarrihts. Limbazchos tai 7tā Mei 1851. Ķeizeriskas Rihgas Kreis=Teesas wahrdā: G. Baron v. Delwig, Assessers. № 518. Zekretehrs R. v. Engelhardt. 1. 10. No Widzemmes Leelukungu Sabeedroschanas preeksch labbakas zirgu audze= schanu eeksch Widzemmes, tohp scheitan wisseem par zinnaschanu sluddinahts, ka ta isskattischana no zirgeem labbakas suggas eeksch Willandes pilsehtas tannī 13tā Juhni s. g. notikt buhs, preeksch ko arri wissi zirgu=audzinataji kuŗŗi pee schahs isskattischanas nahkt gribb, usaicinati tohp, tohs no wiņņeem audzinatus zirgus labbakas suggas taī deenā nowezt. — Tā patt arri tohp zinnams dar= rihts, ka Tehrpattes pilssehtā tannī 28tā Juhni un Limbaschu pilssehtā tannī 9tā Auguzt s. g. ta isprohweschana no zemneeku zirgeem caur skreeschanu un wilkschanu tiks noturreta un caur ko tad arri ta naudas maksaschana tiks tahdeem dohta, kuŗŗi to skreeschanu un wilkschanu pehc tahm nosaccischanahm buhs padarrijuschi. Tahs beedribas wahrdā: H. v. Ztael=Holztein. 11. Pawehleschana Sawas Ķeizeriskas Gohdibas ta Pattwaldineeka wissas Kreewu=zemmes u. t. j. pr. no Widzemmes Gubernementes=Teesas wisseem par zinnaschanu un paklausischanu. Pehc weena, no ceeniga General=Gubernatora Leelakunga apztiprinata pa= dohma tahs kommisejas preeksch eeweschanu to Widzemmes zemneeku likkumu, preeksch zemmes=turreschanu un dzihwoschanu no 1849. gad. tohp no Widzemmes Gubernementes Waldischanas dehļ isskaidroschanas to eeksch §. 203 punkt 1, to jaunu zemneeku likkumu, nosaccita preekschrakztu, dehļ malku=peeweschanu, wisseem par zinnaschanu un paklausischanu zinnams darrihts: „ka appaksch tahs eeksch §. 203 punkt 1 to likkumu peesauktu weenpagalles gaŗŗu malku wissur ween arschin gaŗŗu malku saprazt buhs. № 4857 Teesas=Gubernators M. v. Ezzen. A. v. Richter, G. Tiezenhauzen, Klein, Waldischanas rahts. Waldischanas raths. Waldischanas rahts. Zekretehrs L. Napiersky. Limbazchos, tannī 16tā Mei 1851. R. v. E n g e l h a r d t, zekretehrs. Druck von W. F. Hecker in Riga. 1851. 19 maksaschanas ne buhs peerahdijuschi, ne tiks wairs klausiti, bet ar tahdeem pehc likkumeem tiks nodarrihts. Plahtermuizchā taī 16tā April 1851. Ķeizeriskas 3. Draudzes=Teesas wahrdā: Draudzes=Teesaskungs E. v. T i ezenhauzen. № 388. J. Ztrausz, Notehra weetneeks. 2. 6. Pawehleschana Sawas Ķeizeriskas Gohdibas ta Pattwaldineeka wissas Kreewu=zemmes, no Widzemmes Gubernementes Waldischanas wisseem par zin= naschanu un paklausischanu. No Widzemmes Gubernementes Waldischanas teek par peepildischanu pehc usdohschanas ta ceeniga General=Gubernatora Leelakunga tahs pakkaļ nahkamas, no Augztapascha apztiprinatas nosaccischanas par pilnigaku sapraschanu to §. 235 to Widzemmes zemneeku likkumu par zemmes = turreschanu un dzihwoschanu no 1849ta gadda scheitan par zinnaschanu un paklausischanu ar to peelikkumu slud= dinatas, ka tee kuntraktes=munzturi no tahs kommisejas preeksch eeweschanu to nu patt' peesauktu likkumu tahm Draudzes=Teesahm ar weenu pilnigu preeksch= rakztu preeksch isbruhkeschanu no tahdeem kuntrakteem noztelleti irr un tee tahdi munzturi buhs par to naudas=skaitli no 2 kap. sud. par kattru tahdu, pirkami dabbujami. 1) Wissi rentes=kuntrakti, kuŗŗi pehc eeweschanu to likkumu no 1849 gad. irr notaisiti un norunnati, buhs ne tik ween pehc to no kommisejas dohtu munzturi, bet arri pilnigi dehļ norunnatas klausischanas un arri par to ņemschanu tahs klausischanas ar wehrā ņemschanu tahs §§. 175 lihdz 227 to peeminnetu likkumu norakztiteem buht. 2) Wissi rentes= kuntrakti, kuŗŗi preeksch eeweschanas to likkumu no 1849 gad. us wee= nas norunnatas un bes rakztes notaisitas kuntraktes noslehgtas irr un wehl taggad us tahdu norunnu atrohdahs, buhs eeksch 2 gaddeem, no 23 April 1851 rehķinoht, t. i. wissuwehlaki lihdz 23. April 1853 pehc to peesauktu munzturi norakztiteem buht, jo cittadi caur ztrahpi tee ne= paklausitaji tiks peeturreti; schē arri tas, no kommisejas dohts mun= zturis un preekschrakzts preeksch teem wecceem kuntrakteem usļauts preeksch israkztischanu, — un dehļ tahs norakztischanas warr tahs norunnazchanas tā patt palikt kā jau agraki bija, — bet ar to ztarpibu, ka preeksch schahm lihdz schim us nezinnamu laiku noslehgtahm rentes=norunnascha= nahm taggad tas wissu pehdigais laiks (termins) kamehr tee paschi par ģeldigahm, to laiku ne wiss' ilgaki ka 6 gaddus usļauj, nolikts irr, — tā patt tee, kuŗŗi us zinnamu laiku noslehgti bija, arri pee tahs paschas norakztischanas lihdz to nu patt nozaccitu laiku paleek. 3) Kad tahs eeksch 2tras punktes notaisitas rentes=norunnazchanas eekzch 2 gaddeem 20 ne buhs pehc to munzturi un norakztischanu istaisitas, tad tiks tee pehc pagahjuscha peesaukta laika caur Draudzes=Teesaskunga usdohschanu un pehc teem preekschrakzteem un nosaccischanahm kā eeksch 2tras punktes nosaccihts, norakztiti. — 4) Wissas tahs, preeksch islaischanu to likkumu no 1849. gad. us norakztiteem kuntrakteem notaisitas rentes=norunna= nas, paleek pilnā spehkā lihdz to laiku, kamehrt no weena daļļa weena ģeldiga ussaccischana tohp dohta. — 5) Pee apztiprinaschanu no agraki us daudz gaddeem norunnateem klausischanas kuntrakteem tohp tee ren= tes=deweji ka arri ņehmeji ar wehrā ņemschanu tahs nosaccischanas eeksch teem §§ 195 un 196 to likkumu par zemmes=turreschanu un dzihwo= schanu, atminnedami zinnams darrihts. Rihgas pillī tannī 20tā April 1851. № 4524. (L. S.) Teesas=Gubernators M. v. Ezzen. A. v. Richter, G. Tiezenhauzen, Klein, Waldischanas raths. Waldischanas raths. Waldischanas raths, Zekretehrs L. Napiersky. 7. Kad no Jnceem muizchas (Rihgas kreizē) ta gannu=meita Trihne Mitce — 13 gaddus wecca, no widdeja augumā, gaischeem matteem — pazudduse, — tad tohp no Ķeizeriskas 2tras Rihgas Draudzes=Teesas wissas policeijas un muizchu= waldischanas usaicinatas, pehc to ganna meitu Trihne Mitce klausinaht, un kur wiņņa atraztohs, tai Jnceemmuizchas waldischanai nosuhtiht. Judasch muizchā tai 27tā April 1851. C. v. Ztein, Draudzes=Teesaskungs. № 496 C. P. Horzt, Notehrs. 8. Plahter muizchā Maddalenes baznicas draudzē irr dehļ neusbuhweschanas weenas uhdenu=dzirnawas gattawa isztrahdata dzirnawas dambju=malka par lehtu naudu isdohdama. Plahter muizchā taī 22. April 1851. E. v. T i ezen ha uzen, muizchas waldischanas wahrdā. 9. Us luhgschanu tahs Mekkes muizchas paggazta=teesas tohp no Ķeizeriskas Rihgas Kreis=Teesas zinnams darrihts, ka tas turrenes Lembusch mahjas saim= neeks Friedrich Lihce caur nahwi aisgahjis un ka lai wiņņa mantineeki, ka arri parradu=prassitaji sewi eeksch 3 mehnescheem no appakschrakztitas deenas schahs sluddinaschanas pee Mekkes muizchas paggazta=teesas ar sawahm prassischanahm peeteicahs, jo pehc pagahjuscha laika ne weens wairs tiks klausihts jeb peeņemts; — tāpatt arri tee, kuŗŗi tam peesauktam Friedrich Lihce parradā palikkuschi, Latweeschu A w i z e s. Nr. 5. Cettortdeenā 1mā Webruar 1851. Ko Juhs tē buhtut darrijuschi? (Skattees Nr. 4. Beigums.) Ne ilgi pehc tam usnahce tas septiņ=gaddu= karsch ztarp Pruhscheem un Eztreiķereem, un schee wilkahs Schlezijā eekschā un gribbeja to Pruhscheem atkal atņemt. Prett scheem nu ne weens rohbezch=jahtneeks ne ko ne eespehja — tee isputteja kā sissiņi, un wissi sleppeni ceļļi palikka waļļam un brihwi, lai brauc un wedd, kur un kas weenam patihk. Bet Herrmanns dohmaja: tu tatschu essi un paleeci sawa ķehniņa rohbezch=jahtneeks, un tee eenaidneeki arri naw ne kas cits, ka Kontre= bandu= (aisleegtu preccu=) weddeji; tapehc te= wim us teem jadohd aktiņa, cik ween warri. Un to wiņsch arri darrija, un klauschinaja pehc teem, kur ween warreja, un dabbuja caur to daudzreiz wiņņu derrigakas nodohmas ķeh= niņam zinnamas darriht, caur ko zinnams teem eenaidneekeem dasch nodohmahts darbs tappa samaitahts. Ķehniņsch wiņņu tadehļ nosauca par sawu usticcamu kalpu, bet tee eenaidneeki schķendeja wiņņu par spijonu, mekleja wiņņu rohkā dabbuht un pakahrt; pehcak tee wehl issohlija simts dahlderus us wiņņa galwu. Kaut to tas nabbaga Wendlers buhtu zin= najis! Wiņņam tee simts dahlderi labbi no= tiktu! — Kahdā deenā wilkahs atkal Herrmanns ar derrigahm ziņņahm us to pussi, kur Pruhschu waktneeki ztahweja un gribbeja teem to eenaid= neeku nodohmas zinnamas darriht. Tik ka wiņsch gaŗ kahda mezcha=lihkuma bija gaŗŗam, eeskrehja tam paschās kruhtīs labs jahtneeku= pulks. Tee zinnams ne bija tee, ko wiņsch wehlejahs, bet Eztreiķeri. Jsmukt wiņsch wairs ne warreja, un tadehļ, kad tee sauca, bij japaleek us weetas. Tas waktmeizteris prassija, kas wiņsch essoht. „Esmu Zeiferts, ta ceema=waldneeks, kas tur appaksch kalna ztahw!" wiņsch atbildeja. „Wiņsch mello!" sauca weens no ta pulka. „Nu deen! schis naw ne kas cits, ka tas roh= bezch=jahtneeks Herrmanns. Tas tehwiņsch mannim weenreiz jau us tirgu rahdihts, un tad mannim taggad waijadzetu aklam buht, ja schis tas ne buhtu!" „Tas buhtu ko wehrts, ja schis tas buhtu, waktmeiztera kungs!" sauca cits. Tas waktmeizteris speedahs wehl jo wairak wiņņam wirsū, un Herrmanns deewajahs un zwehreja elli un debbesi, ka wiņsch tas ne essoht; turklaht wiņsch teem rahdija usplehztu grahmatu, kuŗŗā bija pee ta ceema waldneeka Zeiferta pehc labbibas rakztihts. Caur scho grahmatu tas waktmeizteris sahka prahtā schaubitees, un jau gribbeja ļaut wiņņam ais= eet, pee sewim dohmadams: ko guhztiht un pakahrt gribb, to accis schķeetahs wissur eeraudziht. Bet tē nu sauca weens no ta pulka. „Pa= gaideet! Redz, kur nahk tas wihrs, kas mums padohmu dohs! To es pazihztu, tas irr tas algadzis Wendlers, kam schis tehwiņsch mah= jas un wissu eedzihwi us sawu kaklu ņehmis, un mazas wainas dehļ to pahrmahcischanas= nammā eegruhdis. No wiņņa mehs skaidru ziņņu par scho leetu dzirdesim." Un riktigi, tas nabbaga Wendlers peenahca, ķeŗŗu ar sausu malkas=wezumu ztumdams pamazihņam wiņņeem klaht. Herrmannam schis ne tik ne bija tas wihrs, ko wiņsch schinnī weetā wehlejahs satikt, un wiņņam tā bija ap sirds, ittin ka wiņsch schei= tan ztahwetu us sohda=placci, un wehl wairak, 18 kad wiņsch atminnejahs, ka schis pats tas celsch un ta weeta bija, kur wiņsch to reiz Wendlerim to mahcibu bij dewis, ka ne waija= goht sawu tuwaku aisleegt. Tas waktmeizteris sauca to algadzi klaht un waicaja to: „Woi Juhs pazihzteet to rohbezch= jahtneeku Herrmannu?" „Ah ja! to es skaidri pazihztu!" wiņsch at= bildeja. „Nu, tad apluhkojeet labbi scho cilweku!" sauca tas waktmeizteris. „Schis gribb islik= tees par ta ceema=waldneeku Zeifertu, bet mehs turram wiņņu par to spijonu Herrmannu, kas Juhs liccis nolaupiht un pahrmahcischa= nas=nammā eegruhzt. Turklaht Juhs tak arri zinneet, ka us wiņņa galwu simts dahlderi irr issohliti, un es apsohlohs tohs tuhdaļ tam doht, kas mums wiņņu pazihztamu darru." — Ar scheem wahrdeem wiņsch wilka leelu naudas= makku no kabbatas ahrā un sweccinaja to tā, ka tas sudrabs tannī jauki skanneja. Ticcu atkal, ka Juhs mihļee ne wehletutees, ne weens taggad labpraht Wendlera weetā buht; jo usturra=truhkums irr ruhkts kum= mosis, un atreebschanahs irr salda maltite; un tadehļ Juhs arri ik rihtu no sirds luhdzeet: „Kungs! Dohd mums muhsu deenischķu maizi, un ne eewedd muhs kahrdinaschanā!" Wendlers labbu laiku teem ne wahrdu ne atbildeja, un tadehļ ka atreebschanahs salda irr, teica wiņsch beidzoht: „Ja! scho wihru es skaidri pazihztu, un sawu tuwaku ne buhs aisleegt!" — Schē nu gribbu sawu ztahztiņu schim brih= zcham nobeigt, un Jums, mihļee Awizchu= lassitaji waļļas ļaut apdohmaht, ko Juhs tē Wendlera weetā buhtut darrijuschi, un ko Juhs tē par taisnibu un pateesibu turretut. Un ja kahdam no Jums, kas to ztahztu Wahcu wal= lodā ne buhtu lassijis, patiktu sawas nodoh= mas par scho leetu Awizēs zinnamas darriht, tad tas mums wisseem leels preeks buhtu. — Pehc kahda laika es Jums pateikschu, ko Wendlers darrija. Ar Deewu! E. Dunsberg. Bruņņeneeks Kahrlis Rahde. (Pasakka.) Waldija weccos laikos Angļu zemmē ļohti warrens ķehniņsch, wahrdā Artus, no ka wissi bihdahs. Wiņņam arween pee rohkas bija 12 spehcigi un warreni bruņņeneeki, kas wissi bija slaweti kaŗŗotaji un meera=laikos lihdz ar wiņņu pee appaļa galda sehdeja gudrodami. Kahdu reiz ap pascheem wassaras=swehtkeem atjahje wiņņa pillē skaizta jumprawa us sneega baltu zirgu un gauzchi raudadama luhdzahs, lai schis warrenais ķehniņsch eetu palihgā wiņ= ņas mihļu ķehniņeeni glahbt no leela pohzta uņ nelaimes. Wiņņa teice: „Manna ķehni= ņeene un wiņņas kungs pats ķehniņsch waldija tahļu, tahļu no schejenes pahr leelu un lai= migu walzti; wiņņeem peedzimme princesse, un kad ta usauge, tad ta bij tik skaizta, ka ne weens pasaules mahlderis ne warreja wiņņas skaiztu seiju us papihra usmahleht, un tadehļ wiņņa tikke saukta par to skaiztu Matildi; wissa meesa un matti wiņņai tā spihd kā patte saula, un turklaht wiņņa irr ļohti gudra un augzti mahcita. Scho skaiztu princessi gribbeja precceht kahds warrens milzis, kuŗŗa mahte mahte irr breesmiga raggana. Bet muhsu ķehniņsch atbildeja, ka wiņsch sawu behrnu labbak noslihcinatu juhrā, ne kā tahdam sah= tanam dohtu. Ar schahdu ziņņu nu tas milza wehztnessis tikke aissuhtihts atpakkaļ; un kad wiņņa mahte scho ziņņu dabbuja, tad ta tik warreni apskaitahs, ka muhsu ķehniņu un wissu wiņņa zemmi nolahdeja. Caur wiņņas bree= smigu burschanu taggad ķehniņsch irr no sa= weem sirds=mihļeem atschķirts, dzihws gan, bet tomehr tikpat kā nomirris un wissa wiņņa zemme degg kā leela krahsns; pilssehtas un pillis, wiss labbums un manta un wissi wiņņa ļaudis, augzti un zemmi degg ar breesmigahm leesmahm. Weena weeniga pils tik irr palik= kuse aissargata no wiņņas burwibas un tur dzihwo manna ķehniņeene ar sawu princessi. No schahs pils wiņņa manni atsuhtija pee te= wis, wissuwarrenais ķrhniņsch Artus un pee 19 jums spehcigeem bruņņeneekeem, jo juhsu slawa eet caur wissu pasauli, un wiņņa leek juhs slrsnigi luhgt, ka juhs no sawa pulka suhtitu weenu sirdigu kaŗŗotaju, kas to leelu milzi warretu uswarreht. Jo schi burwiba irr tahda, ka ta paztahw sawā spehkā arween, kamehr tas milzis wehl dzihwo; bet tikko tas teek no= kauts, tad tuhlin irr mnhsu ķehniņsch ar wissu sawu zemmi un ļaudim no tahs nelaimes waļļā." Ķehniņsch Artus to dzirdejis tā runnaja: „Ta irr pawissam ehrmiga pasakka!" un us= luhkoja wissus sawus bruņņeneekus wissapkahrt rinķī. Bet schee weens pehc ohtra atbildeja, ka wiņņi ne drihkztoht ar tahdu wellu cihni= tees, jo to jau ne spehschoht uswarreht. Kad nu ta jumprawa redzeja, ka wiņņa ar sawu luhgschanu un assarahm ne ko ne war= reja isdarriht, tad ta palikke tihri sarkana no dusmahm un teice: „Redzu gan, ka irr tihri melli un neeki ween, ko wissa pasaule runna pahr ķehniņu Artu. Kaunees ķehniņ pahr sawu neleetibu ar wisseem saweem knehweļeem!" To isteikuse ta mettahs zirgam muggurā un de= wahs prohjam. Bet ztarp teem bruņņeneekeem pee galda seh= deja weens jauneklis, kas gan wehl ne bij ne kahds wihrs saucams, jo tikween 18 gaddus bija wecs un saucahs Kahrlis Rahde. Tas sehdeja itt klussi kreisu rohku pee sawas kruhts peeliccis, jo wiņņam dikti ķehrahs pee sirds ta swescha ķehniņa nelaime. Wiņsch nu cehlahs augschā un luhdze ķehniņu Artu un sawu tehwu, lai wiņņu atlaizchoht, jo wiņsch gribboht tai jumprawai lihdz jaht. Bet tāpat tas ķehniņsch kā arri wiņņa tehws ne gribbeja wiņņu laizt eeksch tahdahm breesmahm. Wiņsch ar to ne palikke meerā un scheem atteice: „Teem nabbageem ļautiņeem par labbu es gribbu cih= nitees ar milzeem, puhķeem un ar paschu elli." Kad tee nu mannija, ka wiņsch pee sawa prahta drohschi paztahweja, tad tam ļahwe waļļu un tehws taisijahs wiņņam lihdz jaht. Bet wiņsch ne gribbeja tehwu lihdz ņemt un tam atteice: „Mans waddonis irr tas wissu = warrenais Deews, un tam irr deesgan spehka, manni no wissahm breesmahm pasargaht un man pa= lihdzeht." — Tad arri tehws no wiņņa at= ztahjahs un wiņsch teem wisseem atdewe lab= bas deenas. Kad zirgam mnggurā uskahpe, tad isskattijahs kā skaizts eņģelis un wiņsch aisjahje, ka tahs zelta bruņņas ween noskan= neja. — Drihz wiņsch to jauno preileni pa= nahce, bet — kas to buhtu dohmajis, kahda ta bij nepateiciga. Wiņņa ar pussacci to us= luhkojuse teice mehdidama: „Luhk' kahdu mem= mes=dehliņu ķehniņsch Artur man suhtijis." Bet wiņsch itt laipnigi un mihligi tai atbildeja: ceeniga preilene, ļaujeet man jel juhs pawad= diht! Es gan esmu jauns, tas irr teesa, bet pahr to ne behdajat, es zinnu, ko es warru darriht. Es gribbu juhsu mihļus no tahs ne= laimes ispeztiht, kad arri man pascham caur to tiktu gals!" — Bet wiņņa tam atschņahce ween pretti tā, ka tas ne zinnaja, ko nu dar= riht. Tomehr wiņsch ne greezahs wis atpak= kaļ, bet jahje arween tai blakku un reizu rei= zehm to mihligi usluhkoja. Schi tomehr ne gribbeja ne maz ar wiņņu eelaiztees, lihdz ka= mehr dabbuja manniht, ko wiņsch spehje; jo jahjoht teem deesgan breesmas gaddijahs ceļļā, ko wissu tas jauneklis ar sawu gudribu un spehku uswarreja. Tapehc tad nu ta jum= prawa wiņņu pazemmigi luhdze, lai schai pee= dohdoht to kaunu, ko wiņņam darrijuse; wiņņa to tadehļ ween darrijuse, ka gribbejuse, lai tas sawu jaunu dzihwibu taupoht un greezcho= tees atpakkaļ. Tas muhsu jaunajam kungam bij par leelu preeku, kad wiņņa tā runnaja. Wiņņi tā daudz deenas un neddeļas jahje weenā jahschanā, kamehr tikke pee leela kalna. Kad tam kalnam usjahje wirsū, tad peepeschi sahce ta jumprawa kleegt un raudaht; — un bij arr' ko waimanaht! Jo tuhkztoschas pils= sehtas un ceemi degge weenās leesmās. Bij pawissam sawads elles=ugguns, kas degge krahkdams, schņahkdams un sprehgadams, ka smirdeja ween. Tikkai pa labbu rohku sahnis ween wehl bij redzams kahds mihligs spihdums, un tas bij ta pille, kur ķehniņeene ar sawu 20 princessi un pahri deeneztneekeem mitte. Jumti schai pillei bij no tihra zelta un tahs lohdes jeb bumbas, kas augztaki ztahweja, bij no tahda dahrga akmiņa (Karfunkel), kas arri pa nakti spihdeja. (Turplikkam wairak.) * Jauna gadda rihtā 1851. (Dehls no sweschuma sweicina sawus weccakus.) Lai schķirti tahļu Deews zinn kur, — Muhs beedro sirzchu saites; Tahs paschas debbess scheit un tur, Redz muhsu preek' un kaites; Tas pats weens Deews un sargatajs Sarg' muhzu dzihwibiņu, Tas pats weens Kungs un walditajs Wald muhsu darrischanu; Tas pats gars mahca tur un schē, Us Deewu cillaht prahtu; Lai tapehc laim' un nelaime Muhs welk pee wiņņa klahtu. Lai slawejam to M u h z ch i g u Kas sarga , lohk un wadda Tā preekus, kā scho dzihwibu Lihdz deenai beigta gadda. Bet arr' par behdahm ceeschanahm, Ko wiņsch muhs peesuhtijis, Lai karzti wiņņam pateicam, Wiņsch tehws mums allazch bijis, Wiņsch naztu likdams eedewis Mums spehkus, lai nezt warram! Wiņsch wahjas sirdis ztiprojis Un dewis jautrib' garram! Lai tapehc atskann teikschana Tew wissu walditajam! Lai patihk tew schi dzeesmiņa Ko gohdam skandinajam! Kungs! schodeen gaddu eesahkoht, Sirds tewi peeluhgt zteidzahs, Lai ticcigi tew kalpojoht, Tee darbi seccahs, weicahs! Usturri mihļais debbess=tehws Jr scho gadd' wesselibu. Pehc tawas walzts lai dzennamees, Ar prahta uscihtibu! Dohd mums ik deenas muhsu maiz' Un pasargi par gŗuhtu raiz', Wissspehcigs tehws greez' ausi! Kungs, luhgschanu paklausi! V. L—g. *Krohdzineeks. Tas gohdigs krohdzineeks Jrr ceļļineeka preeks, Bet ihztais elles kruķķis Paleek tas zchuhpju bluķķis, Kad krohģers to apbuŗŗ Un tahdas dohmas turr: „Ne wilkschu es to lohmu, „Buhs Behrtuls cittā sohmā." Kā wels us dwehselitehm luhr, Kā zemm' us puhdeschanu zchuhr, Kā wannags uskriht zohslehnam Tāpat tam krohga pappiņam Us grassiti ween jadohma Un dwehs'les wellam ja=isnohma! Frank=Sessawas Bundzchu Jehkabs. Teesas sluddinaschanas. Wissi tee, kam kahdas taisnas prassischanas buhtu pee tahs atztahtas mantas ta bes zinnameem mantinee= keem nomirruscha Krohņa Elkschņu muizchas draudzes lohcekļa Brenc Lapse tohp caur scho usaicinati, gadda ztarpā scheit peeteiktees. Krohņa Elkschņu muizchas pagazta teesa, taī 10tā Janwar 1851. 2 (Nr. 21.) Pagazta weccakajs M. Witting. Teesas skrihweris A. Odin. * * * Wissi tee, kam kahdas prassischanas woi meklescha= nas buhtu pee tahs mantas ta citkahrtiga Wahrmes Kauku saimneeka Janne Bergmann, kas sawas mah= jas parradu un nespehcibas dehļ irr atdewis, tohp us= aicinati, seschu neddeļu ztarpā no appakschrakztitas deenas, prohti lihdz 3schu Merc s. g. pee Wahrmes pagazta teesas peeteiktees un sagaidiht, ko teesa pehc likkumeem spreedihs. Tēklaht tohp arri peekohdinahts, ka tee, kas pehc schi termina nahktu, wairs ne taps klausiti un zaudehs sawu teesu. To buhs wehrā likt. Wahrmes pagazta teesa, taī 20tā Janwar 1851. 3 (T. Z.) † † † Adam Reimann, peesehdetajs. (Nr. 5.) C. Borkewitc, pag. teesas skrihw. Ci t t a s l u d d i n a s ch a n a. Labs waggare, kas sawu ammatu proht, un kas jaw pee kalpu buhschanas par usraugu irr bijis un labbas zihmes warr usrahdiht, warr par Jahņeem 1851 dabbuht weetu, un talabb warr katru brihdi peeteiktees Jelgawā, palejas=eelā, 1mā kwartalī, taī nammā, kam irr Nummers 85. 2 B r ih w d r i ķ ķ e h t. No juhrmallas=gubernias augztas waldischanas pusses: Cenzor Hofrath J. d e la Croiks. No. 38. № 5. 1862. — Peterburgas kohpmaņņi, bes teem 300 tuhk= ztoscheem rubļ., atkal 51,548 rubļus sudr. preeksch Peterburgas nodegguscheem dahwinajuschi. Pawissam irr no 31=ma Mai lihdz 29=tam Juli eenahkuschi 810,528 rubļi un 76 kapeikas sudr., ar ko nodeggu= scheem lihdzeht. Bes tam wehl dahwinatas obligacijas un citti naudas papihri. No eenahktas naudas isdohti 128,946 rubļi un 85 kapeikas par palihdzibu nespehj= neekeem. Tadehļ atlikkahs taī 29=tā Juli 691,581 rubļi 85 kapeikas un citti naudas papihri pahrak, kas Peterburgas nodegguscheem wehl turpmak par labbu nahks. — Peterburgā irr skohla, kur mahca dazchadas skunztes leetas, kā bilzchu cirschanu un bilzchu mahle= schanu, ehku buhweschanu jeb architekturu. Schi skunztu skohla jeb skunzt=akademija taggad zinnamu darra, ka wisseem teem, kas gribb wiņņā tikt par mahcekļeem usņemti, buhs no 1=ma lihdz 10 nahkoscha Zep. tember mehn. sawus papihrus un kahdus ceiķinumus us skunzt=akademijas wahrda atsuhtiht. Pehc 10=ta Zeptember tiks deena noteikta, kur peeņemschanas eksams sahksees. Kas apriņķa jeb kreisskohlu labbi cauri is= gahjuschi, tee gan sche sawu eksamu it pilnigi paztah= wehs. — Bes eksama teek sunzt=akademijā usņemti gimnazizti no 4=tas klassas, ja teem atteztats, ka labbi mahcijuschees. Kreewu zemme. Deenwiddu Kreewu zemme, ko par Mazo Kreewu zemmi (Malorossiju) sauc, un Ukraina jau no weccu wecceem laikeem nosaukta par labbibas spihķereem. Un schihs zemmes arri pehc taisnibas tā warr nosaukt, jo tahs irr aplam augligas, un isdohd katru gaddu tik daudz labbibas, ka paschu eedzihwotaji to nemaz ne= spehj pahrtehreht. Malorossija un Ukraina dzinna un dzenn wehl taggad ar sawu labbibu leelu andeli pa cittahm Kreewu zemmes guberņahm (kur mazak usaug) un it ihpaschi ar ahrzemmi kā ar Francuzcheem un Angļeem. Bet no ta laika, kur Amerikā, Afrikā un Auztralijā sahka labbibu audzinaht leelumā, un kur caur skunztigu zemmes isztrahdaschanu arri no neaugligas zemmes labbus augļus warr isdabbuht, — no ta laika Mazahs Kreewu zemmes un Ukrainas labbibu sawā wehrtibā krittuse, un muhsu deenās pehc wiņņas naw wairs ahrzemmē tik daudz prassischanas, kā citreiz. Tag= gad rakzta awizē "Одесскій BѢстникЪ" jeb „Odessas wehztnessīs", no Roztowas pilsata pee Dona uppes: Tamdehļ ka schogadd cittās Europas walztīs naw labs pļaujamais gaidams, eet pee mums ar andeli it gaischi. Pehc wissahm graudu preccehm prassiht prassa un maksa par tahm leelu naudu. Diwu beidzamo neddeļu ztarpā pahrdohti 40,000 tschetwerti kweeschu, griķķu u. t. j. pr., kas wiss eet us ahrzemmi prohjam. Tur= klaht par tschetwertu dohd no 7 rubļ. 25 kap. lihdz 7 rubļ. 90 kap. No linnu sehklahm pahrdohti 5,500 tschetw., ar 3 rubļeem par tschetwertu; no rudzeem 3,500 tschetw., ar 3 rubļeem 50 kap. par tschetwertu. — Pa Peterburgas un Warschawas dzelza ceļļu brauc no 21=mā Juli treschdeenā no Warschawas us Grodno pilsatu, un atpakkaļ, un peektdeenā no War= 42 schawas lihdz Beloztokai un atpakkaļ. — Kahdas 60 werztes no Moskawas atrohdahs Kreewu klohzteris, ko par Troickaja Lawra" jeb „Trihsweenibas kloh= zteri" sauc. Schis gan buhs weens no teem baggata= keem klohztereem pasaulē, jo wissas tahs dahrgas pehr= les, akmiņi un nauda, kas wiņņam peederr, istaisa 60 millionus rubļus sudr. wehrtibā. Kad Napoleons I. 1812=tā gaddā Kreewu zemmē bij eenahcis, tad wiņsch arri Troickajas Lawras klohzteri aplehģereja, gribbedams wiņņa mantas sawā rohkā dabbuht. Bet par welti! Muhki un kaŗŗa spehki atturrejahs wiņņam prettim. Naw arri nekahds brihnums, kapehc schis klohzteris tik baggats, jo weenumehr sche no mallu mallahm ļaudis pa simtu tuhkztoscheem kohpā sadruhzmejahs, Deewu luhgt, un katris tatschu kahdu dahwanu, woi nu leelu woi mazu, klozterim par labbu atztahj. Citti spe= kulanti apķehra, ka tahds dzelza ceļsch pulks naudas eeneztu, pa kuŗŗu no Moskawas us Troickaju Lawru war= retu braukt, un sahka scho ceļļu taisiht. Taggad Mo= skawas awizes (Mockobckiя вѢдomoctи) ztahzta, ka us 12=to Auguzt deenu Troickas dzelza ceļsch buhschoht gattaws preeksch braukschanas. — Jau preeksch diweem gaddeem rakztija kahds kungs, wahrda Schönichen, ka Pohļos atrohdotees bruhnahs akmiņa ohglas. Bet toreiz wiņņam negribbeja ihzti ticceht. Taggad israhdahs, ka Schönichen kungam taisniba, jo pehrnā gaddā wiņsch usurba grafa Gu= rowska nowaddā bruhnu ohgļu kahrtu, un nupat wiņsch usgahjis jaunu un wehl daudz leelaku bruhnu ohgļu lehģeri weenā zemmes gabbalā, kas Pulawska kungam peederr. Schinnī ohgļu lehģerī ee=urba diwus cauru= mus, weenu no ohtra 150 sohļus tahļu, bet lehģeris bij us abbahm weetahm 9 pehdas dziļsch, un ohgles no weenada labbuma un skaidruma. No tam warr prazt, cik lehģerim waijaga leelam buht. (Warschawas awize). Jggauņu guberņas waldischana 28=tā nummuri guberņas awizes isteikusi wissas tahs precces, kurras andeledami zemneeki 4=tas klassas preeksch andeles turreht drihkzt. Starp wiņņahm arr atrohdahs tehja, kappija, cukkurs un dazchadas wirces. (Jnland Nro. 16). Piņņu awizes tikka daudz un dazchkahrt run= nahts, us kahdu wihzi Piņņu kadettu jeb jaunu offi= ceeru skohla buhtu pahrwehrschama par tahdu skohlu, kuŗŗā wissas tahs leetas gruntigi mahca, kas pee fabriku ztrahdaschanas waijadzigas. Augzts Kungs un Ķeizars eecehla ihpaschu komitetu, lai scho leetu apspreezch. Taggad komitets ar sawu darbu gattaws, un wissi us to gaidiht gaida, ko komitets issluddinahs. — Tamdehļ ka no Dinaburgas lihdz Wiļnai dzelza ceļsch ustaisihts, tee pazti, kas lihdz schim ztarp Wiļnas un Swencijani pilsateem gahja, wairs ne=ees. Wahczemme. — Frankfurtā pee Mainas uppes, kur schobrihd leelus schaujamus swehtkus swinn, arri isprohwehts schaut ar jaunu pulweri, ko kahds Pruhschu officeers, wahrdā Schulce, isdohmajis. Schis pulweris irr tā= pat kā weccais pulweris graudains, bet dzeltan=bruhns no redzes. Schauschanā wiņsch essoht par wecco pul= weri daudz labbaks, lehtaks un ztipraks. Bissas ztoh= bris pee jauna pulwera nekad tik daudz nesakarztoht, un arri nesasmehrejotees un nesakezoht; schahweens essoht taisnaks un drohschaks; duhmu essoht mazak, un tee tuhliht pehc sprahgschanas isnihkztoht; weena mahrciņa no jauna pulwera essoht ztipraka par diwahm mahrci= ņahm no wecca pulwera. — No Amburgas rakzta no 31=ma Juli: Neweenā Wahczemmes walztī naw caur ļauzchu iseeschanu us Ameriku un Auztraliju eedzihwotaju skaitlis tik aplam mazumā gahjis, kā Meklenburg = Schwerinas hercoga walztī. Kamehr cittās Wahcu walztis eedzihwotajeem katru gaddu 2 procenti klaht pee=aug, paleekahs Mek= lenburgā ļauzchu skaitlis gan drihz us tahdu paschu wihzi mazaks un mazaks. Tatschu schi zemme irr weena no tahm wissaugligakahm Wahczemmē, bet nozchehlo= jama leeta, ka wiņņas walzts eerikte un likkumi sakriht wairak ar tahdeem likkumeem kohpā, pehc kuŗŗeem wid- dischķigos laikos turrejahs, neka ar teem likkumeem, pehc kuŗŗeem 19=tā gaddu simtenī walda. Roma un Jtalija. Walztibu un tautu ziņņās schaī accu mirklī naw par daudz leetahm ko ztahztiht. Wissās cittās ne kas jauns naw noticcis; tikkai Jtalijā taisahs us leeleem notikku= meem. Un us turreenu taggad wissas accis greezchahs. Jtalijas wecca walzts, kas pirmak wissu pasauli pahrwaldija, bij preeksch pahri par tuhkztozch gaddeem sakrittusi un nespehciga palikkusi; pehcak wiņņa leelos un mazos gabbalos saplehzta neweenam nespehja pretti turretees. Taggad nu tai isdohdahs pehc gruhtahm cihnischanahm, tā sakkoht no jauna peedzimt. Gan= drihz 23 mill. cilweku taggad irr saweenojuschees ap= paksch weena kehniņa waldischanas *). Daudz bij, kas Tiķkai pahrs millionu no Jtaleescheem Jtalija wehl irr at= schkirti no scheem citteem: Romneeki un Weneceeschi. 43 cerreja un wehlejahs, lai tā notiktu, bet tik weenam wihram bij sirds un prahts, scho leetu ussahkt un iswezt. Schis wihrs bij Garibaldis. Pats ķehniņsch, Wiktors Emanuels, kam papreeksch tikkai maza Jtalijas ķehniņa walzts, Zardinija, peederreja, kur dzihwoja 5 millioni cilweku — gan arr ar wissu prahtu wehlejahs, wissu Jtaliju appaksch sawa sceptera saweenotu redzeht, bet tam bij jabihztahs no Napoleona un citteem saweem draugeem un jaissargajahs, ka no wiņņa nesaccitu, wiņsch essoht kaŗŗu eesahcis tikkai cittus gribbedams aplaupiht. Tapehc wiņsch likka wissu notikt, kā tas natikka, jeb ar citteem wahrdeem sakkoht, wiņsch pee wissa, ko Garibaldis darrija, weenu acci aistaisija, wiņsch nelikkahs no ta neko zinnoht. Ja Garibaldim wiņņa usdohms neisdewahs, tad tas ķehninam neko neskahdeja; ja tas isdewahs, tad wiss tas labbums ķehniņam peekritta. Un tā nu Wiktor Emanuelam taggad wissa Jtalija bes Wenecijas un pahwezta walzts peederr. Wenecija ztahw appaksch Auztrijas un Roma ar apkahrtejo apgabbalu appaksch pahwezta. Wiktors Emanuels irr gan par Jtaliju ķehniņsch, bet ļauzchu muttē Garribaldis irr tas warrigais, kas Jtaliju weeno= jis. Kā ztahzta, tad Garribaldis kā padeews teekoht gohdahts nn katris behrns wiņņa wahrdu zinnoht. Bet nu ne Jtaleeschi ne Garibaldis negribb meerā buht, kamehr Romu un Weneciju dabbu. Papreeksch tee nu gribb Romu ņemt. Bet kas tad Roma ihzti irr? Roma tikka puss aztota simts gaddus preeksch Kriztus dzimschanas usbuhweta. Wiņņa bij daudz simts gad= dus ap Kriztus dzimschanas laiku Romneeku walzts, un caur to arri gandrihz wissas pasaules galwas pilsats. No Romas isgahja wissas pawehleschanas, no Romas isnahca wiss spehks, un ķehniņi un waldneeki klanni= jahs preeksch Romas augztmaņņeem. Schi Romneeku waldischana beidzahs 5=tā gaddu simtenī pehc Kr. dzimsch.; bet wiņņas weetā drihz nahca citta. Romā mahjoja pa= wezts un wiņņa jauna waldischana wehl bij plaschaka, kā weccu ķeizaru laikos. Cik tahļu ween kriztiga ticciba sneedzahs, tik tahlu Romas pawezts waldija. Un kā wal= dija? Ko pahwezts nospreeda, tam neweens nedrihkzteja pretti turretees, jo wiņsch sewi saucahs un wissi wiņņu turreja par Kriztus weetneeku pasaulē. Romā spreeda, kas bij jadarra, Romā nolikka, kas bij jaticc; Romā warreja dabbuht grehku peedohschanas, Roma isschķihra wissas ztrihdibas. Ķehniņi sehdeja pee pahwezta kahjahm un Ķeizars turreja pahweztam jahjoht sedlu kapsļus: pawezts bij tas waldineeks par wisseem waldineekeem. No turrenes arr nahca kriztigas ticcibas isplattischana, no turrenes tikka wadditi wissi tee kruzta karri, kas woi nu paganu atgreeschanas woi neticcigu isdelde= schanas dehļ tikka wezti. No muhsu paschu zemmites Ķipzeles Kaupo arr bij Romā un pahwezts Widzemmi nowehleja Mahrijai par atraitnes mantu un sohlijahs par scho tikpat gahdaht, kā par dehla zemmi (Kanaänu). — Tā Roma ohtreiz bij pasaules waldineece. Bet wiņņas waldischana wehl treschada irr. Jtalija un wisswairak Roma irr ta ihzta skunztes zemme. Muzikai, mahleschanai, skulpturei un cittahm skunztehm Jtalijā tehwu zemme. Us turreen wisseem ja eet, kas wiņņās meizteri gribb buht. Te nu saprohtams, kapehc Jtaleeschi Romu par waldischanas pilsatu gribb. Jo tik slawehts pilsats jau ohtrs naw pasaulē, kā Roma — „Roma, tas muhzchigais pilsats" (kā to daudzi sauc). Bet taggad weens malditajs tur jau irr, — pahwezts, un tas wehl ar ween par wissu kattoļu galwu teek turrehts. Lai gan ne tā, kā weccos laikos, tomehr wiņņa gohds irr leels ir taggad wehl. Ja nu Wiktor Emanuels pahweztu no Romas isdzenn, tad wiņsch to darra pret kattoļu prahtu. Jtaleeschi gan, wissi kattoļi buhdami, leelakai daļļai taggad sakka, ka paweztam kā dwehseļu gannam ne wajagoht laicigas walztibas; no Francuzcheem, kas arri gandrihz irr wissi kattoļi, pussdaļļa arri tāpat runna. Bet cittās zemmēs kattoļi irr Wiktor Emanuela prettineeki, kautschu gan ne it wissi. Jrr jau spree= duschi, woi nebuhtu labbaki bijis, ka pahwezts ar labbu Romu atdewis cittur kur apmeztohs. Bet pahwezts tahs paschas leetas pehc no Romas ne eet ahrā, kurras dehļ Garibaldis un Jtaleeschi to usgribb. Jo, kur atrad= dihs ohtru tik isslawetu pilsatu, kā Romu? Francuzchi irr usmettuschees pahweztam par sargeem lihdz 20,000 zaldatu Romā turredami. Napoleonam par to diwejads labbums: tas gohds, ka pirmo kriztigas kattoļu draudzes preekschneeku sarga, par ko wiņņa pascha zemmes bizkapi un preezteri tam pateiks; un tad arr wehl wiņsch caur to noturr Jtaliju, ka ta newarr tik drihz ztipra un spehciga palikt. Wiktors Emanuels Napoleonam neko pretti newarr darriht un tahdā wihzē wiņsch nedrihkzt un ne warr pahweztu isdziht; jo tad tas, pats kattoļu ķehniņsch buhdams, sew neslawu saceltu. Garribaldis un dedzigee tehwu zemmes mihļotaji negribb laiku no= kaweht, saccidami, Jtalija tikmehr newarroht meerā noztahtees, kamehr Romu dabbujoht. To nu ticc gan= drihz ikkatris, kas to leetu pahrzinna. Bet wecs sak= kams wahrds teic, us Romu weddoht daudz ceļļi. Tas, pa kurru Garibaldis taggad eet, arr gan us Romu aistekk; bet ka noredzeht warr, tas daudz assinains warr us beigahm palikt. Napoleons labbā prahtā Romu 44 neatdohs. Daudz irr, kas sakka, to leetu buhtu warre= juschi caur sarunnahm iszchķirt. Nahkoschu laiku redzehs, kas tur isnahks. Neddeļas wehztnessis. Garibaldi jauns karsch Jtalijā, Zeemeļ=Amerika= neeschu kaŗsch, Francoschu kaŗsch Meksikā, Montene= greeschu kaŗsch Turķijā, kaŗsch Ķinā — redz, cik daudz kaŗŗi muhsu deenās mohca ļaudis un walztes! Jtalijas jaunais kaŗsch lihdz schim bes assins islee= schanas pahrgahjis. Papreeksch atnahca ziņņas caur tele= grafu, ka ķeizars Napoleons caur sawu wehztneeku La= walettu Romā liccis pahweztam sluddinaht, ka tas warroht drohschi palikt Romā. Bet pehcak, 10=tā Auguzt, atnahca ohtra ziņņa, ka ta wakkareja ziņņa essoht tihri melli. Ja nu pehdeja ziņņa irr riktiga, tad gandrihz warram cerreht, ka pahweztam buhs Roma ja=atztahj bes assins isleeschanas. Tas eeschoht us Spanijas zemmi, kur ķehniņene to aisaicinajuse. Ak ka Jtaleeschi preecatohs, ja dabbutu Romu bes assins islee= schanas par sawu galwas pilsatu! Zeemeļ=Amerikā irr assins isleeschana jo breesmiga. Tur isgahjuschā nebdeļā bij kauschanahs seschās weetās; diwās winneja deenwidneeki, un tschetrās zeemeļneeki. Angļus un Francuzchus deenwidneeki (wehrgu turretaji) luhdz, lai schohs atzihzt par ihpaschu walzti; Angļi to gan ne gribb darriht, bet Francuzchu ķeizars leekahs gattaws, ispildiht wiņņu luhgschanu. Kadehļ? Tadehļ, ka Napoleons eedohmajees, Meķsiku uswarreht, un tam bail, ka, ja Zeemeļ=Amerikas brihwwalzts sawu kaŗŗu pabeigs, ta tuhdal ees Meksikas brihwwalztei palihgā, tas irr, Napoleonam pretti. Bet, kapehc kritta Na= poleons Meksikas brihwwalztei wirsu? Te jaatbild: Meksikas brihwwalztī bij daudz eekschķigi karri. Mek= sikā kattoļu preeztereem peederr tee augligakee zemmes gabbali kas gandrihz 200 millionu dollarus wehrti. Schee baggati preezteri no wecceem laikeem ne dewe ne kahdas nodohschanas, bet muhsu laikos walzts tohs gribbeja peespeezt, lai palihdzoht aismaksaht leelus Mek= sikas walzts parradus. Te nu cehlahs besgalligi dumpi. Generals Miramon dewahs us preezteru pussi un generals Zchuarec (Juarec) us walzts pussi. Pehdejs ar laiku uswarreja un aidzinna Miramon prohj un atņehme preeztereem daudz muizchas, tohs paņem= dams par krohņa muizchahm. Te nu Miramons un generals Almonte un dazchi preezteri ztahztija Zpanijas ķehniņenei (tas ceeti ween usturr preezteru pussi), Napo= leonam, Angļu miniztereem un citteem: ka it weegli war= roht isnihcinaht Meksikas brihw=walzti, un tur eecelt keh= niņa walzti, ja tikkai aissuhtoht mazu Eiropas kaŗŗa spehku turp. Napoleons nu, ka leekahs, buhs par daudz ahtri ticcejis scheem, kas tikkai gribbeja atreebtees prett saweem eenaidneekeem un atdabbuht sawas muizchas. Kad nu dazchi Spaneeschu, Francuzchu un Angļu kohp= maņņi, kas wedda Meksikā andeli, sahka suhdzetees pee sa= wahm waldischanahm, ka teem Miksikas waldischana kaŗŗa laikā usspeeduse padaudz leelas nodohschanas maksaht — tad kritta wissas schahs trihs Eiropas waldischanas ar mazeem kaŗŗa spehkeem Meksikaneescheem wirsū. Bet kad kaŗŗa spehki Meksikā aistikdami redzeja, ka Meksi= kaneeschi no Miramona un preezteru waldischanas ne zinnaht ne gribbeja, tad wisspirmak Angļi un pehcak arri Spaneeschi dewahs atpakkaļ. Bet Napoleous, lee= kahs, turreja par kaunu, wezt sawu kaŗŗa spehku at= pakkaļ bes kahdas uswarreschanas slawas. Tas sahce nu gruntigu kaŗŗu, bet drihz atradde, ka Meksikaneeschi it gruntigi turrahs pretti. Tee weenreiz uswarreja lepnus Francuzchus maktigā kauschanā. Nu Napoleons suht leelu jaunu kaŗŗa spehku sawam pirmajam par palihgu un pawehl lai ne derr meeru, pirms ka eeņehmuschi Meksikas galwas pilsatu. Redz kahda nelaimiga juk= schana un kahds weltigs kaŗsch! Par skohlahm. I. Ta rakzta beigās „Kas zemneekam jazinna" redze= jahm, ka zemneeks ar cilweks essoht, tā pat, kā wissi citti Arr peeminneju, ka tas leels brihnums essoht, ka to taggad wehl sajuhtoht. Warr dazchs ir par to brihnitees, ka to leetu wehl tā daudzkahrtigi ismeklejoht, kas patti no sewis gluzchi saprohtama essoht. Ko tad wehl par to nu tik daudz waijagoht runnaht un ztrih= deht. Woi ne essoht katram diwas accis un ausis un degguns un mutte, un woi katris us diwahm kahjahm ne eijoht — ? — Lassitajs mihļais, ja tu warrbuht tā dohma, tad tew irr teesa un naw teesa; jo wissi schee peeminneti juschanas lohcekli ir zwehreem irr dohti un wehl daudz pilnigaki, kā tew. Suņņam irr jautrakas ausis un smalkaks degguns ka tew un wannags warr padebbeschos liddinadamees cahli dadzchu lappu ztarpā eeraudziht, no kurra augztuma tew tawas ehkas kā seena gubbas israhditohs. Mehrkaķķi arr ztaiga ztahwu, un dazchi maz ween tschetriski eet. Ta leeta, kas cilweku no lohpeem isschķirr, irr prahts un sapraschana eeksch= ķigi un walloda ahrigi. Bet tapehc, ka pehdiga caur pirmahm ceļļahs, tikkai tahs ween par ztahrpibas zihmi teek ņemtas. Jr pee lohpeem dazchreiz daudz maz prahta nojehdz. Esmu dzirdejis dazchu saimneeku sakkam: 45 ja manneem suņņeem wallodas netruhktu, tad tahdi paschi kā cilweki buhtu. Un naw tas wis gluzchi bes ka neka. Leekat ween wehrā suņņa jautribu us jakts, ka tas ģehģera prahtu tam pee accim noskatta. Us= skattat, kā wiņsch lihgsmojahs juhs atkal pehc ilga laika redzedams, kā wiņsch preecajahs, kad wiņņa kungs preecigs, un behdajahs, kad tas behdigs irr. Buhsat dzirdejuschi no suņņu usticcibas, kā tee us nomirruscha kunga kappa usgullahs, un no zchehlabahm barribu ko teem sneedza, neņehma, kamehr beidzahs: Arr no zirgu prahtigas jautribas jau dazchu gabbalu paschi buhsat redzejuschi. Un ja ne, tad buhsat dzirdejuschi no wissahm tahm skunztehm, kurras ar wiņņeem rahda. Jahschanas skunztes nammā Rigā dazchu esmu dzirdejis issaucoht: kā to warr eemahciht! Ja ar accim redzams nebuhtu, newarretu ticceht. Bet nu irr accim redzams un jaticc, woi gribb woi negribb. Woi essat redzejuschi, kā bes= deligas, ja zwirbulis kahdai pehrkli aisņehmis, wissas sarunnajuschahs sapulcejahs un usmahcigu zagli ais= muhre. Woi irr trahpijees apbrihnoht, kā skudres sawā ztarpā karru wedd, kā tahs darbu ztrahdajoht, kur weena patti newarr gallā tikt, saziņņajahs un weena ohtrai palihdz. Un tā tahds augztaks spehks pee wissahm dzihwneeku kahrtahm rahdahs, lai nu to saucam par prahtu, sapraschanu, jeb kaut kā cittadi. Dazchai slakkai no ta irr wairak, dazchai mazak; bet no wissa tas irr skaidri redzams, ka tahds augztaks spehks irr, kas caur bruhķeschanu un mahcischanu wairinajams un audzina= jams irr. Cilweks, tā sacciju, caur to no lohpeem isschķirrahs, ka wiņņam prahts un sapraschana irr un lohpeem ta naw. Wisseem cilwekeem irr prahts un sapraschana, woi nu tas rupjās luppatās jeb zihda drahnās peedzimtu. Zinnams gan, pee wisseem ne weenā mehrā, dazcham mazak, dazcham wairak. Bet Deews nemaz us to ne= luhko, kur cilweks peedzimzt, wiņsch ne maz cilwekus pa kahrtahm neschķirr un dohd tapehc dazcham ubbaga behr= nam wairak prahta un sapraschanas, kā dazcham pils= kungam. Ka tas teesa irr, to ikkatris ikkatru deenu warr redzeht. Esmu dazchreiz kahdus pussmahcitus un arri mahcitus Wahceeschus dzirdejis pehc pabeigtas skohlas pahrklausischanas sakkoht, essoht brihnums, ka zemneeku, tas irr Latweeschu behrni tik daudz un tāpat warroht mahcitees. Tas nu naw ne kahds brihnums un ne weens tā nerunnatu, ja apdohmatu, ka Deews prahtu wisseem cilwekeem irr dewis, un wis= sahm kahrtahm caur caurim weenā mehrā, ir pascheem zemneekeem. Bet gan te irr jaapdohma, purwa behrzs gan arr irr behrzs, bet tahds wiņsch wis naw, kā tas, kas rudzu tihruma mallā audzis. Un ja tu no scha kupla kohka kahdus sehklas graudus smilteenā eesehs, tahds tak kohks retti isaugs, kā tas, no kurra wiņsch cehlees. Kā jau augschā redzejahm, wissi spehki irr wairinajami un audzinajami, meesigi un garrigi. Zemneekam ar roh= kahm ween wairak un ar meesas spehku ztrahdajoht garrigi spehki paleek nekuztinati un nemohdinati un ta= pehc wiņsch newarr garrigi tik jautris buht, kā tee, kam meesas lohcekļi tā naw janomohka. Tapehc ar dazchi pussmahciti katru, kas teem pehc wiņņu prahta dumjsch isleekahs, par „bauri" sauc. Jhzti mahcihts, kas zinna, zaur ko tahda ztihwiba un garriga nejautriba ceļļahs, tā ne kad nerunnahs. Lai nu ar zemmi buhtu kā bijis, bet pee wisseem kohkeem redzams, ka Deews mums wairak nedohd ka sehklu, zemmi un gaisu ar wissu, kas caur wiņņu nahk. Ņemsim par prohwi ahbeli. No ahboļa sehklu dabbu= juschi to mettam zemmā. Usdihguschai wiņņu aproh= kam, apsuhdojam, ja sausa wassara, apleijam, ja salna, apsedzam, kamehr tam peenahkams augums, kur to wiņņa paleekamā weetā pahrztahdiht warr. Ja sche labbi eesaknojees, tad nahk pohteschana. Pohtes zarram kuplam palikkuscham nahk dahrzneeks ik deenas pee koh= ciņa, apskatta, woi kurmis saknes neatrohk, woi dazch= kahrt kohka widduci kahds zarra dihglis neleen ahrā, woi gallotnes zarri kohpā neaug, ka tee peeauguschi weens ohtram skahdetu. Un kur wiņsch wainu atrohd, tur tai tuhliht pretti ztrahda. Jr kohciņam jau dazchu gaddu augļus nessoht wehl nazcham deesgan darba, ka= mehr par pilnigu, derrigu un jauku augļu kohku paleek. Kā tas nu ar cilweku? Lai tas nu woi purwā woi treknā zemmē no Deewa dehztihts, tā sakkoht, no sehklas ir wiņņam jaaug un naw wiss weena alga, woi ap to darbojahs un ztrahda, jeb woi wiņņu sawā waļļā leek usaugt. Prahts un sapraschana katram, kā augschā redzejam, irr dohts, bet tikkai dihglī. Ja nu schahs sehklas ne kohpam, ja wiņņai nedohdam wissu, kas pee wiņņas augschanas waijadzigs, tad tas par pilnu prahtu newarr tikt, tā kā cilweks meesā par kruppi paleek, ja tam waijadzigu barribu, gaismu un siltumu atrauj, tā kā usdihgusi ahbelite isnihkzt, ja to no wissa, kas tai skahde, neglahbj, tā arri wiņņa garrigi spehki, ja ne= teek kohpti, neaug, necillajahs; wiņsch wiss tā sakkoht tikkai meesa irr. Ehzt, dzert, to wiņsch paģehre; kas par to pahri, tas wiņņam sweschs. Par puhļeem kweeschos. Puhļi ne ween dazchreiz pussi no augļeem isnihcina, bet ar ohtru pussi tā sagahna, ka wiņņi daudz lehtakā tirgū japahrdohd. Weena kweeschu zorte wahrigaka par 46 ohtru; bruhnos puhkaiņos kweeschos tik retti kahdu reizi puhļainu wahrpu atraddisi, kamehr baltos gluddos kwee= schos schi waina beezi redzama; bet pirmajee kweeschi, kā gan ļohti labba zorte jau par to, kā wiņņi agrak gattawi nahkdami, mazak caur ruhsi ceesch, gribb, ja wiņņus labbus redzesi, ztipru mahla zemmi; ohtri bal= tee gluddee kweeschi, ir wahjaku, t. i. weeglaku zemmi paceesch un es pats meezchu zemmē leijās, kur rudzi wairs labpraht negribb augt, no schahs zortes caurim 10 graudus kuhlis, kamehr no puhkaiņeem ne peeci graudi naw usauguschi. Bruhnee kweeschi bet arr sma= gaki par balteem un miztris wairak augļus par katru ihpaschi sehtu labbibu isdohd, tapehc sehju bruhnus ar balteem kweescheem miztrī, skaidri gribbedams redzeht, kurru zorti manna zemme sew ismeklesees. Pehc peeci gaddeem, kurros arween tik no pascha lauka kulta sehkla sehta, kweeschu laukā taggad tik it retti warr kahdu wahrpu no bruhneem kweescheem useet. Tā manni lauki skaidru spreedumu, balteem kweescheem par labbu, spreeduschi. Kaut nu gan zinnams, ka balti kweeschi wahrigaki par bruhneem irr, tad schi ziņņa tik teem ģeldiga, kur= reem ztipra mahlu zemme; schee warr baltus kweeschus atmezt un no puhļu nelaimes us preekschu drohschi buht. Bet kur zemme weeglaka, tur jau buhs labbak, lai ar puhļu baidekļus peerehķina; pee baltu kweeschu zortes palikt. Scheem, kurreem baltee kweeschi jasehj, ihpaschi trihs leetas wehrā ņemmamas: kmeeschus, no kurreem preeksch sehklas kult gribb, ļaut it gattawam kahjā us lauka palikt; labbak lai pļaujoht kahds grauds isbirzt, ne ka scho graudu taupoht pusszaļļā pļaut; kweeschus tik laiku seht, kā ween warr; un sehklu tik no tahda lauka ņemt, kurrā puhļu naw. Kweeschi preeksch tirgus wisslabbak pusszaļļā pļau= jami; graudi tad wissi smukak istaisahs un arr smagaki; deegztā likti un arr laukā sehti, wiņņi pilnigi dihgzt. Bet ihpaschi teem graudeem, kurri kahjā ztahwedami salmā naw pilnigi eenahkuschees bijuschi, puhļu waina jo lih= piga; scho graudu wahrpās jau it pirmās puhļi ceļļahs. Mannos laukos jau diwi gaddi puhļi un cehlahs no aispehrna gadda, kur leels karztums ne ļahwa kweescheem pilnigi eenahktees; wiņņi preeksch laika gattawi tikkuschi, tik teem irr warreti peeschķirti tikt, kurri pusszaļļā pļauti. Aisrunna, ka aispehrn wisscaur karztums bijis, ir te tik pussteesa, jo japeeminn, ka daschos gabbalos leetus ihztā laikā lijis, caur ko tur kweesis spehjis pilnā breedumā nahkt. Preeksch sehklas tad jau kweesim wai= jag salmā un kahjās ztahwedamam it gattawam buht un atkal waijag no scheem gattaweem graudeem tik tohs wisslabbakus graudus atschķirt; tapehc sehklas kweeschi diwi un trihs reizes mehtajami. Tik pee negattawa kā pee wahja kweescha, puhļu waina drihz lihp. No weena pascha sehklas grauda dazchās wahrpās tik puhļi ween un daschās wahrpās tik skaidri graudi; atkal irr wahr= pas, kurrās pussi puhļu un puss skaidru graudu, un wehl wahrpas atrohnas, kurras katris ihpaschs grauds us pussi labs un us ohtru pussi puhlis. Pee zeemas labbibas us to nekahda cerriba turrama, ka agraki pļaujama nahktu, ja agraki sehta buhtu; tik pawassars pļaujamu laiku nolemm: ztahw labbiba labbi, tad jau katru reiz agrak japļauj, kā kad lauks wahjsch irr. Bet tur gan wehlak jasehj, kurros laukos sehjumi cirzti teek; jo wehlak salna kuztoņus dziļļak zemmē eedzenn un ta wiņņeem nelauj wairs daudz skahdi darriht. Manni lauki, kā jau es agrak peeminneju, pa leelakai daļļai meezchu zemmi turr, kas rahda wiņņus tik weeglus ne essoschus; tomehr rudzus, ihpaschi no cirschanas bihda= mees, es tik Zeptembera mehnesi sehju un wiņņi katru reiz agrak pļaujami, kā kaimiņeem, kurri pat Auguzta widdū sehjuschi. Tad jaw skaidri redzams, ka agra sehja pee zeemas sehjumeem ne ko pee tahm nelihdz, lai labbiba arr agri pļaujama nahktu. Nu mehdz gan drihz wisscaur kweeschus wehlak seht par rudzeem, bet tas nebuht naw labbi, jo mehs puhļus neween wisswairak tās wahrpās atrohdam, kurras wehlak ceļļahs, bet it skaidri arr puhļu tos kweeschos wairak, kurri wehlak sehti; kur tad accim redzams, ka wehla sehja preeksch puhļeem isdewiga. Tapehc kweeschi agrak par rudzeem jasehj. Teesa gan: agra sehja caur cirschanu wairak ceesch par wehlu, bet apdohmajoht, kad 1. ja cirschana laiku noteek, wehla sehja naw aisleeg= ta; ohtru reiz sehjoht tik weenu sehklu pazaude; 2. ja cirschana warren leela naw, tad sawulaik ta tik daudz neskahde kā puhļi; jo rettaks sehjums paliccis, pawassarā wehl labbak kruhmu taisiht warr; 3. ja cirschana wehlu noteek, tad jau it ihpaschi wehlu sehjumu aisņems; jo cirschana wisswairak tad mehdz notikt, kad dihgzts wehl jauns; 4. ja cirschana wehlu notikdama ir agru sehju pohzta, tad pawassarā lauku wehl ar wassaraju apseht warr; tad jau, kad caur to puhļi mazinati tikt warr, kweeschi tik ween agri jasehj buhs. Laiku redzamu skahdi, kā ta, kurra caur cirschanu noteek, warr, ka mehs rahdijuschi, woi weenadi woi ohtradi daudz maz ais= un islihdzinaht, bet sleppena skahde, kā puhļi, kurri tik tad redzami, kad kweeschi wahrpas islaizch, ta tik klussā prahtā jaceesch. 37 un ceram, ka mehs sawu uzņemto peerahdischanu esam pilnigi iz= darijuschi. Pahreesim nu uz to otro daļu — II. kā „Latw. awizes" izturahs Latweeschu attihztischa= sch an ahs l e etā? Laikrakzts, kas muhsu deenās Latweeschus wehl dehwē par tah= deem glehweem behrneem, ka teem citas (garigas) baribas nedrihkztot dot, ka tikai „peeniņu" (laikam lai leelee behrni nedabon wehdera sahpes!), kā tas „Latw. aw." 53. num. lasams; laikrakzts, kas jau wai= rak ne kā pus simts gadu „kā mahte izzteepees par Latwiju un wisu leelu walzti," un pee wisas schihs zteepschanahs sawus lasitajus nau paspehjis no behrnu auteem iztiht, ka teem drihkztetu ari jo ztingraku baribu ne kā „saldu peeniņu" pasneegt, — tahds laikrakzts newar pehc tahs slawas kahrot, ka wiņsch teescham esot ar sekmi pee ļau= zchu attihztischanahs ztrahdajis. Ja, mums leekahs, ka „Latw. awi= zes" wehl nebuht nau skaidribā, ko tas wahrds „attihztischanahs" nozihmē, jo citadi wiņas „augztaku attihztischanas ztahwokli" nebuhtu izsobojuschas, to par „jaunas=modes walodu" nosaukdamas (sk. „Latw. aw." Nr. 2, 1876). Un pilnigi ar wisu to sakarā wiņas kaŗo pret wiseem centeeneem, kas pehz garigas patztahwibas ozch. Kam wehl nau atmiņā wiņas sihwā kaŗoschanahs pret 2. wispahrigo skolotaju sa= pulci? Kas war aizmirzt wisas tahs izzoboschanas pret „teateŗa speh= leschanu," pret „weesibas wakareem" un citahm godigahm sanahk= schanahm? Cik jauki skan tas peezihmejums 20. num.: „Juhs sakeet, ka Juhsu pusē „„teatera zchwingulis"" jau pahrgahjis. Zchwinguli neweens nenozchehlos uc. !" Un atkal pret nelaiķa Kronwalda Atti, 17. num.: „Newaru uzņemt, jo to bungu sischanu par nelaiķa wareno slawenibu turu par neekoschanos. Gribu ticet, ka Juhsu draugs sa= wu amatu uzticigi kopis, bet waj nau mums simti wihru, kas wisu mazak tik pat uzticigi un daudz ilgaki tai paschā tihrumā ztrahda un wairak paleekamu augļu war uzrahdit? Un ja wiņsch ahrpus amata robezchu schur tur ar kahdu wahrdiņu tauteeschus buhtu pa= mudinajis, waj tad no scheem zelta graudiņeem jau lai taisa zelta teļu, ko wisi lai peeluhdz? Palihdzibu sneegt, kur tahs waijaga, ir pareizi, bet nebuhs geķibu dziht, par ko wiseem prahtigeem jakaunahs. Pro= wejeet jel atbildu dot, kahdi tad ihzti ir tee warenee darbi, ko Juhsu draugs izdarijis, kur tahs wagas, kur wiņa sehja tik krahzchņi lihgo= jahs, kas tee par jauneem ceļeem, ko wiņsch sawai tautai atwehris jeb kas par swarigahm grahmatahm, ko kā dahrgu mantu tautai pametis. Slaweniba nau tik lehti izpelnama." Tā rakzta „Latw. aw." pahr wihru, no kuŗa ir rakztits („Balt. Zemk." 26. num. 1875. skola, 2): „wiņa gars dzihwos muhzchigi tautā! Wiņsch ir mahcijis to izleetot, ko Ztenders preeksch 100 gadeem deh= ztijis, un ko Bielenzteins pehc Ztendeŗa zinatnibas ziņā, mums sakrah= jis. Wiņsch ir mahcijis tautu un tautas walodu mihlet un ceenit. Un waj tas ir maz? Teescham ne mazaka manta, kā ta, ko wiņu diwi leelee amata=beedri (Ztenders un Bielenzteins) mums dewuschi." Cik daudz mihleztibas dahwanu nelasa preeksch citeem nespehj= neekeem un katrs gan dod sawu artawu, bet kahda sirds ir „kriztigai awizchu lapai" pret Kronwalda Atta bahriņeem? Wiņa gan atļauj dahwanas dot, kur tahs waijaga, bet preeksch scheem bahriņeem to darit ir „geķiba!" Bet ja wiņa nezin, kur „tahs wagas, ta sehja, tee jaunee ceļi," tad nepeeklahjahs schihs leetas dehļ ar wiņa wairs runat. Paturesim Kronwalda Atta kapu swehtā peemiņā! Un „Latweeschu awizes" wehl jautā it behrnischķi: Kahda tad ir muhsu iztureschanahs pret Latweeschu attihztischanos?!! Bet ari no citahm pusehm apluhkojot ja=atzihzt, ka ļauzchu pee= ņemschanahs garigā pilnibā nau wis ta leeta, kas wiņahm wispirms ruhp. Caur caurim rehķinot „Latw. awizēs" weenu daļu eeņem slu= dinajumi, diwi daļas schahdas tahdas „ziņas" = 3 un to cetorto daļu izpilda Okschķeris, prahta=kules, gaudu= un mihleztibas rihmes un kahda pasaciņa, reti kahds kodoligs rakzts. Bet schē wehl ir „Latw. awizehm" par labu rehķinats; daudz numuros tahs eet ļaudīs, kur 11/2 lapas ir pilditas ar sludinajumeem. „Jauna gada wakarā" „Latw. aw." apgahdatajs pats par scho leetu rakzta tā: „Sludinaschanas aug gadu no gad, jo katrs sludinatajs meklē to lapu, kas wiswairak top lasita." Jo skaidraki nau eespeh= jams, „Latw. awizchu" ihzto dabu izrahdit, kā ar scheem wahr= deem. Bet waj tad „sludinajumi" ar peeder pee ļauzchu attihztischa= nahs? Jeb waj tas „saldais peeniņsch," ko „Latw. aw." saweem la= sitajeem tik bagatigi pasneedz, aizztahw kodoligas, preeksch dzihwes waijadzigas mahcibas, kahdas ar pilnu taisnibu no tahdas awizes war prasit, kas jau tik daudz gadu ļaudīs gahjuschas un sewi tu= rahs par nemaldigahm un weenweenigi labahm? Kahdus padomus preeksch dzihwes war smeltees no tahm ziņahm, kas tschupu tschu= pahm lasitajeem teek preekschā kŗautas un kas tur paleek, kur lasitas? Tahdas ziņas tik tad ness kahdus augļus, kad preeksch wiņu sapra= schanas ir pamats likts, kad ļaudis ari garigi teek izglihtoti, kā to „Baltijas Wehztnesis" un beidzamos laikos ari „Mahjas weesis" dara; citadi wisas tahs jaunās un wecās ziņas ir leeks laika kaweklis, pee kam lasitajus nebuhs eeradinat, ja preeksch wiņeem ko grib darit. Lai izņem pehrno „Latw. awizchu" gahjumu cauri, tad redzehs, cik maz tur atronahs tahdu rakztu, kam ir paleekama wehrtiba; ta leelakā daļa no teem ar to brihdi, kur wiņi izlasiti, ir bez kahdas wehrtibas, kā kaut kuŗa weegla, nekodoliga literatura. — Ari nau weena alga, kā ziņas teek neztas, waj tahs ness lasi= taju redzes aploku gribedams attahlinat jeb waj tas noteek citā no= domā. Tā waram peemehra dehļ peewezt kahdu ziņu pahr jauneem ciwil=laulibas likumeem Wahczemē, ko „Latw. aw." sawā 5. num. ness, ne tadehļ, lai lasitaji ar scheem ahrzemes Walzts=likumeem ee= pazihtos, bet lai schos likumus uz to wisasako wihzi noteesatu. Wi= ņas slehdz sawu bahrgo spreedumu ar scheem wahrdeem: „Deews tas Kungs, kas spehj uz klints likt izwehrdet dzihwam uhdenim, lai groza ari tahs cilweku tumschumu pilnas eeriktes, ka tahm jakalpo uz to: „„Lai nahk Wiņa walztiba."" Mehs zinam, ka tee likumi, ko muhsu Walzts=waldiba ir laiduse un laidihs, ir arween labi un paklausam teem lihdz beidzamai asins lahsitei. Bet waj tas peeklahjahs, ka citu Walztu=likumus, kas ne kriztigu ticibu nedz ari weselu prahtu ne kā ne=aizņem, nosauc par „tumsibas darbeem?" Un ko Latweeschu lasitaji pee tam lai domā no Wahcu tautas, kas wiņeem lihdz schim uzslaweta par tahdu, kas jo wairak attihztijusehs? — Beidzot minetā daļā daudzreiz atronahs it jocigas leetas, tā 13. num. tas padoms: „kas bez mantas seewu precejis, ir bez laika traks jau palicis;" „70 puhraweetas grehku," padomi, ka bagata seewa pre= cejama un citi tahdi neeki. Walodas ziņā war sacit, ka „Latw. aw." to ar waru cihnahs samaisit un „netihru" padarit. Kas nejutihs it sahpigi, ka tee no „Latw. awizehm" pilnigi peeņemti wahrdi, kā: ceķi (die Ceche), ķerpers (pr. ķermens), feini, fiksi, fektiņsch (pr. kautiņsch), frei= lene (pr. jaunkundze, frehlene), „dabas=ķeneris" u. t. pr. ir newaijadzigi sweschineeki un laikam tikai ar to nodomu uzņemti, lai „tihrā Latweeschu waloda," kuŗu „Ļatw. aw." it kā mehdidamas uzslawē, tiktu par netihru padarita! — Bet kas schis mazumiņsch ir pret tahm walodas pulgo= schanahm, ko tur gandrihz katrā numurā war kā sehnes lasīt un uz= lasit! Schē tik kahdi ihsi peemehri. 1. num. (1875) lasams: „Mums jau iraidanahs saws dzeedataju koris leidan, kas jau mahkain dzeedat netik ween baznicā, bet aridzan pee baznicas uz pilkalna un pilsehtā, Brantschu tejaterī!" 9. num.: „Man mihļ Okzchķern kung! Es Juhs luhdz par man nedusmeit, ka es, wehn Pruhsen wihrs, kas eseit nahkusch no Wahczemen uc." Laikam tas ir tas „saldais peeniņsch," ko „kriztigā aw. lapa" sa= weem leeleem behrneem pasneedz! Apluhkosim nu III. waj „Latw. awizes" teescham ir „kriztiga awizchu lapa?" Kā wiņa izturejusehs pret „Balt. Zemkopi" un pret bahriņeem, mehs jau redzejahm. Leekahs. ka „kriztiga aw. lapa" tā wis nedaritu. Bet ari godprahtibā un kaunibā wiņa nau scho wahrdu pelnijuse, kā tuhdalin redzesim, 24. num. atronahs tee swehti dzeesmas wahrdi: „Nu esi slawets Jezuliņsch, Ka tu mums dzimis cilweciņsch," kas teescham skan pehc „kriztigas awizchu lapas;" bet kā ja=iztruhk= ztahs, kad 34. num. lasa: „Kad tee jehriņi ne=neztos, Tad mehs pliki wazatos," — scho eelu=puiku dzeesmu, kas tik no besdeewigeem, nekaunigeem cilwe= keem teek dzeedata, ko wecaki uz to ceetako saweem behrneem aizleedz un kas lihdz schim wehl ne kur — cik mums zinams — nau dru= kata! „Latw. awizes," kas sewi saucahs par „kriztigu awizchu lapu," — scho lapu laikam gan katrs wecakais uzticibas pilns dod sawam behrnam rokā, lai tas „peeņemahs kriztigā dzihwē;" bet kā wiņsch ir breesmigi maldijees, — ka wiņs tad pats eedod behrnam to gifti, kas ta sirdi nahwigi eewaino, to Juhs, ceen. lasitaji, deezgan nopratiseet. Bet eesim tahlak. 16. num. pee „missiones ziņahm" at= rodahs kaisla mihleztibas=rihme: „kur esi koscha rozite, kas slepen rak= zti man? Jt koscha tawa wehztule, kas dziļi aizgrahbj man" uc. 17. num. „Klajuma Baiba" rakzta: „es neweenam wihrischķim neļaujos sewi bakztiht uc." Tad 26. num. kahds rakzta pahr sawu seewu: ,,ta ir jauka mundra seewiņa ar tumschahm acihm un mazu tuklu mutiti. kas dazchu uz naschķibu wilina uc." 36. num. teek Gazsnera muzeums tahdā wihzē aprakztits: „Zchē redzam wehl - - skaiztu seewischķi pehc bahdes; weenu skaiztu guloschu teatera rahditaju (freileni); tē 38 mehs redzam pliku cilweku, kuram no muguras diwjas siksnas iz= greesch! — Seewischķeem kneebj kruhtis nozt u. t. pr. — Treschā nodaļā ir wisadas slimibas izrahditas, kas caur nezchķihztibu ceļahs uc." Waj wehl trakaki ko war rakztit, caur ko lasitaju fantazija un ļaunas domas teek modinatas? Un „Latw. aw." sewi saucahs par „kriztigu awizchu lapu"!!! Kahdu nahwes ziņu tahs sawā 18. num. ness tā: „Kahds at= ztawneeks no pilsehta iznahcis uzkahpis uz tilta lehnes un — „plauksch" pats tihschi wilņos eekschā; lihķi otrā deenā izzwejojuschi." — Tā aprakzta kahda weca zirga nahwi, — un, it kā par laimi jeb nelaimi, 47. „L. a." num. ari ir rakztijis kahds „18 gadu wecais ztihwais beh= rais." — Tahda izskatahs ta daudzkahrt mineta „kriztiga awizchu lapa," ta „mahte, kas zteepjahs pa wisu Latwiju." Un schi „mahte" sawā mi= netā rakztiņā uzņemahs „Baltijas Zemkopi," kā nerahtnu behrnu, no sawas mahtes sirds atztumt, wispirms tādehļ, ka tas ar sawu „weco= brahli" un jauno mahsu nedzihwojot ihztā brahligā mihleztibā, kā jau weenas mahtes behrneem peenahkahs. Bet wiņai pee tam ir ļoti misi= jees, jo „Baltijas Zemkopis" nau ne wiņas dehls ne to mineto behr= nu brahlis. Bez tam wiņa peemirsuse sacit, „kā tad tas „Balt. Zemko= pis" pret to „Pasauli un Dabu" ir runajis" jeb „ko wisu wiņsch" tad pret to „Darbu" ir rakztijis?" Nu, tas jau tā reiz ir bijis un buhs: mahtei arween sirds sahp, kad pret ihzteem behrneem ko runā jeb rakzta, bet ta pate mahtes=sirds atkal aiz preekeem deij, kad schee ihztee behrni tos pabehrnus jeb sweschineekus aizņem un no teem ļaunu runā jeb rakzta. Jo ehrmota parahdahs muhsu darba beedrene, kad pee tahs reiza atnahk, kahdu teiceenu pehc logikas tulkot. Tā wiņa kur „Balt. Zemkopis" rakzta, ka „wisi citi" par labeem soļeem preecajahs, scho teiceenu tā saprot, ka schee „wisi citi" esot „Darbs" un „Pasaule un Daba," un kad nu schee par teem labeem soļeem nepreecajotees, tad „Balt. Zemkopis" paleekot weens. Waj wairak sajukuschas do= mas wehl kahds spehj izsacit?! — Ne mazak jocigas ir tahs pahr= meschanas, ka „B. Z." ne=esot gahdajis, ka „Latw. awizchu" zeceris nepadara kahdus misejumus. Mehs domajam, ka katram awizchu apgahdatajam pascham jalasa sawa korektura, ja cits to ne=uzņemahs. — Kad wehl tahs citas pahrmeschanas un tihschas wahrdu un tei= ceenu pahrgrozischanas eewehro, ar ko „Latw. awizes" mehģina sa= was wainas apsegt, tad teescham nau jaschaubahs, ka tahs ar scho skunzti war koncerti dot. Bet ar to wiņahm wehl nepeeteek; sawā „nemaldibā" wiņas wiseem citeem „rakztiņeem" skatahs lepni pahr pleceem pahri; „wiņas nogaida un rauga noswehrt, cik teem ari buhtu wehrtibas un pehc tam tad tas preeks." Bet augztprahtiba, ne= maldibas domas un lepniba padara neredzigu. Tā ari „L. aw." ne= maz neredz, ka wiņas wiswairak grehko pret to bausli, kuŗa pahr= kahpschanu wiņas tik labpraht citeem uzkŗauj. Sawā 53. num. no 1875.g. wiņas saka: „Ne=esam ne kad gahjuschi sawas awizes kam eeteikt un tomehr gadu no gada tahm lasitaju pulks nahk klaht," un nemaz neredz, ka tahs wisu jauna gada wakaru sewim dzeed slawas= un pateikschanas=dzeesmas, un ka pat schee nupat minetee wahrdi cits nekas nau, ka reklame, ko tahs wairak ne kā cita kahda awize preeksch sewis rakzta. Un kas tad tas ir, kad rakzta: wisā Baltijā neweenam citam laikrakztam nau tik daudz lasitaju, ka man. „Latw. awizehm??" Waj tas ari ne=ozch pehc „uzteikschanas" jeb paschreklames? — Deews zin, kā wiņahm bija ap sirdi rakztot: (2. num.) „Latw. awizes" sawā ceļā neliksees schaubitees, waj tur pa desmiteem jauni laikrakzti nahkuschi waj gahjuschi?" Scho ceļu mehs patlaban mahcijamees paziht. Kas no „Latw. awizehm ir sagaidams??!! Ziņas. A. Andeles ziņas. Muhsu beidzameem wehztijumeem mehs knapi ko waram pee= likt: andele schim brihzcham paleek arweenu uz sawu weco ztah= wokli. Kamehr ar lineem un linu sehklahm wehl cik necik ande= lejahs, tamehr labibas cenas ne maz naw labojuschahs. Ru= dzus tik knapi ko pehrk, turpretim par auzahm sola 77 par pudu. Kweeschi ir wisai lehti. No tam buhtu jacer, ka balta maize tai paschā mehrā teek jo leelaka un labaka, bet beķereem tagad pļauschanas=laiks un tee domā pawisam otradi, ne kā pub= lika, tā kā gandrihz jasuhdzahs, ka wiņu produkti lihdz ar kwee= schu cenahm saŗuhk. No paztahwoschahm labibas cenahm gan= drihz ne maz newar runaht, tomehr katrs lasitajs wehletos lab= praht zinaht, cik tad tatschu par to un to labibu teek maksats. Tadehļ pasneegsim schoreiz widejas cenas, lai gan pa tahm newaram galwot. Beidzamā laikā maksaja par weenu tschet= wertu (64 garnicehm jeb 3 puhreem) rudzu 210 k. meezchu 200 k. kweeschu 310 k., auzu 135 k. Rihgā kahdas leelakas firmas bankrotē krituschas un kā ztahzta, tad tas noticis caur wiņu ihpaschneeku pahrleeku speku= leereschanu. No leelakahm firmahm awizes ihpaschi peemin: „J. G. Scheplera," „Lessera" un „G. Andreas un beedra" u. c. bankas, kā tahdas, kuŗahm minetā ļiga gadijusehs un runas pahr bankrotehm wehl arween negrib rimt. Leekahs, ka sewi= schki koka=tirgotajus tahda ķeza peemeklejuse un pa wisam esot kahdas 10 firmas bankrotē krituschas, caur ko ari dazchas citas bankas ceeschot leelu skahdi. Zinams, ka tahdi atgahdijumi wispahrigai andelei un tirgoschanai newar par plaukschanu buht. Tā tad Rihgas kommerc=bankas akcijas maz deenās bija krituschas no 224 uz 160 rubļeem. Bet tagad atkal uzticiba andelē un tirgoschanā wairojusehs B. Naudas papihru cennas. I. 5% Kreewu premijas aizleen...... 117 rub. II . 5 % ...... 117 Rihgas komerc=bankas akcijas.....165 un 160 rub. Rihgas=Dinaburgas dz. ceļa akcijas..... 135 „ Baltijas dz. ceļa akcijas........ 871/2 „ 5% inskripcijas 5. aizleen......... 99 „ 5% walzts=bankas biļetes, I. izdosch..... 991/2 Rewales andeles bankas akcijas...... 103 „ 4% Widzemes fandbriefes, uzsakamas .... 991/2 „ „ „ „ neuzsakamas .... 981/2 „ 41/2 % Kurzemes fandbriefes, uzsakamas ... 99 „ „ „ „ ne=uzsakamas .... 99 „ 5% Rihgas=Jelgawas dzelsceļa akcijas . (uz 100). 115 C. Termiņu=kalenders. Bauskā p e e nodoschanu=waldibas 5. un 9. Fe= bruarī buhs torģi dehļ 600 puhru leeldeenas=miltu skapeschanas preeksch Bauskas Zchihdeem. Jakobztattē, 16. Februari pee brandwihna akci= zes=waldibas pahrdos 9400 % spirta. Bauskas aprinķa=teesa 17. Februarī pahrdos Hübenets=muizchā Zchihda Abrahamsona mantu, kā zirgus, gowis uc. Pee Bauskas magiztr. 24. Febr. pahrdos Hannes Ackermann namu № 171. Jz pagaztu=magazihnehmpahrdos: Durbes pag. wald. 11. Febr. 150 tschetw. rudzu mazās daļās no 5. lihdz 10 mehreem. Leel=Zalwes pag. wald. 20. Febr. 150 tschetw. ru= dzu un 50 tschetw. meezchu. (Turpat war uzņemtees skolas=ehkas pahrtaisischanu) Maz=Zalwes pag. wald. 5. Mercī 100 tsch. rudzu, 40 tsch. meezchu, 50 tsch. auzu. Raibas=muizchas (Amt Durben) pag. wald. 11. Febr. 300 mehrus rudzu daļās no 5—10 mehreem. Leztenes pag. teesā 18. Febr. pahrdos Lapsiņ mahju wecās saimneeces mantu. Jaun=Swirlaukas pag. teesa 24. Febr. pahrdos Biļumuizchas Kadaru Dobeļu mahjā 2 zirgus un 2 ases klinschu akmeņu. Kurzemes bischu=kopschanas beedriba noturehs sawas kahrtigas sehdeschanas katra meh= nescha otrā cetordeenā, Jelgawā, Cehra k. zahlē, tamdehļ tad ari 12. Februarī 1876. 39 Kahrtiba 12. Februarī I. Runas=wihru jeb weetneeku sehdeschana no p. 10. lihdz 11. Darischanas: 1) Kahrtibas ruļa caurluhkoschana; 2) Jzdoschanu pahrspreeschana; 3) Jaunu beedŗu uzņemschana. II. Preekschneecibas sehdeschana. no 11—12. D ari= schanas: beedru gada=naudas saņemschana. III. Wispahriga sehdeschana no 12—4. Darischanas: 1) Preekschlasischana: no Grünhofa un Neulanda pahr b ischu kopschanu. 2) Jautajumu izskaidroschana pahr bischu kopschanu. 3) Preekschlasischana pahr bischu=kopschanas sakaru ar zemko= p i b u, no Allunana un G. Mathera. 4) Jautajumu izskaidroschana. D. Ziņas. Kurzemes bischu=kopschanas beedriba notureja 28. Janwarī pilnu sapulci, kuŗa pehc beedribas likumeem sa= ztahditu kahrtibas ruli peeņehma. Peedzihwojumi peerahda, ka ar beedribas eekschigahm darischanahm kahrtigās sapulcēs pa daudz laika aizņehma, tā kā pahr bischu kopschanu gandrihz ne kā nedabuja runaht. Tāpat ari pilnās sapulcēs pahrleeku dari= schanu dehļ nekad nebija skaidriba. Tadehļ mineta ģeneral=sa= pulce atrada par waijadzigu, ihpascham runas=wihru jeb weet= neeku=pulkam atdot sawu pilnwaru pehc teem nosacijumeem, kas uzņemti minetā kahrtibas rulī. Par runas wihreem, kuŗu preeksch= sehdetajs arween ir beedribas prezidents, eecehla schos beedribas loce= kļus: J.Rozenberģi, J.Aufmanni, D.Kronberģi, J. Böttcheri, K. Grünhofu, Z. Linkmani, F. Weinbergi (Rihgā), A. Juhbolu, P. Allunanu, H. Matheru, D. Knochu un P. Dehli. Tā tad nu uz preekschu warehs ceret, ka ar beedribas ihztu noluhku, proti ar bischu kopschanu, jo sekmigi warehs ztrah= dat un nebuhs wairs ar weltigeem ztrihdiņeem pahr beedribas eekschķigahm darişchanahm janodarbojahs. — General=sapulce peeņehma weenā balsī wehl to spreedumu, ka turpmak ari pahr zemkopibu tiks runats, cik ta ar bischu=kopschanu ztahw sakarī. Beidzot nospreeda, ka kahrtigas sapulces un runas=wihru sehde= schanas janotur katra mehnescha otrā cetortdeenā. Jgauņu zemkopibas beedriba Pernawas pilsehtā 14. Decem= brī p. g. noswineja sawus 5. gada swehtkus. Pahr schihs beed= ribas darischanahm awizes ness schahdas ziņas: Peecu gadu laikā no 9 runatajeem ir pawisam 71 gaŗakas runas (preekschla= sischanas) turetas, no kuŗahm 17 drukatas un 15 drukahs. Preekschneeciba ir sehklas par 852 r. 35 kap. un zemkopibas rihkus par 605 rub. 25. k. uz beedru nolemschanu apztellejuse. Beedŗu skaits schim brihzcham ir 122. Decembeŗa sapulcē beedribas pre= zidents, grunts ihpaschneeks E. R. Jacobsons, turejis pirmo runu pahr to jautajumu: Waj kalpu loneschana ar zemi war no= wehrzt muhsu darba=spehku truhkumu? Runatajs uz scho jauta= jumu atbildejs ar ne, iz praktiskas dzihwes eewehrojumus pee= mehrus peewezdams. Pehc asahm pahrruņahm beedriba weenā balsī peeņehmuse schahdas tehzes: 1) kalpus ar zemi lonejot ztrahdneeku kahrtu wed poztā, jo caur to ronahs laicigi un ga= rigi panihkuse cilweku schķiŗa, kas no schihs behdigas buhscha= nas pate nespehj izglahbtees. 2) Kaut ari kalpus ar zemi lonejot (kas lihdzinajahs wecai klausibai mazā mehrā) kahdeem saimneekeem laicigs labums atlehktu, tad tomehr kalpus nedrihkzt ar zemi lonet, jo tahda loneschana atness ztrahdneeku kahrtai samaita= schanu. No tahm runahm, kas pehc tam tika turetas, tik pee= minam to, ka katrs grunts gabaliņsch, kas pascha ihpaschumā un citadi nau izleetojams, esot ja=apsehj jeb ja=apdehzta ar ko= keem. Beidzot beedriba nospreeda preekschzihmes saim= neecibu dibinaht. (Pahr preekschzihmes=saimneeci= bahm, kahdas ari Kurzem. ceenīgs gubernatora kungs v. Lilien= feld nodomajis Kurzemes guberņā eewezt, atronahs plaschas ziņas pehrnajā „Mahjas weesī" no G. Mathera, kuŗas mehs wehlak ari saweem ceen. lasitajeem ihsumā mehģinasim pasneegt). Peterburgā. Jau no 1847. g. Ķeizera Majeztetes kancele= jas 2. nodaļā teek ztrahdats pee wekseļu likumu (no 1832) pahr= luhkoschanas. Schis swarigs darbs nu drihz buhschot gataws. Moskawa. Tur jau kahdus gadus paztahw caur C. Wol= demara kunga puhliņeem dibinata beedriba preeksch juhŗas=an= deles un kuģoschanas izplatischanas un sekmeschanas. Schihs ļoti swarigas beedribas wadons ir C. Woldemar kungs, kuŗam nesen iz Bremenes laizta (Peterburgas „Heroldā" nodrukata) ļoti eewehrojama wehztule. Caur Zweedru profesora Nor= denzkjöld un minetas beedribas puhliņeem ir atrazts juhŗas ceļsch uz Zibiriju, kas zinams preeksch andeles ir ļoti swarigs. Tagad nu kahdi trihs kungi (iz Bremenes) uzņems ceļoschanu uz Wakara=Zibiriju, gribedami ar tureenes dabas bagatibu eepazih= tees un to andelei un zinatnibai atwehrt. Schis nodoms zinams pilnigi sakriht ari ar Woldemara kunga centeeneem un tadehļ nu taī minetā wehztulī no wiņa teek tahs pee tam wajadzigas ziņas luhgtas, ko W. k. profesoram Norenzkjöld jau agrak bija peesolijis. Minetā beedriba jau labu laiku ztrahdā preeksch ta nodoma, nahkoschā wasarā pirmo uz Ob'as upes buh= wetu andeles kuģi, un, ja izdosees, wehl wairak kuģu ar pre= cehm pa Ob'as upi uz Angliju suhtit, jo tikai caur tahdu droschu darbu minetais andeles ceļsch war kā atwehrts uzluh= kots tapt. Kā jaunakas ziņas peerahda, tad schis nodoms pil= nigi izdoschotees un tā tad Kreewijas andelei atkal jaunas ce= ribas, un mums no sirds japreecajahs, ka pee schi, wisai leelai tehwijai labus augļus sohlidama, darba ari weens no muhsu tauteescheem ar sekmi ztrahdā. Peterburga. Minizteŗu=komitejā pahrspreedischot to jauta= jumu pahr amata=swehtku swehtischanu, kas lihdz schim pahrak beezchi un dazch dazchados gadijumos notikuse. Uz preekschu wareschot tikai pehc pilnigi nodzihwoteem 25 amata gadeem un kahdas beedribas jeb eeriktes pehc pilneem 50 gadeem, katru reiz ar ihpaschu waldibas atwehleschanu, tahdus swehtkus swehtit. Walzts=padomē pahrspreezchot likumu, kam noluhks, tahdus unteroficeerus, kas 5 gadus pahr ihzto deenezts=laiku palikuschi deeneztā, apgahdat ar weetahm neween kaŗa=, bet ari ciwil=noda= ļās, pee dzels=ceļeem uc. Maskawas awizes ziņo, ka ļauzchu apgaismoschanas=mini= zterijai no ihpaschas komisijas izztrahdats likuma projekts eesneegts, pehc kuŗa nodomats ihpaschu wingroschanas (Gymnaztik) mahcibas weetu dibinat, kur wingroschanas skolo= tajus un skolotajas mahcihs. Eeztahtees tur warehs jaunekļi un jaunekles no 17 lihdz 24 gadeem; katrai kahrtai buhs ihpa= scha nodaļa. Schi skola tikschot uz Waldibas rehķinumu uz= tureta. Odesa. No tureenes ziņo, ka andele pawisam panihkztot, kapitals teekot ņemts atpakal un nami un grunts gabali palee= kot lehti. Cehloni pee tam grib atrazt nebehdaschanā un weegl= prahtigā aprehķinaschanā, kas ihpaschi Kreewu kopmaņeem pee= mahjojot. Tee paztahwigi rehķinajuschi, ka wisa Eiropa bez Kreewijas labibas nemaz newarot iztikt un tadehļ par eewescha= nas=andeli (iz ahrzemehm) ne kas naw darits un gahdats. Jt meerigi esot redzets, ka Amerika arweenu jo leelakas labibas ko= pas uz Eiropu suhtijuse un tik tad tikuschi uz scho buhschanu uz= manigi, kad Amerikaneeschi jau dabujuschi wirsroku. — Tāpat ari caur dzels=ceļeem Odesas labibas andele pahrgahjuse uz Ke= nigsbergu, Rihgu un Leepaju. Baltijas ģeņeral = gubernatora amats, kā Peterburgas awi= zes ziņo, teekot nocelts. Tahs ar scho amatu saweenotahs dari= schanas tagad peekriht gubernatoreem. Rihgas Latweeschu beedriba swehtdeen 25. janwarī notureja sawu gada=sapulci. Kad beedribas preekschneeks bij nolasijis pahrskatu par beedribas rehķeneem un darischanahm 1875. gadā. 40 sk. 27. l. p.), un ari pahrluhko komisija ziņas dewuse par saweem atradumeem pee minetu beedribas rehķinu un darischanu rewidee= reschanas, — tika spreezts par dazcheem schihs komisijas preeksch= likumeem, kuŗus sapulce wisus nodewa runaswihreem preeksch izpildischanas jeb turpmakas eewehroschanas; tikai par weenu preekschlikumu — proti par beedribas gada sahkuma nolikschanu uz 1. janwari,— runaswihreem tika uzdots, lihdz nahkoschai ģeneral=sapulcei, kas nowemberī tiks notureta, scho leetu tuwak pahrspreezt un tad sawas domas par to likt preekschā. Beidzot ģeneral=sapulce pahrspreeda runaswihru jaunpahrztrahdatos bee= dribas likumus, kas dazchās weetās naw deezgan skaidri, waj ari ar laiku, beedribas dzihwei jo wairak attihztotees, tagad ir izrah= dijuzchees par nepilnigeem. Pahrztrahdajeens tika peeņemts, ar to uzdewumu, ka runaswihri gahdatu par wiņu apztiprinaschanu. Wispehdigi sapulce atjaunoja nolikto trescho daļu no runaswihru pulka. Tika eecelti: J. Baumanis, K. Kalniņsch, J. Wein= berģs, C. P. Rammberģs, A. Spunde, J. Laube, P. Tiedemanis, P. Lucaus, Eh. Loewende, J. Martin= sons, O. Ohsche, G. Mathers. No senakeem palika amatā: N. Pļawneeks, A. Pumpurs, B. Dihriķis, J. Zaķķits, F. Wein= berģs, A. Eichmanis, G. Zteinberģs, Ch. Bange. J. Jägerma= nis, A. Ahbrandts, M. Buschs, J. Dombrowskis, Ch. Berģs, P. Lerchendorffs, K. Wegners, P. Linde, F. Pauls, Z. Martin= sons, T. Birks, Ch. Ztocke, A. Dihriķis, D. Skriwers, Ch. Gibdorn=Rozenberģs un R. Thomsons. — Preekschneecibas cel= schana notika 27. janwarī. Tika eecelti: K. Kalniņsch — par beedribas preekschneeku; Ch.Bergs — par preekschneeka weet= neeku; A. Pumpurs — par rakztuwedeju; N. Pļawneeks — par mantas zinataju; C. P. Rambergs — par beedru zinataju; F. Pauls — par grahmatu wedeju; A. Ahbrandts — kahrti= bas gahdneeku; F. Weinbergs — par ekonomijas un nama pahrzinataju. Bez tam pee beedribas preekschneecibas peeder B. Dihriķs, kā zinatnibas komisijas preekschneeks. (Balt. wehzt.) Peterburga. Jaunee meera=teesneschu likumi dreeksch Baltijas guberņahm, kas teesu=minizterijā saztah= citi, kā mehs jau agrak ziņojahm, tika eesneegti Baltijas=komitejai dehļ pahrluhkoschanas. Tagad „Börf.=Ctg." esot dabujuse zinat, ka ar scho likumu eeweschanu topot ļoti zteigts, tā kā nemaz wairs netiks minetas komitejas spreedums nogaidits, jo teesu=minizteris tos atkal atņehmis atpakaļ un eesneedzis Walzts=padomei. Atbildes. M. L. — R. Jr mehs esam tās domās, ka katru reizi waijadzetu peeminet, no kahda awota ir smelts; scho reiz tas esot caur pahrskatischa= nos nokawets. T. J. — K. Juhs gribat zinat, waj „Baltijas Zemkopi" no pehr= naja gada wehl war dabot uu kahdi rakzti ihsumā tanī atrodahs. Uz pirmo jautajumu ar ja atbildedami mehs peeminam, ka pehrnajs „Balt. Zemk." nesis schahdus rakztus: a) wisos numuros dazchadas ziņas; b) 53 gaŗakus rakztus pahr lauksaimneecibu; c) 46 dazchadus pahrspreedumus; d) 6 rakztus pahr bischu kopschanu; e) 4 „ „ dabas=mahcibu; f) 61 ihsakus rakztus „Wahrpas," kuŗās dazchadi saimneecibas padomi atronahs; g) 9 izskaidrojumus uz peeprasischanahm; h) 3 gaŗakus ztahztus; i) 18 rakztus skolas leetā; k) 5 dzeesmiņas; l) 11 humoreskas; m) kahdus 30 nobildejumus. M. Z. Egiptē. Pehrnais „B. Z." maksā 1 r. 50 kap. K. N. — L. To, kas pehrn jau drukats, mehs schogad newaram atkal no jauna drukat, un cik ļoti mums zchehl, ka Juhs „ne=esat pirmos „Balt. Zemk." soļus lihdzspehruschi," tik maz mehs pee tam ko waram lih= dzet; tas weenigais ir, ka Juhs mehģinat pehrno „Zemk." waj no kaimi= ņeem dabot, jeb caur pirkschanu eegahdatees. Atbildoschais redaktors un izdewejs: G. Mather's. Augztas laimes! uz 28. Jauwarī, 1876. Baumaņu Kahrlim! Kundziņu Kahrlim! Zariņu Kahrlim! Bertrama Kahrlim! Juhs eşat ztipri pacehluschees Preeksch Juhsu wahrda slawenib's! Juhs esat cauri paspeeduschees Jt wisur tik aiz droschsirdib's! Par to un schodeen pateicibas Jums izsak' Kurzem's Latweeschi; Jo augztas laimes weikalibas! — Jums wehlam, Juhsu tauteeschi. Zemes gabalus izdod uz renti, jeb ari pahrdod par dzimteem Annas= muizchā, pee Zasu lauka, 6 werztes no Rihgas. 7 Labs kalejs, kas ari schlossera darbu prot, war no 23. Apriļa 1876 paztahwigu weetu dabuht Ellejas wecajā Meitu krogā pee (1) J. Buldera. „Baltijas Zemkopis" no 1875 g. dabonams eeseets un ari tikai broscheerets „Balt. Zemk." redakcijā. Sludinajumi. Draugeem un pazihztameem Kurzemē saka ar Deewu no Jelgawas uz Rihgu aizeedams 1 Lappas Mahrtiņsch. Augzta laime! Zemkopibas laikraztam, Augzta laime lai ir tami! Labus aprakztus Tu ness, Kreetna tautas lapa es'. — G. W—nn. Lai zemkopji pee waļas=laika, warbuht ar pee laba ceļa zeemā waretu sawu waijadzigo wairumu skunztigu mehslu eegahdat, tad mehs tos daram uzmanigus uz zuperfosfateem un kaulu=mehsleem, zemakās un augztakās zortēs, ko pahrdod no lehģera Cieglers un beedris, Rihgā, leela Pils=eelā Nr. 19. Glihti gatawotus pakawus un preeksch teem teicamas naglas pahrdod Cieglers un beedris, Rihgā, leelā Pils=eelā Nr. 19. George Uckscha tehrauda- un muzikantu-leetu andeles-weeta, Jelgawā, apaksch kolonadeem, peedahwā sawu krahjumu no muzik=inztrumentehm, kā tubases, trompeterus, jakts= un pazta=ragus, flehtes un klarnetes no wihksnes koka ar jaunsudraba klapehm, kontrabases, fijoles no 3 lihdz 25 rubļ. ş., wiswisadas ihztas reemeru ztihgas, harmonikas iz pirmajeem Wahczemes fabriķeem, ar un bez pulkztenischeem, no 3 lihdz 30 rubļ. s., kā ari smalkas ween= un du= bultztobru flintes, un rewolwerus no 6 lihdz 25 rubļ. s., un wislabakahs Spahneeschu needres, weh= weru ķemes; ari it lehtas patronas un ztipru schau= jamo pulweri bleķa dozēs. Preeksch meldeŗeem! Lokomobiles un nekuztinamas garaiņu = maschines, ko uhdens truhkumā war izleetot pee malschanas, pahr= dod no lehģera Cieglers un beedris, Rihgā, leelā Pils-eelā Nr. 19. No cenzures atwehlets. Rihgā, 3. Februarī 1876 Drukats pee J. W. Zteffenhagena un dehla. I. gada gahjums. Redakcija atronahs Rigā, Kalķu-eelā Nr. 9. Maksa par sludinajumeem par weenas sleijas sihku rakztu rindiņu 8 kap. Maksa bez peesuhtischanas par gadu 2 rubļ. „ pusgadu 1 „ 10 kap. „ 3 mehn. — „ 60 „ ar peesuhtischanu par gadu 3 rubļ. „ pusgadu 1 „ 75 kap. „ 3 mehn. 1 „ — „ Politiska un literariska awize, iznahk 2 reiz nedeļā, treschdeenās un seztdeenās. № 5. Treschdeenā, 18. oktobrī. 1878 Telegrammas. Wihne 17. (29.) oktobrī. Bijuschais Jtalijas miniztris Minghetti teica, uz saweem wehletajeem Leņano pilsehtā runadams: Wehzturigs likums dzen Turkus uz Aziju atpakaļ, Auztrijas pagahtne rahda schai walztei uzdewumus auztrumā. Jtali= jai nawa auztrumā nekahdas sewischkas inte= resses, bet wiņai jagahda, ka wiņas swars tur nezuztu. Jtalijas aizztahwetajeem nawa eezpeh= jams bijis, Berlinē ko wairaku panahkt. Pret draudzigo kaimiņu walzti (t. i. Auztriju) jarahda gudribu un mehrenibu. Wisahm tautahm ir partijas, kas daudz paģehr. Jtalijas wehle= schanahs, ka wiņa dabutu citas robezchas, ir taisnas, bet tik mudrahm tautahm nahk izdewigs brihdis, to panahkt, pehc ka censchahs. L o n d o n ē 17. (29.) oktobrī. Awizes „Taims" apspreezch Kreewijas tagadejo ztahwokli Auztru= mu zemēs un dod padomu, lai Anglija, Francija un Auztrija, kopā turedamahs, atgahdina Kreewi= jai, sawus Berlines lihgumā uzņemtus pee= nahkumus izpildit, Angļu awize cer, ka Wah= cija peebeedrosees schihm trim walztim, jo ta esot Bismarka leeta, palihdzet, ka tas, ko wiņsch ir radijis, teek peepildits. Awize cer, ka tahda kopiga preteztiba pret Kreewijas gribescha= nahm labus augļus nesihs. Londonē 16. (28.) oktobrī. Afganiztanas waldineeka atbilde esot augztprahtiga un drau= doscha. Afganiztanas ceetoksnī Alimusjidē esot tik 15 leelgabali. Emihra kaŗa pulkos esot leela mirztiba. Jkdeenas mirztot kahdi 30cilweki. Uz Rigas Latweeschu beedribas goda deenahm. Seztdeenu un swehtdeenu 28. un 29. oktobrī swinehs Rigas Latweeschu beedriba tahs deenas peemiņu, kuŗā preeksch desmit gadeem atnahca mazam Latweeschu patriotu ulciņam Rigā preeciga wehzts, ka Augzta waldiba apztiprinajusi wiņu weh= letas Latweeschu beedribas likumus. Cik wareni tad schi laimes wehzts gan trihc naja Latweeschu sirdis un cik lepnas ceribas modinaja Latwju wihru kruh= tīs! To wahrdi nespehj te kt, to tik sajutihs tee, kas no Peterburgas nahku cho laimes sludinajumu saņehma. — Tagad muhs desmit gadu laika sprihdis schķir no Latweeschu bee ibas dzimschanas dee= nas. Uz beedribu skatotee, muhs tagad newada neween juhsmas, bet ari ķerdamais prahts. Un ko tauteeschu pulcinsch re z sawā sirdī jutis, ko kruhtīs jaukās ceribās glab jis un kopis, tas, mahca muhsu apķerdamais un noswerdamais prahts, des= mit gadu laikā bagati un p lni peepildijees. Sehkla, kas caur Latweeschu beedibas dibinaschanu tika likta Latweeschu zemē, brangus augļus gatawojusi. Ceribas pilni Latweeschu wihri droschi sawas gal= was pacehla un dazchs noklihdis Latweeschu dehls atgreezahs pee sawas da rgas Latweeschu mahtes. Latweeschu waloda atska eja neween no zemneeku un ztrahdneeku, bet ari no bagatneeku un mahcitu wihru luhpahm. Nahca Baltijas wehztnesis ļaudīs un runaja pehc Peterburgas awizes aizmigschanas wairs nedzirdetu walodu no Latwju tautibas, no tautas censchanahm, ceribahm un teesibahm. Tau= tas labakee dehli wehztnesī atrada balsi, caur kuŗu uz tautu runaja. Neaprazti bija jauni sludinajumi un daliteem prahteem Latweeschi uz teem klausijahs. Bet tagad weenadas domas un censchanahs pahr= walda Latweeschu tautu un ta awize, kas tagad wehl atklahti un taisni tautas gribai pretim ztahtos, caur to parakztitu sawu nahwes spreedumu. No Latweeschu beedribas dabujuschas sawu eekuztinadamu spehku un censchanahs mehrķi, ceh= lahs pa Latweeschu zemes malu malahm dazchadas beedribas, kas Latweeschu dzihwi glihtaku un spo= draku darija. Wisur bija manama jauna dzihwe un jauna kuzteschanahs. Ka tagad neruna wairs no Latweeschu ļaudim un Latweeschu kahrtas, to pa daļai Rigas Lat= weeschu beedriba panahkusi. Tadehļ wiņa nepeeder Ridzineekeem ween, bet pee wiņas wisai Latweeschu tautai ir daliba. Leeli wispahrigi izrihkojumi, kā wispahrigi dzeedaschanas swehtki, wispahrigas skolotaju un zemkopju sapulces, dalibas ņemschana pee Maskawas politekniskas izztahdes, gahdaschana preeksch eewaņoteem un slimeem kaŗa wihreem un wehl dazchas citas Latweeschu tautas wajadzibu apgahdaschanas saites ztarp Rigas Latweeschu beedribu nn Latweeschu tautu wairoja un ztiprinaja. Tadehļ beedribas 10 gadu swehtki nawa tik swehtki preeksch wiņas beedreem ween, bet swehtki preeksch Graudi un zeedi. Wihrischķiga cihnischanahs newils. Jods, sentehwu kaŗa=deews, Latweeschus lihdz schai baltai deenai nezchehligi spihdzinajis un mehr= delejis, tadehļ ka sentehwu dehli ar laiku sahka gļehwi pret tautas eenaidneekeem izturetees un pret zelta teļeem sawus ceļus locit. — Jods paraus muhs wisus, ja mehs sawus behrnus gļehwus izaudzinasim, jeb ja mehs tos tihschu prahtu ee= naidneeku rindās ztahdinasim. Bet Jods, Laima un pats debesu Pehrkons mums sneegs sawu pa= lihdzibas roku, paceltees iz kauna un behdu dub= ļeem uz goda un slawas krehsla, ja sahksim wihra prahtā goda un slawas darbus ztrahdat. Tad Latwju tauta peepildihs muhzcha lehmumu; ta kļuhs skaidra kā tihrais sudrabs, branga kā spod= rais zelts un warena kā skaidrais tehrauds. (Atrazta droztaliņa iz nelaiķa Kronwaldu Ata manuskripteem). Sirdsmihļo Balss! Balss, lai tew arweenu laba balss buhtu! — Cilweks bez balss tāpat, kā suns bez aztes. Tauta bez balss ir lihķis, — bet Balss bez balss ir — nekas. Balss, nu tik dzeedi! — Notes tu jau sew sarakztijis pirmā numurā. Tahs notes ir gruhtas, augztas notes! — Tu gribi tā dzeedat, ka Petrapilī, ka Baltajā pilsehtā (Maskawā) un Baltajā zemē balteem bahleliņeem tas sirdīs at= skanetu. Dzeedi pehc dailes likumeem: «No laimes laikeem, no preekeem, mihlibas, „No swehtibas, no goda no wihra brihwibas!" Dzeedi „no saldahm juhsnahm, kas sirdis sildina!" Dzeedi „no wisahm censchahm, kas sirdis augztina!" Wahrnai ir balss, bulim ir balss, melnai wa= bolei ari ir balss, — bet schihs balsis neatrod wihra kruhtī atbalss. P eklaudzini pee Latweeschu tautas sirds, un pehc tahs atskaņas dzeedi, tad tu nebuhsi weena (zolo) balss, bet tad iz= nahks jauka koncerte, iz ahks brahļu dzeesma ar saskaņu. Ta leelā pasa les pijole ir gŗuhti skan= dinama — ar harmon ju, tomehr labs mei= ztars prot simteem balsi locit pehc dailes bausch= ļeem. Riktigu meldiņu uznilci, — nepeekuhzti — ne= aizsmoci! Pee wilkeem buhdams, nekauci kā wilks, bet uzturi pats sawu balsi. — Balss, lai tawa balss nekad nedzeedatu ne mana cuhka, ne mana druwa! Egoiztu walzī tas ir likums. Muhsu bahliņos cuhka palee cuhka — un druwa ir Deewa dahwana, — a jasarga, lai ari tawa ne= buhtu. Kas piķi azķer, sagahna rokas, bet tahs war nomazgat, - bet kas piķi uz ģihmja un sirdsapziņas atztahj, tas rokas nesagahna, bet ģihmis un sirdsapziņa paliks neskaidri. — Ar wahr= nahm, kraukļeem un kantscheem jau tew neizdosees kwarteti labi dzeedat. Dzeedi labak weena pati. Dzeedi tā, kā tew ne uhtu ar citahm balsim klau= sitaju dehļ gadeem j pluhcahs, — bet dzeedi tā, lai tewis dehļ klausiaji pluhktos. To tewim weh damees, tewi sweicina iz tahleenes. Taws M. Kl.-sch. Jz Leel=Eecawas puses. Lihdz ar gaŗakahm naktim ari nakschu mihļotaji schinī pusē dazchu zemturi pawisam izpoztija. Tā naktī uz 26. septembri schejeenes Kalna Godain saimneekam klehts un ztallis uzlauzti un daudz man= tibas lihdz ar zirgu un eejuhgu izzagtas. Skahde ir ļoti leela. — Naktī uz 7. oktobri atkal schejee= nes Muizchzemneeku saimneekam diwi zirgi un dazchas nedeļas atpakaļ weens kumeļsch nozagti. — Wasarā Greenwaldes Kalna Ķuzes saimneekam zirgs no ganibahm nozagts. Zagļi lihdz schim wehl nawa atrazti. — 14. auguzta wakarā Greenwaldes Zihle saimneekam no schejeenes Baznic=kroga ķehwe ar wisu eejuhgu nozagta, kuŗa tik pehc daudzahm mekle= schanahm tika atrazta. — Schahdas zahdzibas ee= wehrojot, ir negribedamam jadomā, ka kahda zagļu= banda muhsu (Bauskas) aprinķī eeradusees, jo ap Bausku wehl beezchaki zirgus zog un klehtis uzlauzch. Kā doma, buhs pa daļai muhsu labee tzchiganiņi ari pee tam wainigi, kuŗus muhsu pusē it mihļi peetura — kruhmos korteļus wehledami. Naktī uz 18. septembri nodega schejeenes Leelaus mahju laidars un klehtis. Uguns cehlusees iz laidara un mahjeneeki to drihzak nepamanijuschi, lihdz kamehr nahburgi saskrehjuschi un nelaimi wehztijuschi. Sadeguschi dazchas mantas, barokļi un lopi. Da= zchi lopi gan tikuschi izdzihti. Scha gada pļauju peeminot, jaleecina tikai labs ween. Rudzi, meezchi, kweeschi un citas labibas bija labas augschanā un razchā, tikai auzahm ir mazaka razcha, kā cerejahm; lini bija labi augschanā un netika ne no weena naidneeka skahdeti, tagad tee wisas tautas, kuŗos tas tiks atgahdinats, ko Lat= weeschu tauta 10 gadu laikā panahkusi. Un schahdi swehtki jaswin, kā swehtku swars to prasa. Kā mums no dazchahm pusehm ziņots, tad jaw dazchas Latweeschu beedribas nospreeduschas, uz swehtkeem sawus aizztahwetajus suhtit, kas peenahkamā wihzē Rigas Latweeschu beedribu wiņas goda deenā apsweicinatu un sawu ceenischanu wiņai parahditu. Mehs ceram, ka schos spreedumus ari citas bee= dribas par eewehrojamahm preekschzihmehm eeraudzihs. Tad lai 28. un 29. oktobŗa deenās tas pee= pildahs, ko tautas mute dzeedz, ka „leeli ceļi, mazi ceļi, wis' uz Rigu satikahs' " Lai pa wiseem ce= ļeem nahk no Latweeschu zemes malu malahm Latweeschu tauteeschi, peemiņas swehtkus Lat= weeschu tautas gara moschanai un tautas izglih= tibai swinet! Lai tanīs deenās te sateekahs Lat= weeschu tautas domas, juhsmas un peedzihwojumu peemiņas un te saskan jaukā harmonijā, ka no saskaņas wecā Riga dimdet dimdetu! Rigas notikumi. Mahcitaju wehleschanas teesiba Rigas pil= sehtai peederigās muizchās, kas lihdz schim peede= reja Rigas rahtei, pahrees uz jaunu pilsehtas waldischanu. Gorodowoju skaita pawairoschana. Pilsehtas waldischana nospreedusi, naudu dot preeksch pil= sehtas sargu pawairoschanas — caur 30 gorodo= wojeem. Desmit jaunas ztahweschanas weetas preeksch gorodowojeem tiks eetaisitas. Beidzamajos gados ztipri wairojusees nedroschiba darija pilseh= tas sargu skaita pawairoschanu par ztipri sajuztu wajadzibu. Jzskaidroschanas wakarā isgahjuschā peektdeenā skolotaja Spundes kungs preekschā cehla deezgan eewehrojamu izskaidroschanu par apģehrbu, kuŗā wiņsch apģehrbu wajadzibu nn sawadibu izskaidroja no weselibas prasischanas ztahwokļa. Pehc schihs teicamas izskaidroschanas wehl dazchus sihkakus jautajeenus izskaidroja. Latweeschu teatris. Nahkoscha izrahdischana, kā iz sludinajumeem redzams, buhs swehtdeenā 22. oktobrī. Mehs ceenigos lazttajus ihpaschi uzmanigus uz scho izrahdischanu daram, tadehļ ka tanī pehc ilga laika dabusim redzet uz Lat= weeschu skatuwes pee Latweeschu publikas tik labā peemiņā ztahwedamu Kleina kundzeni, Zahdziba. Schejeenes eedzihwotaja Emilija B. darija policijai zinamu, ka, wiņai ap puzdeenas laiku bijuschai izgahjuschai, zagļi atmuhķejuschi wiņas Zinder=eelā Nr. 23 atronama korteļa dur= wis un izzaguschi ipotekas kihļu zihmes par 1200 un 7 walzts bankas biļetes par 750 rubļeem. Atrazts lihķis. Preeksch kahda laika pazuduscha, pee Mangaļa muizchas peerakztita nama ihpasch= neeka un kuģeneeka M. Upana lihķis ticis izwilkts iz Daugawas pretim jaunajam Andreja dambim. Eekschzemes ziņas. Jelgawā. Mehs jau ziņojahm, cik jauki sa= ņehma Jelgawneeki no kaŗa lauka atpaļ nahkuschos sapeerus. Tagad Peterburgas Wahcu awizē at= ronahs nodrukata ruņa, kuŗu ceenigais Kurzemes gubernatora kgs, kaŗa wihrus Jelgawā ap= sweicinajot, Kreewu walodā bija runajis. „Preeksch pusotra gada," teica ceenigais runa= tajs, „mehs pawadijahm cetorto sapeeru bataļonu, aizeijoschu uz kaŗa lauku, mehs wiņu pawadijahm, sirdīs aizgrahbti un ar zchehlabu juhsmahm, bet ari ar ceribu un uzticibu. Mehs tadehļ juhs pa= wadijahm sirdīs aizgrahbti un zchehlabu juhsmu pilni, zinadami, ka wisi no jums schurp atpakaļ nenahks, ka dazchi no jums tiks kapā guldinati sweschajā zemē; bet mehs tanī brihdī juhs ari pa= wadijahm, ceeti ceredami un jums uzticedami, ka juhs wairoseet Kreewu eerotschu slawu, ka juhs augzti pacelseet uzwahredamu Kreewu kaŗa spehku karogu un ka juhs swehti izpildiseet Kreewu ķei= zara swehtu apņemschanos. Abās leetās, pirmejā mums par apbehdinaschanu un otrā mums par lepnibu un preeku mums nawa misejees. Juhsu rindās, kā wirsneeku, tā ari zaldatu rindās daudz robu tagad atronahs. Dazchus no aizgahjuscheem mehs wairs neeeraugam juhsu ztarpā, bet mehs redzam preeksch sewis Pļewnas, Balkanu, Adra= nopoles, Filipopoles un San=Ztefano waronus. Mehs neeespehjam juhs tik lepni saņemt, kā juhs to pelnijuschi un kā to darijuschas leelakas un bagatakas pilsehtas. Bet muhsu sweicinaschana mums tāpat no sirds nahk, mehs tāpat par juhsu atnahkschanu gawilejam, un juhs atradiseet ztarp schejeenes eedzihwotajeem sirdis, kas tik pat karzti preeksch jums pukzt, juhs saņemot. Jelgawneeki jums dahwa lawras wainagu; lai juhsu slawa nenowihzt, kā nenowihzt wainaga lapas, un lai wainags buhtu jums leeciba no schihs pilsehtas eemihtneeku sirsnigas sweicinaschanas!" Tad pilsehtas galwa peesprauda wainagu pee bataļona karoga un ceeniga gubernatora meita pasneedza bataļona komandeeram lepnu un bagatu puķu puschki. Tāpat jauki un peeklahjigi saņehma Rehwelē atpakaļ nahkuschos kaŗa wihrus. Un kā wiņi tika Rigā saņemti, par to labaki klusu ceetisim, jo Riga, kas tatschu daudz leelaka un bagataka pilsehta par Jelgawu un Reweli, newar lepotees, ka tos, kas preeksch tehwu zemes asinis izlehja, buhtu apsweicinajusi un saņehmusi, kā peenahkahs. Jelgawa. Tē gaidam atbraucot slaweno mu= zikas meiztaru Rubinzteinu, kas scheijeenes Wahcu amatneeku beedribā dos koncerti. Beedribas pilnā sapulce nozpreeda, preeksch koncertehm klaweeres 1400 rubļu wehrtibā eegahdat. S. Weinbergs. Jelgawa. Daudz tē ceļineeki un brauceji suh= dzahs par to, ka ceļsch, kas wed no bahnuzcha uz Palejas eelu pilsehtā, naktīs netop apgaismots. Ceļineekeem, kas kahjahm grib pilsehtu jeb bah= nuzi aizsneegt, jakaujahs un jablandahs par nakts tumsibu. Ari iten bailiga leeta, tahdu gabalu tumsumā eet. J. D. Walmeeras kaŗa klausibas komisija nolikusi eesaukschanas laiku preeksch 1. kantona uz 13. nowembri „ 2. „ „ 1. „ „ 3. „ „ 6. „ un Walkas kaŗa klausibas komisija nolikusi eesaukschanas laiku preekskch 4. kantona uz 1. nowembri „ 2. „ „ 6. „ „ 3. „ „ 9. „ „ 1. „ „ 13. „ Nodoschanas no nekuztamahs mantas Kur= zemes pilsehtās. Kā Kurzemes guberņas awize sludina, tad dibinadamahs uz peezihmes pee § 5 no 4. oktobŗī 1866. Wisaugztaki apztiprinateem preekschrakzteem par nodoschanahm no nekuztamahs mantas, Kurzemes guberņas izdaridama komiteja nodoschanas no pilsehtās atronamahm nekuzta= mahm mantahm preeksch 1879 g. schahdi izdalija: ari ir labā cenā; sehklas tik bij mazak, kā dazcheem citeem gadeem, bet to teesu tahs ir tagad labakā cenā. Seena bija wairak kā izgahjuschā gadā audzis un cerams, ka it weegli ar to iztiksim. — Wasa= reja kopschanas=laikā bija leetus katru deen, tā ka tas bij gŗuhtaki eewahkams, bet, gods Deewam, pee kartupeļu rakschanas bij laiks, kahdu labaku newarejahm wehletees; dazchu gadu uznahca nelai= kā ztipras salnas, kuŗas kartupeļus sasaldeja, bet schogad, lai gan bez salnahm nebij, bija deenahm silts un jauks un dazchu nakti pat tik silts, ja lapas nebuhtu nodzeltejuschas un tamlihdz kā sweschas zemes koki rahdijuschees, buhtu jadoma, ka pawasaris klaht, kur putniņi un gani tralina un zemkopis ardams sawai „balsij" leek tautā tahļu atskanet. — Zeemas=sehjas ir it labi sazehluschas, tā ka dazchi zemkopi laizch lopus wirs tahm gani= bās. — Mezchazosis wehl skraida schurp un turp sewim zeemas mahjokli mekledamas. — Maijons. Par tagadejo pahrlaboto katķismu. Katķisma pahrlaboschana bija nepeeceeschama un nenowehrschama leeta, jo ar tahdu walodu, kahda wecajās grahmatās atrodahs, newar nekahdā wihzē iztikt. Zinama leeta, ka tagadejais kat= kisms ir daudz labaks un skaidraks, kas behrneem atweeglina eemahcischanos un skolotajam izskaid= roschanu. Bet kad nu mehs kahdu leetu taisam, jeb ari leekam taisit, tad paģehram, ka wiņa ir laba, smuka, glihta uu uz ilgaku laiku deriga. To paschu mehs waram ari paģehret no katķisma pahrtulkoschanas. Ja mums nahkoschā gadā ta grahmata behrneem wairs neder, kas izgahjuschā bij leetojama, kas tad mums tur par labu nahktu un cik tahļu tad caur tahdu eerikti tiktum. Jau tagad daudz zemneeki kurn un waid, ka jauns katķisms japerkot, un ka naudu izdodami tikai grahmatu pahrdewejus bagatus taisot. Bet ja nu wiņi peedzihwo, ka atkal ne pehc ilga laika katķisms japahrlabo, ko lai tad wiņi spreezch? Kad mehs tagadejo katķismu caurlasam, tad tuhliņ newilschus jajauta, kadehļ gan tulkotaji wehl tahs dazchadas kļuhdas atztahjuschi. (Schē peeminu, ka es turos pee ta tulkojuma, kuŗsch „Dzihwes maizē" uzņemts un ari no Heerwagena kga par labu peeņemts.) Pirmā bauslī saka: preeksch manim. Bet „preeksch" prasa genetiwa un tā tad jasaka: „preeksch manis." Otrā bauslī: „to nesoditu nepametihs." Bet no= leegschana Latweeschu walodā prasa genetiwa. Ceturtā bauslī: „ka sawus wecakus un kungus nepulgojam," kur wajadzeja: „ka sawu wecaku un kungu nepulgojam." Citi bausļi wehl ir labaki, bet desmitais tā sakot no waiņahm ween pa= ztahw. Latwiski jasaka: Tew nebuhs eekahrot tawa tuwaka seewas, kalpa, kalpones, jeb wisa, kas tam peeder. Bet wisur atronam genetiwu weetā akuzatiwu leetotu. Tad gala wahrdos: „Bet teem, kas mani mihle un manus bauschļus tur, teem es daru labu lihdz tuhkztoscham augumam." Es nesaprotu, kadehļ tur otrreiz to „teem" leek; woi tad nebuhtn smukak, kod sacitu: Bet teem, kas mani mihle un manus bausļus tur, es labu daru lihdz tuhkztoscham augumam. Pirmā ticibas loceklī ztahw: „Ar wisu, ko man wajaga," kur wajadzetu rakztit: „Ar wisu, ka man wajaga." „Eeksch" paģehr genetiwa un tadehļ ticibas locekļos wis newajadzeja akusatiwa, bet genetiwu leetat: „Es ticu eeksch Deewa ta Tehwa, wisu walditaja, debess un zemes raditaja". Tad treschajā kriztibā ztahw: „Lai mehs, caur wiņa zchehlaztibu taisnoti, paleekam par muhzchigas dzihwibas mantineekeem pehc tahs ceribas." Wahrds „tahs" te pawisam leeks, jo Latweeschu walodā nawa artikuļa. Wehl daudz tahdas wainas ir, kuŗas gluzchi weegli waretu pahrlabot. Kad uz tahm uzrahda, nemaz negribu tagadejas tulkoschanas neewat un pulgot, bet tikai tulkotajus uz schahdahm waiņahm uzmanigus darit, woi wiņas nebuhtu nahkamibā pahrlabojamas. Tur nenoteek nekahda pahrgrozi= schana, tulkoschana paleek ta pati un tadehļ nahkoschos izdewumos, ja tas tiktu atrazts par derigu, tahdas weetas majadzetu pahrlabot. Druskas. Edisons, slawenais Amerikas fiziks un me= kaniks, ir atradis tahdu tinti izgatawot, kas, ja ar to rakzta, paceļ uz papihra rakztitu burtu rakztus, tā ka aklee eespehj caur tauztischanu ar tahdu tinti rakztitus rakztus lasit. Atradums buhs akleem no leelas swehtibas, jo darihs katram lehti eespehjamu, ar akleem sarakztitees. Pilsehtu un meeztu wahrdi. Nekuztamo man= tu takseereta wehrtiba rbļ. Kroņa nodoscha= nas rubļos. 1) Pilsehtas. 3.722,190 25,877 Leepaja..... 1.440,270 10,018 695,573 4,623 394,586 2,621 389,912 1,574 311,864 2,128 296,729 1,199 Jaun Jelgawa . . . 184,559 1,431 Grobine..... 154,059 1,060 Jehkapztate .... 139,172 1,014 Piltene ..... 58,249 237 2) Meezti. Talsi...... 181,552 734 136,510 552 94,000 381 84,737 344 Polanga..... 68,345 277 Grihwe ..... 50,412 206 Jaun Subate.... 30,898 126 30,066 123 Wec Subate .... 25,900 107 Kandawa..... 23,780 99 21,237 71 15,970 66 Kopā 8.550,567 54,908. Schee kaili skaitli dod mums deezgan labu pahr= skatu par pilsehtu mantu un eespehju. No Leepajas. Jr teescham preeks ziņot, ka ihpaschi beidzamā laikā ari pee Leepajas Latwee= scheem ztipraka dzihschanahs un peeņemschanahs tā saimneecigā, ka garigā ziņā, pamanama. Lihdz schim leelaka daļa no Leepajas Latweescheem sa= ztahweja iz ztrahdneekeem un pahrwahcoteem kauf= maņeem; tagad caur dzihschanos pehc aizweenu leelakas patztahwibas ir ļoti daudzi ari no ztrahd= neekeem pacehluschees par mahjas=ihpaschneekeem, andeles=waditajeem, tirgotajeem u. t. pr. Citi ztrahdneeki pee tam ņehmahs labas preekschzihmes un ari dzenahs panahkt wispirms augztakas darba= algas, un kad tas wiņeem ik reizes ne=izdodahs, tad wiņi ari nu wairs ne=uzņem wisur tik ahtri darbu; tē nu nahk tuwejee lauceneeki pilsehtā un sahk ar pilsehtas ztrahdneekeem konkureeret, t. i. darbā un pelņā wiņeem dzihtees preekschā. Dazchi mantibā pacehluschees pilsehtas ztrahdneeki tad nu uzsahk, kā augscham minets, tirgoschanu un citas darischanas. Laucineeki nu ztahjahs wiņu agra= kajā weetā un tā Leepajā tagad rodahs no gada uz gadu aizweenu wairak patztahwigu un turigu Latweeschu. — Pee dazcheem Latweescheem tē sahk nu ari paceltees tahs domas, wajadzigā weetā Simts gadus weca bruhte. Poļu awize Kalischanija ztahzta, ka kahdā ceemā Kalischas guberņā Poļos dzihwojot 100 gadus weca Zchihdeete — atraitne Rajele Wiltschinoka pee sawas meitas, kuŗai ari jaw 80 gadi. Wiņa ir mahtes mahtes mahtes mahte trihspadsmit ga= dus wecai meitenei. Lai gan tik weca buhdama, wiņa weena pate ztaiga bez speeķa ztutes. Wiņa ļoti labi wehl redzot un dzirdot un pazihztama caur sawu gaischu un asu prahtu. Schinīs deenās wiņa tikusi wehl appreceta no kahda aztoņdesmit gadus weca Zchihdu tirgotaja iz Kalischas, wahrdā Mozes Rachmiels. Diwi konkurenti. Kahdā Spanijas pilsehtā dzihwoja diwi skroderi weenā un tanī paschā eelā. Wiņu ztarpā paztah= woscha konkurence wiņus peespeeda, izgudrot slu= dinajumus, kas ļauzchu wehribu uz wiņeem greeztu. Tā pirmais skroderis uzrakztija wirs sawahm dur= wim „tē dzihwo labakais skroderis wisā pasaulē." Ko nu otrajs darihs? Wiņsch tschakli uzrakztija atkal wirs sawahm durwim: „tē dzihwo labakais skroderis schinī eelā." — Kas no abejeem bija weens otru pahrspehjis leelischanās? luhkot izgahdat, ka ari Leepajā tā pat kā Rigā tiktu Latweeschu liģeru un labibas=mehrotaju (me= seru) amati, zem kahrtigeem nolikumeem, dibinati. _ *_ Tehrpatas uniwerzitetē no tagadejeem 938 ztu= denteem ir 400 no Widzemes, 177 no Kurzemes, 107 no Jgaunijas, 239 no citeem Kreewijas wideem un 15 no ahrzemehm. Ahrzteschanas zinibu mahcahs 339, teesas leetu zinibas 172 un teolo= ģiju 119 ztudenti. Ztudentu skaits ihpaschi ztipri wairojees medicinu un teoloģijas fakultetēs. Peterburga. Laikrakzts „Europas wehztneeks" greezch Kreewu wehribu uz Poļu iztureschanos pret Kreewiju un uz manamu pahrwehrschanos Poļu domās. Lai gan jaw Warschawā notikuschas naudas lasischanas preeksch eewainoto kaŗa wihru apkopschanas, tomehr no kaŗa laukeem atpakaļ nah= koscho kaŗa wihru saņemschana un preeciga apsweici= naschana no Warschawas eemihtneeku puses jo gai= schaki no tam runajot, ka Poļi wehlahs, ar Kree= weem draudzigā beedribā dzihwot un sawas tautas likteni saweenot ar Kreewu tautas likteni. War= schawneeku gawileschana par kaŗa pulku atpakaļ nahkschanu neesot skunztigi modinata, bet ta nah= kusi no sirds. Jaw izgahjuschā gadā, rakzta Eu= ropas wehztneeks, esam uzrahdijuschi uz pahrwehr= schanos, kas noteek pee mahcitu Poļu domahm, un ka ta nemaz neprasa Kreewijas labums, ka Poļu tautas attihztibai Kreewijas Poļu zemē leek schauras robezchas. Mehs esam pahrleecinati, tur= pina Europas wehztneeks, ka Poļi war sajuzt sawu saderibu ar Kreewijas walzti un tomehr sawu tau= tibu uzturet. Tagad janahkot teem sawā zemē ceeniteem Poļu wihreem palihgā, kas grib panahkt draudzibu ztarp Kreeweem un Poļeem, un Poļi japahrleecina, ka wiņu tautiba neteek apdraudeta. Tadehļ deretu Poļu walodai dot leelakas teesibas skolās un teesās. Buhtu jaatceļ ari pawehle, ka blakam Poļu uzrakzteem buhtu uz schiltehm ari Kreewu uzrakzti. Tahdi sihkumi modinajot tik domas, ka Poļu tautiba apspeezta. Ja Kreewi tā Poļeem pretim nahktu, tad domu pahrwehrscha= nahs Poļos daudz ahtraki notiktu un tee Poļu patrioti dabutu leelaku eespehju pee tautas, kas wehlahs tuwoschanos ztarp Kreeweem un Poļeem. Un tahda tuwoschanahs ir ļoti wajadziga, lai citas Slahwu tautas redzetu Poļus draudzigā kopibā ar Kreewiju un ar Kreeweem beedrotus eijot kulturas un labklahschanas ceļus. Odessa. Tē manams leels fuhrmaņu truhkums. Kā awize „Prawda" ziņo, tad tur maksa par weena wagona lahdiņa labibu transportu no dzelz= ceļa ztancijas lihdz pilsehtai 38 rubļus, tas ir tik daudz, cik tahda pascha lahdiņa pahrweschana no Amerikas uz Angliju maksatu. Bessarabija. Jaunajā ar Kreewiju saweenotā Bessarabijas daļā bijuschas 2 ģimnazijas, 19 pil= sehtu un 124 ceemu skolas un weena septiņ kla= siga Bulgaru ģimnazija. Mahcibas notikuschas Bulgaru walodā. Bet tagad skolas slehgtas, tadehļ ka skolotaji tahs atztahjuschi. Ahrzemju ziņas. Wahcija. Kā izpoztidamā wehtra jaunais so= cializtu likums eet par socializtu beedribahm un awizehm. Social=demokrati tulit dabuhn manit wisu likuma bahrgumu. Daudz beedribas schinīs deenās tikuschas slehgtas, daudz awizes aizleegtas. Tāpat ari bija ihss muhzchs jaunahm awizehm, kas schinīs deenās klajā nahca un no kuŗahm wa= retu domat, ka aiz wiņahm slehpjahs jaw aiz= leegtas awizes, kas zem cita wahrda no pazteigtas nahwes atmoztahs, lai gan caur neko wehl nebija parahdijuschas, ka aizztahw social=demokratu cen= teenus. Bet woi izdosees caur likuma bahrgu leetaschanu scho partiju apspeezt, to ihzti zinat wehl newar. Wehl schinīs deenās social=demokrati pee pilsehtas weetneeku wehleschanahm Manheimā wirsroku dabujuschi, lai gan wiņeem wehleschanas sapulces bija leegtas. Tā tagad pilsehtas waldi= schana tur ir wiņu rokās. Social=demokratu ihgnums par to pret wiņeem izdotu likumu ir, kā saprotams, wareni leels. Tagad citadi newaredami sawu ihgnumu rahdit, wiņi suhta ķeizara Wiļļumam un firzta Bismarkam daudz draudeschanas wehztules. Pat nahwe pee= draudeta Bahdenes leelercogam par to, ka wiņsch ķeizara Wiļļumam nawa leedzis, Bahdenes zemē uzturetees. Partiju schķirschanahs Wahczemē aizweenu leelaka kļuhzt. Ne politiskās leetās ween tahs schķirahs un saweenojahs, bet ari uz saimneecibas lauka. Tā 204 tautas weetneeki no dazchadahm politis= kahm pahrtijahm, bet jo wairak konserwatiwi un ultramontani sabeedrojuschees, lai kopā turetos pee saimneecibas jautajeenu apspreeschanas. Eeweh= rojams, ka schinī sabeedribā truhkzt gandrihz pa= wisam tautas weetneeki iz Wahczemes zeemeļa un auztruma daļahm. Tā schķirschanahs ztarp zeemeļa un deenwidus Wahczemi ari parahdahs saimnee= cibas leetās. Zweedrija. Schinī zemē bija lihdz schim diwas uniwerzitetes, Upsalā zeemeļos un Lundā deenwi= dos. Tagad tur treschā uniwerzitete cehlusees paschā galwas pilsehtā Ztokholmā. Auztro=Ungarija. Nesen Auztrijas miniztŗu prezidents grafa Auerspergs bija teicis kahdam awizes redaktoram, ka waldiba nemaz tik daudz nemaksajot tahm awizehm, kas waldibas aizztah= wetajas, kā tahm awizehm, kas waldibai ir pre= tineeces. Schihm ikgadus waldiba maksajot leelas naudas zummas, lai wiņas par tahdahm leetahm klusu ceeztu, kuŗu apspreeschana waldibai buhtu par nepatikschanu Ko miniztris redaktoram bija teicis, to schis sawā lapā izpauda wisai pasaulei. Te buhtu jadoma, ka wisas Auztrijas awizes pa= zteigsees ar ihgnumu tahdu wiņu goda aizķerschanu atraidit un no miniztŗa prasit, lai tatschu tahs awizes pee wahrda sauc, kas leekahs nopirktees. Bet kas to dos! Dazchas awizes pawisam klusu ceesch, citas atkal tik remdeni mehģina miniztŗa wahrdus atspehkot, ka gaischi redzams, ka wiņas juhtahs par wainigahm. Dazchas atkal teic, ka redaktors nebuhs laikam sapratis miniztri, jeb tas pawisam ne=esot teesa, ko redaktors rakztijis. Bet schis jo ceetaki apleecina, ka miniztris wiņam it ihpaschi to teicis, ka wiņsch rakztijis, un pats mi= niztris pawisam klusu ceesch par scho leetu, kas rahda, ka wiņsch newar redaktoram melus uzrah= dit. Tas pats miniztris ari nesen teicis, ka wal= diba, lai waretu balss wairumu sadabut walzts saeimā preeksch dazcheem wiņas preekschlikumeem, noperkot tautas weetneekus. Tā tagad izrahdahs, ka tee wihri, kuŗeem tauta sawu uzticibu rahdijusi un kuŗeem swehts peenahkums iraid, pehc laba= kahs sapraschanas un taisnakahs sirds apziņas tautas wajadzibas eewehrot un tautas dahrgakahs mantas aizztahwet un apsargat, ir nezchehliga ma= mona kalpi, kas sawas domas loka, sawu pahr= leecinaschanos groza un sawu sirds apziņu maita pehc naudas skaņas un naudas leelaka jeb mazaka swara. Tautai tur izbailēs jasatruhkztahs un ja= waica, woi teescham atdewusi sawu likteni un sawu mantu blehzcheem un leekuļeem pahrwaldit. Newiļot jawaica, woi tautas dzihwes un ļauzchu beedribas pamats ir jaw tā sapuwis, ka miniztris eedroschinajahs, tahdus awizchu un tautas weet= neeku godu aizķerdamus wahrdus runat? Kur Auztrijā palikuschahs tautas mihleztiba, uzticiba, taisniba un ceriba uz nahkoschahm labakahm dee= nahm. Woi schee swehtee wahrdi nawa palikuschi par tukschahm skaņahm bez ihztahs nozihmeschanas un ihztā satura? Bet neween Auztrijā pahrdewigs prahts kuplumā eet, bet ari citās zemēs, kā par peemehru caur sawu taisnibu un uzticibu senaki izdaudzinatā Wahczemē, kur Hanoweres karalim atņemto mantu waldiba izleeta preeksch awizchu nopirkschanas. Bet woi waldiba, aizztahwetajus caur dahrgu naudu preeksch sewis uzpirkdama un tā tautas mantu izschķehrdedama, pate preeksch tam negahda, ka wiņas droschibas pamats, tautas nesamaitata sehrde, sapuhtu? — Francija. Wisas republikaneeschu awizes ļoti slawe un daudzina republikas prezidenta ruņu, tadehļ ka tas pirmā reizē taisni nn droschi ztahjees uz republikaneeschu puses un runajis, kā republikas augztakajam amata wihram peeklahjahs. Mak Mahona ruņa bija ta labakā peerahdischana, ka konserwatiwu pasaciņas par wiņa naidigu prahtu pret republikaneescheem un par wiņa gribu, no amata atkahptees, bija tik izdomati meli ween. Anglija. Te mira schinīs deenās atkal weens pahwezta waldibas un newaldibas uzcihtigakajs aizztahwetajs kardinala Kullens. Spanija. Uz jauno karali ticis schauts, kad wiņsch no izbraukschanas par zemes prowincehm atpakaļ greezees, eejahja Madridē. Schahweens wiņam gaŗam gahja, wiņu ne=eewaiņodams. Schahwejs esot 23 gadus wecs muceneeks un peederot pee socializtu partijas. Turcija. Berlines lihguma izpildischanai ikdeenas leelaki gŗuhtumi saceļahs. Mehs jaw esam uzrah= dijuschi uz to, ka Turcija pate newihzcho lihgumu izpildit, Greeķijai un Melnkalnei neatdodot schihm walztim nospreeztus zemes gabalus, ka Bosnijas eeņemschana caur Auztrijas kaŗa spehkeem daudz cilweku un mantas upuru prasija un ka Alba= neeschu tauta pacehlusees, ar eerotscheem pretotees Europas walztju spreedumam. Tagad jauni pre= tineeki raduschees Berlines lihgumam un tee ir Bulgari, kuŗu zemi Berlinē sapulcejuschees diplo= mati bija dalijuschi trijās daļās, weenu daļu atkal atdodot pilnigi Turku waldibai, otru daļu ari at= ztahjot zem Turku waldibas, bet tai tik dahwajot ihpaschas brihweztibas un tik trescho daļu atschķi= rot no Turcijas un par ihpaschu walzti eeceļot zem Tur= cijas wirswaldischanas. Schi Bulgaru tautas un zemes dalischana trijās daļās bija wisunelaimiga= kais Berlines diplomatu nospreedums. Jo tas bija gaischi paredzams, ka neweena tauta newarehs ilgi panezt tahdu pretdabigu dalischanu un ka wi= sas daļas dzihsees saweenotees weenā beedribas kopibā. Tadehļ caur schahdu dalischanu tik sehkla preeksch nahkoschahm jukschanahm likta. Bet sehkla jaw agraki nesusi augļus, nekā to wisi bija gaidi= juschi. Bulgaru tauta tagad sacehlusees, ar eero= tscheem rokās tautas un zemes dalischanai preto= tees. Wisās Bulgaru sapulcēs karzti un dedzigi apspreezch jautajeenu, woi drihkzt weselu tautu muhsu gadu simtenī dalit, kuŗā citahm tautahm weenoschanahs atļauta. Maķedonijā un Rumelijā dumpis jaw sacehlees. No wiseem Bulgarijas wideem jauni ļaudis nahkot dumpineekeem palihgā. Jaw 15,000 kaŗa wihri esot kopā un tee esot labi izrihkoti un no Kreewu wirsneekeem mahciti tikuschi. Kreewi ari newarehs weenaldzigi skati= tees, kad Bulgari un Turki sawu ztarpā kaujahs. Dehļ Bulgaru tautas atswabinaschanas Kreewu waldiba bija sahkusi kaŗu un Kreewu tauta preeksch schihs leetas milzigus upurus nesusi. Bet ko eerotschi bija panahkuschi, to izjauca Berlines lih= gums. Tik daudz upuru jaw nesusi, Kreewija tad nejaudaja jaunus upurus uz sewi ņemt, kad gandrihz wisa Europa wiņai pretim ztahjahs. Wiņai bija ja=atkahpjahs no censchanahm, Bulgaru tautu swabadu un laimigu padarit. Bet tagad, kur schi tauta ar eerotscheem rokās nospreedusi sawu brihweztibu un swabadibu sargat, un kur notikumi peerahda, ka Berlines dereschanas nosa= cijumi dzihwē nawa izpildami, Kreewijai nebuhs wairs eespehjams, Bulgarus bez palihdzibas un atspaida atztaht. Tā gaidama jauna sadurscha= nahs ar Turkeem, Kreewu kaŗa spehki atkal at= pakaļ greezahs uz pilsehtahm un wideem, kuŗus nesen bija atztahjuschi un Turki ztipri apceetinajahs un rihkojahs. Ari Angļu waldiba draudejusi, sawus kaŗa kuģus atpakaļ uz Printschu salahm netahli no Konztantinopoles raidit. Tā mehs tagad uz tahs paschas weetas buhtum, uz kuŗas bijahm preeksch Berlines lihguma, scha gudra un warena Bismarka slawena darba. Egipte. Niļa upe pahr saweem krazteem pahr= pluhdusi un 120 kwadrat juhdzes ar uhdeni apse= gusi, 20 ceemi pawisam izpoztiti un lihdz 1000 cilwekeem uhdeņos sawu nahwi atraduschi. Atbildes. Tup. k. Zahlitē. Wisi eksemplari no ekzpedicijas riktigi aiz= suhtiti. Kr. k. dabuhs wehl weenreiz wisus numurus. J. B. Meztaros. Mahcibas un zinaschanas ween neka wehl neizdara, bet cilweku kreetnu un derigu dzihwē dara gars, ko wiņsch iz mahcibahm un zinaschanahm saņehmis, un laba gribeschana, ne preeksch sewis ween, bet ari preeksch citeem ztrahdat. Cik daudz mahcitu wihru nawa, kas dzihwojuschi, nekahdas atmiņas no saweem darbeem ne atztahjuschi un ne= kahda labuma schinī pasaulē nepadarijuschi. Un cik daudz tur pretim ir tahdu, kas, lai gan nemaza ug= ztu mahcibu nebaudijuschi, tomehr dzihwē caur labu preekschzihmi un labu gribeschanu daudz labuma preeksch citeem panahkuschi. Tadehļ Jums nemaz nebuhtu tik ļoti jazchehlojahs, ka Jums nawa ee= spehjams bijis, labakas mahcibas baudit. Juhsu dzihwa dalibas ņemschana pee tautas wajadzibahm scho truhkumu izlihdzina. Un nahkoschas pagazta amatu wihru celschanas ir ļoti swariga leeta tautas dzihwē. Jo wairaki, kā labi likumi, gahda preeksch tautas labuma labi un kreetni likumu izpilditaji un sargataji. Kahdi buhs jaunee amatu wihri, pehc tam ari celsees jeb nihks wisa pagazta dzihwe. Tadehļ gribedami nahkoschā numurā par pagazta amata wihru celschanahm sawus padomus sneegt, mehs tik no wisas sirds waram pateiktees par Juhsu suhtijumu un apsolit tanī atronomus kodolus sawā rakztā eewehrot. Beigāo tik waram wehleschanos izteikt, ka dazchi citi Juhs ņemtu par preekschzihmi un tadehļ neatrautos no ziņu pasneegschanas, ka nawa tikuschi augzti skoloti. Jo Balss nerakzta preeksch mahciteem wihreem ween, bet wiņa grib buht par tautas balsi, kas runa no ta, kas wisu tautu kuztina un wisai tautai der. Saimneeciba un tirdzneeciba. Birzchas un tirgus ziņas. Peterburgā, 13. oktobrī Atdew. Pirc. Maks. I. 5% Kreew. premiju aizņem. 235 2341/2 — II. 5% Kreew. premiju aizņem. 2301/2 2293/4 — I. Auztruma aizņem. no 1877. 925/8 923/8 — II. Auztruma aizņem. no 1878. 913/4 911/2 — Rig. Dinab. dzelzceļa akcijas — 148 — Dinab. Witeb. dzelzceļa akc. — 156 — Ribinskas Bogolowas dz. c. akc. 883/4 881/2 881/2 Baltijas dzelzceļa akcijas 951/2 95 — Leelajas Kreew. dz. c. beedr. akc. 234 2331/4 — Arlas=Witebsk. dzelzceļa akcijas — 1541/2 — 5% bankbiļ. no 1. izlaiduma 971/4 97 — 5% " " 4. " 953/4 951/2 _ 5% Kreew. zemes kred. ķihl. zihm. 1173/4 117 1/8 6% Karkow. zem. bank. ķihl. zihm. 97 963/4 Pusimperials gabalā 8,25 8,23. Adwokats A. Webers (Waraidoschu Sanderis) Awizes „Balss" izdewejs un atbildigais redaktors. S l u d i n a j u m i. Lakzteenes muizchā (Hohenheide) Madleenes draudzē. pahrdozchana, par fabrikas cenahm. Zmiltenes Schķezter bodē pahrdod dehļ sewischkas izdewigas leetu eepirkschanas ja ne par Rigas, tad par lehtakeem ceneem wisadas saimneecibai wajadzigas leetas, it ihpaschi petroleumu, dzelzi labas, augoschas linu sehklas. C. Zaķķit. Labas melnas zihda drahnas, ihztu samtu, kā ari melno kaschimihru un ripsu no tihras wilnas pahrdod par wisu lehtakahm cenahm F. Mitschke, pee Rahtuzcha. Dabas mahcibas pirmais kurzus tautas skolā saztahdits no J. Kalniņa Weetalwas draudzes skolotaja, dabonams wisās Latweeschu grahmatu bodēs Rigā un Jelgawā H. Allunana grahmatu bodē Maksa 20 kap. Sehjas muizchā ir pahrdodama zchahweta un no mazchinas iztihrita, labi dihguscho sehklu linsehkla. Jnceema Braslu tirgus netiks seztdeenā 21., bet pirmdeenā 23. ok= tobrī noturets. Rigas Latw. teatris. Swehtdeen, 22. oktobrī 1878. Pirmo reizi Studentu niķi Joku luga weenā cehleenā, latwiski no Ks. C. kundzenes. Tad R u h ķ i t i s jeb: Labais mahjas gars. Skatu luga 5 cehleenos, latwiski no A. Dihriķa. Maksa par ee=eeschanu. Abās pirmās rindās 1 rubl., 3.,4., un 5.rindā 70 kap., wisās zitās weetās zahlē 50 kap., lozchās 40 kap., gallerijā 20. Programmas maksa 5 kap, gabalā. Biļļetes jaw eepreeksch dabonamas Latweeschu beedribas namā. Eesahkums lihdzi pulkzten 7. Teatŗa komisija. Cehsīs 3. gada swehtki 22. oktobrī pulkzt. 6. pehc puzd. Runa, dzeedaschana, Ulricha muzika un kahdi uzwedumi. Cehsu Latweeschu labd. beedr. preekschneeciba. Jelgawas swehtku komitejai kā ari Jelgawas palihdzibas komitejai preeksch eewainoteem nn slimeem kaŗa wihreem un wiņu peederigeem buhs treschdeenā 25. oktobrī sapulces pee Schir= kenhöfera Jelgawā, otrai pulkzten 11. un pirmai pulkzten 12. preeksch pusdeenas. Treschdeenā, 18. oktobrī pulkzten1/29 wakarā buhs Rig.Latw. beedribas zinibu komisijas sapulce. A. Webers, komisijas preekschneeks. No cenzures atwehlets. Rigā. 18. oktobrī 1878. — No policijas atwehlets. Drukats pee M. Jakobsona, Wehweru=eelā Nr 5. Latweeschu tautas beedris. Maksa Rihgā: par gadu ... 1 rbl. " pusgadu 55 kap. Teek izdots ik treschdeenas. Peelikums maksa par gadu 75 kap.; sludinajumi par katru rindiņu 6 kap. Maksa par pazti: par gadu 1 rbl. 60 kap. „ pusgadu 90 „ № 5. Treschdeenā, 1. Februarī. 1878. Schis laikarakzts apztellejams un sludinajumi preeksch wiņa uzdodami: Rihgā: Schnakenburga driķatawā, Marztall=eelā Nr. 5. Cehsis: pee J. A. Plamzch. Walmeerā: pee E. G. Trey. Walkā: pee M. Rudolff. Jelgawā: Bezthorn grahmatu=bodē. Leepajā: pee G. L. Cimmermanu. Wisadus schim laikarakztam derigus peesuhtijumus peeņem Rihgā, Nikolai=eelā Nr. 19, wecs Gaujenes mahcitajs L. Heerwagen, Peterburgas Ahrrihgā, Kalķu=eelā Nr. 46 H. Zpalwingk, agrak draudzesskolotajs Gaujenē, nn tahdus isluhdzahs par Siguldas pazti uz Krimuldas mahcitaja muizchu (Kremon Paztorat über Zegewold) Krimuldas mahcitajs Wilhelm Walter, "Latweeschu tautas beedra" atbildedams redakteers. Rahditajs. Meera=pamati. Telegrami. Politikas=pahrskats. No ahrzemehm. No eekschzemes. Par to Rihgas beedribu, kas par to gahda, ka akli un pilnigi neredzoschi skolojami. Naudas=papihru ceni. Pretschu ceni. Sludinajumi. Peelikumā: Jhss pahrdomajums par pasaules=kahrtibu. No Jaun= pils. Behrns grib mahcitees grahmatu lasiht. Baznicas ziņas. Meera=pamati. "Waldibas wehztnesis" izsludina schahdus meera= pamatus, kas no Kreewu waldibas saztahditi un no Turcijas peeņemti: I. Bulgarijā teek tanīs robezchās, kas pehc Bul= garu tautas skaita=pahrswara par Turkeem noleeka= mas, bet nedrihkzt mazaka gabala eeņemt, kā jau Konztantinopeles konferencē apspreezts, par patwal= digu firzta=walzti eecelta, kam gan Turcijai arween gada=maksa (Tribut) jadod, bet tomehr ir sawa tau= tiska waldiba un saws tautisks kara=spehks, Turku armijai ir no Bulgarijas jaizeet un tikai dazchas weetas ween (laikam kahdi ceetoksņi) paliks wehl Turku warā. II. Montenegra paleek par gluzchi patztahwigu walzti un dabu dazchus zemes=gabalus klaht. Palee= kamu robezchu nolikschana tiks wehlak apspreezta un izdarita. III. Rumenija un Zerbija paleek par gluzchi pat= ztahwigahm walztim. Pirma dabu kara=skahdes atlihdzi= najumu un otra waijadzigus robezchu=pahrlabojumus. IV. Bosnija un Herzegowina dabu patwaldigu preekschneecibu un peeņemamu droschibu, ka schis so= lijums tiks peepildihts. Tahdas paschas teesibas ar wisahm citahm Eiropas=Turcijas guberņahm jadod, kur wairak kriztigu nekā Turku mahjo. V. Kreewijai jadabu no Turcijas kara=skahdes atmaksa, kas wai naudā, wai ar zemi, wai citadi atlihdzinajama. Kreewijas daliba pee Bosporus un Dardaneļu celeem ir caur ihpaschu nolihgumu ztarp Kreewu Ķeizeru un zultanu nosakama un apdroschi= najama. Telegrami. Peterburgā, 31. Janwarī. "Waldibas wehztne= sis" izsludina schahdu telegramu, ko muhsu walzts= kanclers, firzts Gortschakows, wiseem Kreewijas suht= ņeem 29. Janwarī laidis: Angļu waldiba ir uz sawa Konztantinopeles suhtņa ziņojumu nospree= dusi, kahdu wiņai agrak no Turcijas waldibas izdotu atļauschanas=rakztu (Ferman) tagad par taisnibas = eemeslu izleetaht, lai waretu kahdu daļu no sawa juhras=spehka (flotes) uz Konztan= tinopeli suhtiht, Anglijas apakschneeku mantu un dzihwibu aizztahweht. Citas walztis ir sawu apakschneeku dehļ tāpat darijuschas. Schee no= tikumi muhs peespeezch, ar no sawas puses par lihdzekļeem gahdaht ar ko kriztigo mantu un dzih= wibu aizztahweht, kam breesmas drihz war uz= brukt, un mums ar waijadzehs, kahdu daļu no sawa kara=spehka uz Konztantinopeli suhtiht. Tiflisē, 29. Janwarī. Diwi deenas pehc Turku izsludinajuma, ka kara=darbeem jaapztahjahs, kahdi 300 Kurdi un Tschetschenci uzbruka muhzu kazaku pulciņam pee Kachtzchikas=ceema. Jsmails Redifs Pascha dabuja ziņu, lai gahda, ka tahdas uzbruk= schanas wairs nenoteek. Odesā, 28. Janwarī. Odesas apgabala kara= spehka komandants, generalis Zemeka, dabuja wakar schahdu telegramu: Wisaugztako pawehli peepildot teek izsludinahts, ka 3. Nowemberī 1877 g. izlaiztais labibas= un uzturas=leetu=izweschanas=aizleegums ir nocelts. Wihnē, 30. Janwarī. Auztrija prasija no Tur= cijas uzļauschanu, lai ar wiņas kara=kuģes waretu Dardaneļu = schaurumā ee=eet; bet kara=kuģu wadoni wehl naw pawehles dabujuschi, uz tureeni dotees. — Ari citas walztis esot tahdus paschus prasijumus Turcijai peesuhtijuschas. 34 Politikas pahrskats. Kreewijas meera=pamatu=nolikumi ir izsludinati un tee parahda jo skaidri, ka schi walzts ir pratusi sewi tiktahl aizleegt, kā wehl neweena cita lihdz schim naw darijusi, kas gruhtā cihnischanā eenaidneeku spehku salauzusi un tad kā pawehletaja meera=spree= dumu dewusi. Tad nu gan buhtu jadoma, ka wisa Eiropa wiņai par to uzgawilehs un „augztu laimi" wehlehs; bet ja uz tahm balsim klausamees, kas no citahm walztim atskan, tad atrodam, ka gandrihz ne= weena pati nespehj tik augztu paceltees, kā Kreewi= jas preekschzihme prasa un tadehl muhsu diploma= teem wehl gruhts darbs preekschā un muhsu slawe= nai armijai japaleek gatawibā, lai waretu wisus uzmahcejus atgainiht, kas nejaukā paschmihleztibā un wehl neleetigakā mantas= un goda=kahribā tihkotu Kreewijas puhliņu augļus mazinaht jeb iznihcinaht. Wahcu ķeizers izteicis sawā troņa=runā, ko mi= nizteris Kamphauzens walzts weetneeku=pulka sehde= schanas eesahkot wiņa wahrdā nolasijis, ka tas cere= jot, ka drihz pilnigs meers tikschot noderehts, kas buh= schot uz Konztantinopeles konferences spreedumeem dibinatees. Wahcijas labums neteekot caur scho karu un meeru tahdā mehrā aiztikts, kā citu walztu wai= jadzibas, un tadehl schi warot wislabak sawu swaru preeksch ta leetaht, lai tahs walztis, kurahm tur wai= rak dalibas, nenahktu sawā ztarpā naidā un spehtu Balkana kriztigo waijadzibas pateesi eewehrot un uz ztipreem pamateem nodibinaht. Lihdz schim Wah= cijai tahda izwidoschana esot gluzchi labi izdewusees un tadehļ warot cereht, ka wiņas darbs nepalikschot ar uz preekschu bez labeem augļeem. Auztrija naw nekad spehjusi uz Balkana noti= kumeem tik meerigi skatitecs, kā Wahcija to darija; tadehļ ar tagad naw wis ko brihnitees, ja neweens wehl newar noprazt, pehc ka Auztrijas waldiba ihzti dzenahs un ko ta grib panahkt. Auztrija jau pa= ztahw, kā daudzreiz peeminehts, no daudz un dazcha= dahm tautahm, kam katrai sawas waijadzibas un wehleschanahs. Wahcu un Ungaru tautas ir scho= reiz tahs walditajas, bet Slahwu skaits naw wis schinī walztī ar gluzchi mazs, lai gan schahs tautas wehl schobrihd tikpat kā bez kahdahm teesibahm ir. Ja tad nu Balkana Slahwi teek pee brihwibas un uzplaukschanas, tad Auztrijas Sļahwi buhs ar gatawi, preeksch sewis to paschu laimibu wehletees un pra= siht. Ka Wahceeschi un Ungari, kas jau tagad uz waldibas=waru weeni pret otreem ztihwejahs, negri= behs wehl trescha dalibneeka peeņemt, ta ir skaidra leeta un tadehļ saprotams, ka Auztrijas waldibas bailes naw wis gluzchi bez pamateem. Lihdz schim wehl Auztrija caur to bija meeriga, ka Kreewijai bij preeksch sawas armijas leelaka uzturas daļa caur Auztrijas robezchahm japeewed un tadehļ wiņa ce= reja, ka schi walzts tiktahl ween preeksch Balkana kriztigeem buhschot gahdaht, kā tas Auztrijai buh= schot pa prahtam; bet kad nu pameera=nolikumos Turki atdod Kreewijai pee Mellahs juhras wizu to kraztu=zemi, kas no Kreewu robezchas lihdz Baltschi= kai izpleschahs, tāpat ar Burgas un Midijas oztu= pilssehtas, pee Marmora=juhras to kraztu=gabalu, kas no Bojuk=Tschekmedzchas lihdz Scharkiojai sneedzahs, un pee Eģejas= jeb salu=juhras to kraztu daļu kas ztarp Urzchu un Nakru ztahw, un Kreewija spehj par juhru sawu kara=spehku ar wisahm waijadzigahm lee= tahm apgahdaht, bez ka Auztrija waretu to kaweht, tad Auztrijas waldiba sahk atkal bihtees, un pret Kreewiju neuzticama rahditees. Bet kad Kreewijas noluhks naw, Auztrijai kautkahdā leetā teescham pahri dariht un zchai tak buhs jakaunahs ar gluzchi tuk= scheem eemesleem naidu sahkt, tad gan jacere, ka no schahs puses tikai ar grasischanos ween buhs deezgan. Greeķija newareja wisu laiku, kamehr Kreewi ar Turkeem cihnijahs, tikai sataisitees ween; bet kad schee nu pameeru noderejuschi, tad wiņa turejusi par waijadzigu, sawu karaspehku Turcijā eewadiht, lai waretu tureenes kriztigos Greeķus pret Turku war= mahcibahm aizztahweht. Turcija uzskatijusi Greeķu eelauschanos par kara=peeteikschanu un solijusees suh= tiht kara=kuģes pret Greeķiju, lai sahk wiņas kraztu pilssehtas bombardeereht. Greeķi par to tā sabihju= schees, ka luhguschi citas walztis, lai aizleedzot Tur= keem to dariht; bet schahs skubinajuschas paschu Gree= ķiju, lai labak saucot sawu kara=spehku atpakaļ. Jh= paschi Angļu waldiba dewusi meera=padomu un so= lijusees Greeķu prasijumus konferencē aizztahweht un par to gahdaht, ka Slahweem netiktu wairak teesibu nowehletas nekā Greeķeem; bet wai tas ko palih= dzehs un wai Greeķi spehs wiltigeem Angļeem uz= ticetees, tas wehl janogaida. Greeķu waldiba gan pawehlejusi, lai wiņas kara=spehks neweena neaiztee= kot, kas tam neuzbruhk, bet tikai kriztigo apsargascha= nas dehl Tesaliju apsehzch; tomehr par to naw ko schaubitees, ka tas naw wiņas ihztais mehrķis. Turki ir wisu laiku Tesalijā jau tik breesmigi plosijuschees, ka neweens nespehj ta aprakztiht un Greeķi tomehr bija un palika meerigi; ja nu wiņi tagad, kur karsch, apztahjees, tura par waijadzigu scho gabalu apsehzt, tad tas rahda, ka wiņi negrib pee Turku walzts da= lischanas tukschā palikt. Cik tahl schi ceriba peepil= disees, to laiks parahdihs. Francijas waldiba jutahs preeksch kahda laiciņa tik ztipra un spehciga, ka ta sahka par Balkana no= tikumeem pehc sawas wihzes spreezt un atrada, ka no Eiropas walztu konferences drihzak karsch, nekā meers esot gaidams. Karā, kas pehc konferences 36 pulkzten 4 un 57 minutos pehc pusdeenas uz muh= zchibu. Reti gan kahds cilweks sawā muhzchā tik leelus pahrgrozijumus peedzihwojis un sawā laikā bez gala slawehts un godahts un atkal tik ļoti pelts un neewahts ticis, ka pahwezts Pius IX. Wiņsch peedzima 1792. gadā Znigaglijā, wecā baznicas= walztī. Tehws, grafs Maztai Feretti, gan labpraht wiņu buhtu kara=deeneztā eeztahdijis un augztā kara= kunga godā redzejis; bet kad dehla meesa nerahdijahs preeksch ta par deezgan ztipru, tad tahs domas bij jaatmet un jaunais grafs Jahnis Maria eedewahs preezteru=kahrtā. Kā missijones = beedribas loceklis wiņsch reizoja 1823. gadā uz Tschiles walzti, un kad wiņsch pehc 2 gadeem no tureenes uz dzimteni pahr= nahca, tad tikpat wiņa schķihzta un pateesi deewbih= jiga dzihwoschana, kā ar tahs gara dahwanas, ar ko Deews to bij puschkojis, pacehla wiņu arween augztakos baznicas amatos. 1827. gadā wiņsch tika par ercbiskapu un 1840. g. par kardinalu paaugzti= nahts. Jhzta cilweku=mihleztiba un pateesiga pazemiba, kas ar labeem darbeem bij saweenota, peewilka wi= ņam wisu ļauzchu sirdis; tadehl wisa Jtalija gawi= leja, kad wiņsch 1846. g. pehc Gregora XVI. nah= wes kā Pius IX. par pahwestu tika iswehlehts. Rah= dijahs ar, ka Jtalijas ceribas tikschot caur scho wihru peepilditas, jo wiņsch gahdaja neween baznicas=walztī labus, brihwprahtigus likumus, bet sneedza ar teem Jtaleescheem palihdzibu, kas apaksch gruhta war= mahku juhga twihka. Pahwezta zaldati kahwahs 1848. gadā lihdz ar Zardinijas kara=zpehku pret Auztreescheem; bet kad schis karsch preeksch Jtalijas nelaimigi beidzahs, tad ļauzchu sirdis sahka no wiņa nowehrztees. Dumpis izcehlahs paschā Romā un nemeerneeki greeza leelgabalus pret Kwirinala=pili, kur pahwezts toreiz mahjoja. Wiņam bij sweschā apģehrbā jabehg un Gaetā patwehrums jamekle. Roma palika par republiku un kad Frantschi 1850. gadā schai galu padarija, tad wehl pahwezts wa= reja greeztees uz sawu galwaspilssehtu atpakaļ. No scha laika wiņsch bij pats sawā walztī tikpat kā cee= tumneeks, jo Frantschi bij tee ihztee waldineeki, lai gan pahwezts wehl arween waldineeka wahrdu nesa. Bez ta wehl Pius IX. nahca ap zcho laiku jezuitu warā, kas wiņu garigi pawisam apspeeda un kalpi= naja. Jhpaschi kardinals Antonellis bij tas wihrs, kura politika weco baznicas=walzti pagalam nomahca. Kahdus 20 gadus wehl pahwezta laiciga wara tika caur Frantscheem uztureta; bet kad scheem bij no Romas jaaizeet, tad baznicas=walzts gals bij klaht un ta saweenojahs ar brihwo Jtaliju apaksch Wik= tora Emanuela sceptera un pahweztam wairak ne= palika, kā tikai Watikana=pils, kur tas, gandrihz no wisas pasaules aizmirzts nn atztahts, dzihwoja. Ar Jtalijas ķehniņu wiņsch nespehja nekad salihdzinatees un tahs domas atmezt, ka pahweztam ar pasauliga waldiba peederot. Kad nu pasauliga waldiba bij pazudusi, tad pahwezts Pius IX. sahka jo wairak ar garigahm un ticibas=leetahm darbotees; bet kad wiņa domas nebij wis brihwas, bet no jezuiteem daudzkahrtigi sawal= dzinatas un apalinatas, tad daudz un dazchadi no= likumi tika Watikanā izpereti, kas sapraschanai un zinatnibai taisni waigā spļauj un to ar kahjahm min. Jezuitu nodoma gan bija, wisu pasauli apaksch pahwezta kahjahm nolikt un tad paschi par to wal= diht; bet lihdz schim wiņeem wairak nekas naw iz= dewees, kā tikai godajamu un mihlejamu pahweztu par nozchehlojamu, garigu waņģineeku padariht un kā eeroci preeksch saweem paschkahrigeem mehrķeem leetaht. Ja pahwezts Pius IX. nebuhtu jezuitu warā nodewees, tad gan ta godbihjaschana un cee= nischana, ko dazchi peekriteji wisahm aloschanahm par spihti lihdz pat wiņa muhzcha=wakaram sirdī nesa, buhtu wispahriga un neizdzehschama bijusi. No Konztantinopeles. Tik ko Turku meera= luhdzeji uz Kreewu wirskorteli bij aizgahjuschi, tad Mahmud Damats kā wisas Turku walzts artilerijas preekschneeks un pahrwaldneeks turejis parlamentā garaku runu, kurā peerahdijis, cik ļoti Turcijai meera waijaga. Wiņa runas kodols bijis tahds: „No teem 35,000 karotajeem, kas mums kara sahkumā bija, tagad wairak naw pahri, kā tikai trescha daļa. Ja nu mehs ar gribetu lihdz pehdigam turetees un wisus wihreeschus, kas maz ween derigi, kara=dee= neztā ņemt, tad mehs waretu warbuht wehl 150000 wihru salasiht; bet kamehr mehs wiņus daudzmaz eedihditu un par puslihdz derigeem zaldateem pada= ritu, tikmehr wismazak 2 lihdz 3 mehneschi paeetu. Bet wai Juhs domajat, ka Kreewi mums tik daudz waļas ļaus? Ja mehs gribesim wehl ilgak karot, tad wehl 2 mehneschi nebuhs pagahjuschi, kad Kreewi jau buhs Konztantinopelē un mehs — Azijā." — Kahds Rumelijas tautas=weetneeks ņehmahs atgah= dinaht, ka Konztantinopele esot wareni noztiprinata un tadehļ to wareschot wismakak 1 gadu pret Kree= weem aizztahweht. Schis wihrs dabuja no Mah= mud Damata tahdu atbildi: Es nupat kā schos sla= wenos apceetinajumus apskatiju un man schauscha= las eet par kauleem, ja es eedomajos, ko tur redzeju. Es negribu neweena apsuhdzeht, bet tas man ja= saka, ka tee, kas schos apceetinajumns buhwejuschi, laikam domajuschi, ka mums tikai pret kazahm buhs jaatturahs. Kazahm gan gruhti nahktos par Kon= ztantinopeles waļļeem pahri tikt; bct preeksch Kree= weem tee naw nekahdi kawekļi, tee nespehtu ne wee= nas nedelas, ne 2 deenas eenaidneekus no pilssehtas attureht". Kahds cits tautas weetneeks atkal pra= sija, kapehc tad praweescha Muhameda karogs neteekot 37 izplatihts. Mahmud Damats parauztija plecus un sacija: „Tas buhtu tas wislabakais lihdzeklis, muhs uz Aziju pahrcelt un tur atztaht". No ta laika par= lamentneeki wairs naw eedroschinajuschees, waldibas meera=domahm pretotees. No eekschzemes. No Rihgas. Biskaps Zerafims dahwinajis eewai= noteem un wahjeem karotajeem par labu 1919 rublus un muhsu Augzta Keizerene pawehlejusi wiņam par to wisaugztako pateicibu izsaciht. Pehterupes mahcitajs J. Neuland k. aizreizos jau schinī nedeļā uz Peterburgu un dosees no tu= reenes bez kaweschanas taisni uz kara=lauku, kur wiņsch 3 mehneschus paliks, ewanģeliuma-ticigus zaldatus ar Deewa wahrdu eepreecinaschanu un ta Kunga sw. meelaztu apgahdaht. Par saweem peedzihwoju= meem ceen. Neuland mahc. ir laipnigai apsolijees, caur „Latweeschu tautas beedri" jau no tureenes ziņu dot. No Jelgawas ziņo, ka tureenes dahmu=komiteja jau trescho dahwanu=krahjumu uz kara=lauku aizsuhtijusi. Firzts Lievens un barons Bohlschwings dewuschees ar schahm dahwanahm ceļā. Schinī suhtijumā esot no Kurzemes sakrahti: 420 krekli, 617 palagi, 298 ķisenu=pahrwelkamee, 1764 pahri zeķu, 1834 pahri cimdu, 111 kazchoki, 502 dweeļi, 20 pahri zahbaku, 500 mahrciņas cukura, 80 mahrciņas sweezta, 200 mahrciņas sahls, 10 mucas silķu, 3000 papirosu, 1000 cigaru, 20 mucas ihpaschi sagatawota peena un kahdas kaztes citu leetu. Schis krahjums esot wehl caur dazcheem suhtijumeem no Rihgas un Pehr= nawas eewehrojami pawairots. Bez scheem baga= teem suhtijumeem, kas uz kara=lauka Baltijas eemiht= neeku tuwaku=mihleztibu apleecina, ar wisās pilssehtās wahji un eewainoti karotaji teek neapnikuschi kopti un tee, kas atweseļojuschees, laipnigi pameeloti un ar zirsnigahm laimes wehleschanahm pee saweem pulkeem atpakaļ pawaditi. Tas wiss rahda, ka Baltija zin tos ceeniht un godaht, kas tehwijas dehļ gruhtā cih= nischanā dewuschees un ar asinaiņahm bruhcehm wi= ņas kopschanā uzticeti. No Peterburgas. Jzgahjuschā nedeļā, otro= deenā, 24. Janwarī, kahda jaunekle padarija pee Peterburgas pilszehtas=galwas, generaladjutanta, F. F. Treppowa, breesmigu grehka=darbu. Wiņa bija lihdz ar citeem,luhdzejeem zinamā iztabā eegahjusi un gaidija, wiseem preekschā noztahjusees, pilssehtas=galwu atnahkot. Pulkszten 10 generalajutants F. F. Treppows eenahca pee gaiditajeem, saņehma jaunekles luhgschanas=rakztu un prasija ko ta wehlotees.Wiņa atbildeja,ka ta esot Eliza= beteJwanowna, Kozlowa,izdeenejuscha apaksch leitenanta meita un luhdzot leecibas=zihmi, ar ko waretu pee skolotajas eksama peeteiktees. Treppows saņehma luhgschanas=rakztu un prasija, wai tanī ar waijadziga adrese esot atrodama, kur leecibas=zihme janosuhta. Kad jaunekle to bij apleecinajusi, tad pilssehtas=galwa sahka waijadzigos peezihmejumus uz luhgschanas=pa= pihra uzrakztiht un greezahs pee kahda cita, kas ari ar papihri rokā tur ztahweja. Uz reiz schahweens atskaneja. Generaladjutants Treppows sarahwahs un sacija: „Gahdajat dakteri, es esmu eewainots!" Kazlowa nobahleja un wiņas acis laiztijahs negan= tā spihdumā. Wirsleitenants v. Zeidlitc saķehra ne= darbneeci un prasija: „Wai Juhs schahwaht?" Grehcineece atdewa wiņam rewolweri, kas wehl no schahweena gluzchi silts bija, un tika ceetuma=kambarī aizwezta, kas taī paschā namā preeksch ihpaschahm waijadzibahm eetaisihts. Rewolweram bij wehl 4 ztobri peelahdeti. Eewainotais general=adjutants Trepows parahdi= jahs, kā ihzts waronis. Uz diwu skrihweru pleceem atspeedees wiņsch eegahja otrā kambarī, nolaidahs uz diwanu un pawehleja, lai nedarbneecei prasot caur ko wiņsch to tik nahwigi apkaitinajis. Pehc ta wiņsch suhtija wehztnesi pee Ķeizera Majeztetes un lika sa= ciht, ka newarot schodeen uz eeraztu ziņu=doschanu nahkt. Cik breesmigi wisi klaht=esoschee bij aizgrahbti, to gan lehti war saprazt. Pehc pusztundas laika Bartschs bij klaht un drihz pehc ta ar Dr. Dunkans. Pee eewainojuma izmekleschanas atrada, ka lode labajos sahnos apaksch tukschumeem sahnu=kaulu sa= dragajusi un wehderā eespeedusees; bet kurā weetā ta apztahjusees, tas nebija izdibinajums. Ar tad, kad wehlak Dr. Kade peenahca, kas nu= pat kā no kara=lauka mahjā pahrnahcis, newareja lodes uzeet. Lai gan slimneekam kā redzams, brees= migas sahpes bij jaceesch tad tomehr wiņsch nelahwa kloroforma palihgā ņemt. Nozeedzneece tika pahrklausita, bet wiņa leedzahs izteikt, kas ta ihzti esot, jo ka ta nebij sawa riktiga wahrda uzdewusi, par to nebij ko schaubitees. Grehka= darbu, tā wiņa sacija, schi tadehļ esot darijusi, ka wiņas mihļakais Bogoļubows, kas kā walzts nozeedz= neeks bij apsuhdzehts, izgahjuschā wasarā uz Trep= powa pawehli esot pehreenu dabujis, tadehļ ka tas Treppowa neesot sweicinajis, kad tas ceetumneekus apmeklejis. Kad nu grehcineece paztahwigi leedzahs, sawu wahrdu u. t. pr. izteikt, tad wiņa tika nofoto= grafeereta un bildes pa wisu pilssehtu izsuhtitas, lai caur tahm waretu izdibinaht, kas wiņa ihzti ir. Breesmu=ziņa izpletahs ahtri pa wisu pilssehtu un pats Ķeizers, Oldenburgas princis un wisi pilsseh= tas preekschneeki zteidzahs Treppowu apmekleht. Tā= pat ar citi pilssehtneeki un paschi ztrahdneeki nemi= tejahs leelos baros preeksch Treppowa nama pulce= 38 tees un no wisu mutes bij ta wehleschanahs dzir= dama, kaut pilssehtas=galwa drihz atkal atweseļotos. Eewainojums war nahwigs buht un tadehļ Trep= pows jau esot teztamenti norakztijis. Kamehr Treppows wahjsch, tikmehr wiņa palihgs, generalmajoris Kozlows wadihs pilssehtas=galwas darbus. Profesoris Sklifanowskis teek gaidihts. War= buht, ka tam izdosees lodi atrazt un izņemt, pirms tas naw par wehlu; tomehr maz ceribas, ka Trep= pows wehl buhs dzihwotajs, jo wiņsch naw wis wairs zaļoksnis, bet jau wihrs no 65 gadeem. — Dazchas Kreewu awizes apspreesch tahs ziņas, kas par Eiropas walztu konferenci ztahzta, un atrod, ka schi leeta nemaz wehl tiktahl neesot, kā par to jau teek runahts. Wehl nemaz newarot saciht, wai konferenci pawisam tureschot un tadehļ tas newarot wehl netik buht nolikts, kur walztu weetneeki sapul= ceschotees; bet ja bez tahdas sapulces nepalikschot, tad gan warot saciht, kā ta Wihnē netikschot tureta, jo schi weeta buhtu ihpaschi Kreewijai nepatihkama, tadehļ ka Krimas karsch neesot nekur citur, kā Wihnē izperehts. Par to Rihgas beedribu, kas par to gahda, ka akli un pilnigi neredzoschi skolojami un mahcami Rihgas aklu=skolā. Schi beedriba sewim par mehrki cehlusi, to mazo nepilnigo aklu=skolu, kas Rihgā ir, attihztiht un pawairot, ka lai paleek par riktigu pilnigu aklu= skolu, kar uzņems aklus un pilnigi neredzoschus behr= nus, kas lihdz ar citeem weseleem behrneem zinams taī paschā skolā newar eet. Tē behrnus skolos un wiņeem mahcihs amatus, ar kureem wiņi wehlak pa= schi sewim maizi warehs pelniht. Bet dzirdesim nu, ko paschi beedribas gruntetaji par scho leetu teic. Wiņi saka tā: Lai gan aklu skoloschana ir jaunaku laiku eetai= sijums un lai gan ihss laiks ween pagahjis, kamehr pirmahs aklu=skolas cehla, tad tomehr jau peedzih= wots, ka aklus behrnus war skolot un wiņeem mahciht amatus, ar kureem wiņi wehlak paschi se= wim maizi un uzturu war pelniht. Tāpat ari nereti noticis, kas gandrihz kā brihnums izleekahs, proti ka tahdeem akleem, kureem Deews wairak garigu dah= wanu dewis, mahkslas un zinatnibas wahrti atweh= ruschees. Wisi aklu skolotaji to apztiprina, ka aklee ar brihnischķigu uzticibu un paztahwibu sawam mehr= ķam mehdz pakaļdzihtees un ka wiņi, kreetni skoloti un mahciti, paleek par pilnigeem cilweku beedribas ļocekļeem, kas neween ņem, bet ari dod, kamehr wiņeem, neskoloteem un nemahciteem, cits nekas ne= atleek kā zchehlaztibas maizi ehzt. Aklu=skola zinams daudz wairak naudas makza ne ka citas skolas. Jo akli behrni skolā neween mahcami. Ne, ar to nepeeteek. Tē skolā wiņeem ja= dzihwo un jaguļ. Tē skolā wiņeem jadabu wiss saws uzturs. Ari caur to aklu=skolas ir dahrgas, ka skolo= schanas laiks paztahw 5 lihdz 6 gadus. Akleem mehdz laipnigs prahts buht un wiņi saņem ar karztu pateicibu skoloschanas labdarijumu, arween peeminedami sawu preekscheju tukschibu un poztu. Un lai gan aklu skolas daudz naudas maksa, tad tomehr neweens pats grasis nezuhd. Jo caur aklu skoloschanu neween to ļauzchu skaitlis mazumā eet, kas deedelejot sawu maizi pelna, bet caur aklu skoloschanu ari to lauzchu skaitlis wairumā eet, kas paschi mahk uztureht sewi un sawejus. Dazchs labs akls, kas kreetni skolots un mah= cihts, wehl wairak pelna ne kā pats iztehre. Ja kautkurā zemē aprehķina to tehriņu, ko wisu to nemahcitu un neskolotu aklu uzturs maksa, tad newarehs wis leegtees, ka schis teikums ir riktigs: Ta nauda, kas teek iztehreta pee aklu=skolu grunteschanas un uztureschanas, nes it lee= lus procentus. — Tadehļ roka japeeleek pee arkla un ari muhsu Baltijai riktiga pilniga aklu=skola jagrunte. Caur tahdu aklu=skolas grunteschanu pirmā kahrtā wisai tehwzemei leelu labumu padarisim, zchehlaztibas mai= zes ehdeju skaitli pamazinadami. Caur tahdu aklu= skolas grunteschanu otrā kahrtā to augztako bausli, peepildisim pee muhsu nabagu akleem brahļeem un mahsahm, tos mezdami uz ihztas cilwecibas ceļu. Siņepu graudinsch paleek par leelu koku. Tāpat ari ta maza un nepilniga aklu=skola, kas tagad Rihgā rodahs, caur kreetnu kopzchanu, izbuhweschanu un pawairozchanu war izaugt un palikt par riktigu, pilnigu un leelu aklu=skolu. Jau mums pahrmet ar wisu taisnibu, ka mehs citahm kulturas=zemehm pakaļ paleekam aklu kop= schanas pehc. Mums tad nu teescham peenahkahs parahdiht, ka no schahs kuhtribas gribam atgreeztees. Ta tagadeja maza un nepilniga aklu=skola caur to cehlusees, ka weena jauna dahma kahroja par aklu skolotaju palikt. Aklu draugi salasija naudu, ka lai dahma scho wehleschanos waretu peepildiht. Jz scha pirma eesahkuma izcehlahs caur literariskas praktiskas pilsoņu beedribas palihdzibu pirma it maza aklu=skola ar 2 skolneekeem. Ne ilgi un skolai jau bija 8 skolneeki, jo skolas slawa drihz bij izpaudusees. Bet wairak skolneeku newareja uzņemt, jo ruhmes tiklab kā naudas pee= truhka. Aklu behrnu gan papilnam peeteicahs, bet 39 neweenu wairak newareja uzņemt. Kad 2 gadi pehc skolas atklahschanas bija pagahjuschi, tad skolneekus eksamineereja. Leels klausitaju un skatitaju pulks bij satecejis. Tē skaidri bij redzams, ka skolotaja lihdz ar sawu aklu palihgu aklos behrnus itin kreetni bij mahcijusi, tā ka itin labi uz preekschu bij tikuschi. Wehļak wehl diwreiz eksamu tureja ar schahs skolas behrneem un Rihdzineeku zirdis arweenu wairak schai skolai peegreezahs. Aklu=skolas preekschneeciba labi eewehroja to leelo aklu behrnu skaitli, ko ruhmes truhkuma dehļ skolā newareja uzņemt, kā ari Rihdzineeku labprahtibu, ar ko wiņi scho skolu apsweicinaja un uzskatija, kā ari to mudibu un izweicibu, ar ko aklee behrni skolas= mahcibas peesawinajahs, — aklu=skoļas preekschnee= ciba wisu to eewehrojot to tureja par peenahkumu, ar wisu spehku pehc ta dzihtees un ar to darbotees, ka lai riktiga pilniga leela aklu=skola Rihgā tiktu celta. Un kad wehl caur skaidru izmekleschanu nahca gaismā, cik leels tas aklu un pilnigi neredzoschu behrnu skaitlis muhsu tehwijā ir, tad skolas preekschneeciba ar jo leelaku karztuma dewahs pee darba. — Labs pulks godawihru Rihgā cehla beedribu, kuras mehrķis ir, muhsu pilssehtā gruntigu aklu-skolu celt. Schahs skolas programu Widzemes pilssehtu skolu preekschneekam, kuratoram, preekschā lika. Kura= tors ar to bij meerā un paļahwa, ka ceļ aklu=skolu, kurai jaztahw zem guberņas skolas waldibas. Kas minetai beedribai par pilnigu locekli grib palikt, tam jamaksa weenreiz 50 rubļi, jeb 3 rubli par gadu. Palihga beedreem par gadu jamaksa 1 rublis. Ta beedriba cere, ka ar laiku ari pa zemehm un pa citahm Baltijas pilssehtahm beedribas izcel= sees, kuru mahte tā sakot Rihgas beedriba buhtu. Slawens acu=dakteris Waldhauers wiswairak ar scho teicamo leetu darbojees un wehl darbojahs. Schim godawihram ihpaschi par to japateic, ka mi= neta beedriba cehlusees. Katram, kas schai beedribai grib peemeztees, weena alga wai dzihwo Rihgā jeb pa zemehm, ja= peeteicahs un nauda jaeemaksa pee daktera Wald= hauera. Rihgā un Ahr=Rihgā ceļamas aklu=skolas draugi pa mahjahm ees un prasihs kursch beedribai grib peemeztees. Ari mehs luhdzam ceenigus lasitajus, lai pee= metahs beedribai un lai to dara bez kaweschanahs. Jz tagadejahs mazahs aklu=skolas, — tā cerejam — izaugs leela un gruntiga aklu=skola. Schis eesah= kums tadehļ ir kopjams. Tagadeja maza aklu=skola tik ween paztahw caur reteem labdaritajeem, kas skolai ar bagatu roku palihgā nahk. Kad wairak negadi= sees skolai draugu, tad jabihztahs, ka skola nihks. Un lai gan ar sc ho skolu zinams nepeeteek, tad ta tomehr buhtu gauzchi nozchehlojama leeta, ja skola izdziztu. Jo neween tee 8 aklee behrni, kas tagad skolu apmekle, wecā poztā atkal tiktu atpakaļ gruhzti, — bet ari wiss skolas inwentars un materials, kas deezgan naudas maksajis, izschķihztu, — un, kas ari jaeewehro, ceļamai leelai aklu=skolai wecs funda= ments zuztu un wiss atkal no jauna buhtu jaeezahk. Cilweki naw tik ceeti, ka zchehlaztibas darbi wi= ņeem buhtu reebigi. Labprahtigu deweju, paldees Deewam, netruhkzt, ne Rihgā, ne citās Baltijas pils= sehtās, ne pa zemehm. Brahļu mihleztiba muhzu ztarpā wehl naw izdzisusi, kas labpraht brahļam pa= lihgā nahk, kad teescham leela waijadziba ir. Schi brahļu mihļeztiba muhsu ztarpā ztipri darbojusees un wehl darbojahs, kara = breezmas pamazinaht. Wai tad nu naw jacere, ka ari schis muhsu meeradarbs atradihs draugus un palihgus? Goda= un kara=laukā tumzchs un melns skatischanas rinkis sahk skaidrotees. Wai tad nu nebuhtu laiks, maksaht un lihdzinaht, ko saweem nabagu tumscheem un akleem tuwakeem lihdz schim paradā esam palikuschi? Tadehļ nekawesimees ilgak! Liksim roku pee arkla! Peeteiksimees pee daktera Waldhauera! Un ja par pilnigeem beedribas locekleem newihzchojam jeb nejaudajahm palikt, kureem 3 rubli par gadu ja= maksa, — tad paliksim jel par palihga=beedreem, ku= reem par gadu 1 rublis ween jamaksa! Tā neween mihleztibas bausli peepildisim, bet ari sawu tehwiju atswabinasim no leelas naztas! Bet Deews zchehligais scho darbu lai swehti, ka izdodahs! Ja muhsu nabagu aklu behrnu skoloschana un mahcischana teescham wisswarigakahm un wiswaija= dzigakahm leetahm peeskaitama, kā tak wisi ticam,— tad zinams wiseem Baltijas apdzihwotajeem ziņa ja= dabu par scho leetu, weena alga wai wiņi Wahcee= schi, Latweeschi jeb Kreewi. Tadehļ ari wisas Latweeschu awizchu redak= cijas luhdzam, schim rakzteenam laipnigi weetiņu wehleht sawās lapās. — Wecs Gaujenes mahcitajs. Naudas=papihru ceni. Pirma aizņehmuma premiju biļetes .... 2351/2Rbl. Otra „ „ „ .... 234 „ Rihgas pilssehtas mahju=ķihlu=grahm. (neuzsak) . 100 " hipoteku=beedribas ķihlu grahm. . . . 100 „ Widzemes neuzsak. ķihlu=grahm.......101 „ Rihgas Dinaburgas dzelzscela akcijas (leelas 125 rbl.) 148 " „ „ obligacijas no 100 rubl. 92 „ Atbildoschais redakteers W. Walter. 40 Pretschu ceni. 1 birkaws kroņa linu..... 53—58—65 r. — kap. 1 „ braka ....... 44 „ — „ 1 „ dreiband...... 35 „ — „ 1 „ „ braka .... 23 „ — „ 1 muca kroņa linusehklu . . . . 11-12 „ — „ „ braka....... 8—9 „ — „ 1 puhrs rudzu ....... 3 rbļ. — kap. 1 „ dihgztoschu meezchu ... 3 „ 25 „ 1 „ auzu ....... 1 „ 80 „ 1 pods sweezta....... 6—7 „ — „ 1 muca silķu ....... 17—25 „ — „ 1 sahls....... 9 „ 50 „ „No Nurmischu magazinas (Rihgas kreizē, Siguldas draudzē) tiks tai 21. Februarī 1878 70 tschetwertu meezchu un 283 tsch etwertu auzu uz wairaksolischanu, pret tuhlinnomaksaschanu, leelakās un ma= zakās daļās pahrdoti." Nurmischu pagaztawaldischanā, tai 12. Janwarī 1878. Pagaztaweecakajs: P. Kalniņ. Malkas wedeji war leelā skaitā uz wisu zeemu darbu dabuht Jaunā = muizchā, Krimuldas draudzē. Malkas cirteji, kā ar malkas wedeji war darbu dabuht Wahwer glahzchu= fabrikā. Turpat ar teek mahjas= un b u h ķ a = p e l n i pirkti un 90 kap. mucā maksahts. Meera puķites, kara=laikā audzinatas R. Leandera, Latweescheem kronitī sapihtas M. Uhdera, Lugazchu draudzes skolmeiztera. Maksa 75 kap. Dabujamas pee grahmatu pahrde= wejeem J. Deubner, Rihgā, Kauf= eelā Nr. 3 un H. Spalwiņa, Ahr= Rihgā, Kalķu=eelā Nr. 46. Schi grahmata ir preeksch driķes no tahs komitejas pahrluhkota, ko Widzemes skolotaju konference pehrnā gadā preeksch scha darba eecehla; tadehļ katrs pircejs war uz to paļautees, ka wiņā jaukus ztahztus un skaidru walodu atradihs. Kreetns neprecejees dahrzneeks, kam labas leecibas, war uz Merc meh= nescha beigahm weetu dabuht Awota= muizchā (Quellenhof), netahl no Strau= pes paztes. Sludinajumi. Gulbenes un Leijasmuizchas draudzes= un walzts= skolas "Sarkanam Kruztam" par labu salasija: Zeķu: Cimdu: Naudas: Citu dah= p a h r u s. pahrus. rub. kap. wanu: Gulbenes draudzes=skola . . 7 20 — — Gulbenes meitu draudzes=skola 6 23 1 - 1 p. rok. sild. Mahcitaja muizchas walzts 3 22 - Jzabelles skola..... 4 12 - — Gulbenes muizchas=skola . . 5 31 - — Stahmeres walzts=skola . . . 1 19 - 55 — Litteenes walzts=skola . . . 8 25 1 25 1 dweelis Krappes walzts=skola. . . . 8 25 1 20 — Leijas=gala Kruzta skola. . . 7 31 — — Beļawas walzts=skola . . . 1 28 — — Meischu skola..... — 9 - 40 — Puzul lasischanas skola. . . — 22 - — Dumpe lasischanas skola . . 3 20 - — Spalwas lasischanas skola. . - 13 - 1 deķ. u. 1 lak. Daukztes lasischanas skola . . 2 14 - — Kuhschel skola..... 1 12 - — Ztrunkes skola..... - 10 - — Anguleenes walzts=skola . . 2 9 - - Kalnasehtas lasischanas skola . - 9 - — Duhres walzts=skola . . 3 14 1 — — Leijasmuizchas draudzes = skola un Grabazcha walzts=skola . . 5 14 — 62 — Kalnaskola....... 7 32 — 28 — Citi draudzes = locekļi mahcita= 16 30 - 1 gultas maisu Wiskopā 89 444 6 30 Bez ta wehl Kalnemoizes walzts "Sarkanam Kruztam" atsuhtijusi: 48 dweeļus, — 8 palagus, — 1 pahri apakschbikschu, — 4 audekļa gabalus, — 17 aituahdas, — 13 kreklus, — 105 pahrus cimdu, — 41 pahrus zeķu. Brahļu Busch grahmatu driķetawā nupat tika gatawas un ir wisās grah= matu=bodēs dabujamas schahdas grahmatas: 1. Luhgschanas grahmatiņa preeksch ikweena ihpazchās waija= dzibās. Maksa.............25 kap. 2. Ticibas mehrķis, eeksch garigahm dzeesmahm rahdihts no † J. Ruggen. Maksa..........10 kap. 3. Zeemasswehku wakarā. Maksa........2 kap. 4. Kabatas kalendere. Maksa..........10 kap. 5. Kara=lauks jeb pateesas zinas no tagadeja Kreewu Turku kara. 5. burtnice. Maksa..........15 kap. 6. Pasaule. Wispahrigas ziņas par zemi, sauli, mehnesi un zwaigznehm, ko sawai tautai sarakztijis P. Grau= bing. Maksa.............20 kap. No cenzures atwehlehts. Rihgā, 31. Janwarī 1878. — Driķehts Schnakenburga driķetawā, Marztall=eelā Nr. 5. Zemkopibas un politikas laikarakzts. Jznahk weenreiz nedeļā, puzotras loksnes. Redakcijas un ekspedicijas adrese: Rigā, Müllera drukatawā, pee Herder platscha № 2. Laikrakzta apzteleschanu un tanī dodamus sludina= jumus saņem ekspedicija. Otrais gada=gahjums. Maksa ar peesuhtischanu: Par gadu 2 rub., par pusgadu 1 rub. — bez peesuhtischanas: Par gadu 1 rub. 50 kap., par pusgadu 75 kap. Maksa par sludinajumeem: 8 kap. par sihku rindiņu. № 31. Rigā, treschdeen, auguzta m. 3. deenā. 1883. Centeeni par uzskubinaschanu tehwijas augļu koku kopschanā. Uz Rigas ceen. skunztes dahrzneeka, h. Gögginger jun. kunga uzaicinaschanu trihspadzmitā junijā s. g. wiņa dahrzā bija sapulcejuschees 43 zemkopji, dahrzneeki, apteeķeri, schehl= ķenu fabrikanti, kanditeri un koku augļu tirgotaji, kas spreeda par muhsu augļu koku kopschanu u. c. h. Gögginger jun. k. atklahja sapulci, klahtbuhdameem izsacidams sawu pateicibu, ka paklausijuschi wiņa uzaicina= jumu un sanahkuschi it prahwā pulciņā un runaja tad tahlak: Sapulces mehrķis laikam Jums buhs pazihztams iz rakzteena, ko dewis „Rig. Ctg." zemkopibas peelikumā; wiņsch caur caurim dibinajahs uz praktiska pamata un ceen. klahtbuhdameem naw jabihztahs, ka dibinatos jauna beedriba waj buhtu jaklausahs gaŗa runa. Nekahdā wihzē, gribetu tikai koku augļu draugus eepa= zihztinat citu ar citu, lai kopā spreezdami waretu eewehrot weens otra labumu. Par nenoleedzamu to izsaku, ka dzih= wojam klimatā, kuŗā pee riktigas izwehles pareizi izdodahs gandrihz wisi zeemeļu puses koku augļi, tā ka tee peetiktu ne ween paschu wajadzibai, bet wehlak pee leelakas attihztibas ari waretu tikt izwezti uz citahm, mazak swehtitahm pusehm. Ahbols p. p. ir zeemeļu un mehreni silto zemes ztrehķu auglis. Deenwidos izdodahs tikai maz zortu — reinetes un wehl kahdas sawadas zortes, bet kuŗahm tur wairak eenaid= neeku ne kā pee mums. Muhsu zeemeļu koku augļi zem deenwidu saules karztuma ir negahrdi un bez smarzchas. Kad tadehļ tirgotaji peedahwa aweekschņu ogas iz Maroko un Jahņa ogas iz Martinikes, tad tee ir tihri meli, jo turee= nes zemes ztrehķos zeemeļu augļi ne pawisam neizdodahs. Simteem gadu mehģinajumi, muhsu augļus kopt deenwidos, nekad nelaimejahs, tapehc ka kopschanu tur nepabalzta klimats ar saltumu, kas pee mums sawalda augļu eenaidneekus. Lai gan zeemeļu klimats brihzcham padara robu, tad wispahrigi tomehr arweenu wehl waram ceret uz augļeem. Kaukazus kalnu augligos apgabalos, tur, kur pahrceesch un eetekahs wihns, daudz gadu jau zchehlojahs par koku augļu neizdewibu, kas pa daļai inzektu, pa daļai klimata waina; kamehr pee mums tanī paschā laikā naw bijusi tik behdiga neizdewiba. Rahdahs, ka deenwidos daba jo wairak sargā paschu sugu, kamehr zeemeļos caur bagatako sehklu un augļu izgatawoschanos atkal gahdā par to, ka sugas pa= wisam neiznihktu. Scho dabas iztureschanos eewehrot, pa= balztit un izleetat, tas ir uz laukeem dzihwodamo, pee zem= kopibas ztrahdadamo ļauzchu uzdewums. Bet Baltijas guberņās gruntejahs wisa muhsu buhschana uz zemkopibas un tirdzneecibas ar pirmejās razchojumeem; tadehļ eedzihwotaju wispahrakajam ruhpiņam wajadzetu pa= ztahwet eeksch tam, scho muhsu buhschanas grunti weicinat un proti ar wiseem eespehjameem lihdzekļeem un spehkeem. Waj no pilsehtneekeem leels pulks kweeschus nepazihzt tikai tad, kad samalti miltos un izcepti maizē uz galda? Un gudrineeks, kas gan prot tehrzet par Schehkspira un Moljera 362 dzeijoleem, daudzkahrt nespehj izschķirt rudzu lauku no kweeschu lauka. Kur waina meklejama, ka tirgotajs labibu, linus u. c. preeksch kuģu lahdiņa saņem iz otras un treschas rokas, par to wehl newareju kļuht skaidribā. Pee tagadejās buhschanas wisadā wihzē wiņam truhkzt eespehjas, saprazt zemkopja wajadzibas, eepazihtees ar scha produkcijas spehku un palihdzet wiņam pee sawu razchojumu pahrdoschanas. Bet zemkopis tikai no tirgotaja war dabut zinat, kahdi razchojumi un kahdā weidā tee wislabaki atron pircejus. Tahdā wihzē izlihdzinatai buhschanai, kuŗā tirgotajs zemkopim ir pee rokas ar padomu un darischanu, Amerika pateicahs par sawu leelisku zemes razchojumu uzplaukschanu. Tur aba tirgotajs atzina, ka tautas labklahjibai sakne meklejama zemē; wiņsch paskubinaja zem= kopi allazch uz jauneem kulturas mehģinajumeem, uzrahdija pahrdoschanas weetas, pahrlaboja uzglabaschanas metodi un beidzot ar schahdu centeenu panahkumeem wisas pasaules tirdzneecibas weetās droschi nahca pee gaismas. Lihdzigu panahkt koku augļu kopschanā, tas ari muhsu schihs deenas sapulces mehrķis, kas pateicami apmekleta no tik daudzeem leetas pratejeem un koku augļu buhschanas draugeem. Lai tad nu peedzihwojumu pahrspreedumi nahktu par labu tikpat weenam, kā wiseem kopā. Jhpaschi lai schihs deenas sapulcē walditu praktiskais gars, tā ka teorijas spreedumi, kuŗos ikreiz deezgan spehcigi esam, paschā dihglī nenoslahpetu muhsu darboschanos! — h. Gögginger jun. k., pehc tam weenbalsigi eewehlets par sapulces preekschneeku, lika preekschā, wispirms ņemt pahrspreeschanā wisas pee mums augoschas koku augļu zortes un ihpaschi izmeklet, cik leela un kahda wajadziba no tahm tē Rigā, waj tapati schim brihzcham bez kawekļa war tapt apmeerinata, jeb waj wajadziga jo leelaka peedahwaschana no pahrdeweju puses, un waj beidzot dazchadigee augļi wehl citadi izleetajami ne kā lihdz schim un tadehļ wiņu papla= schinata kopschana buhtu wehlejama un eespehjama. I. Preekschneeks eesahk pahrspreedumu ar ogahm, no kuŗahm mehdz sacit, ka wiņu kopschana pelņu atmetot tikai leelu pilsehtu tuwumā, un proti ar aweekschņu ogahm un jauta, waj klahtbuhdamee izdarijuschi kulturas mehģina= jumus ar dazchadahm zortehm un ar kahdu panahkumu, uz ko bruhnās Amerikaneetes top eewehletas kā teicama zorte, kuŗai tomehr tas ļaunums, ka brihzcham nosalztot; no citas puses atkal saka, ka Tschili aweekschņu ogas jo wahrigas, izturet zeemas saltumu. Tam pretim leecina preekschneeks, ka bruhnās Amerikaneetes wiņa dahrzā pilnigi pahrceeschot zeemas saltumu, ka dazchās zeemās izsalztot ne ween aweekschņu ogas, bet ari citi ihzteni zeemceeschu augi, pat koki mezchos, ka pee tam wainiga zeme un pati apkopschana un ka ihpaschi rudenī nedrihkztot zemi uzkapat, caur ko tad saltums eewel= kotees par dziļu. Wehl no citas puses ztahzta, ka aweekschņu ogas wis= pahrigi nepaceeschot ztipru saltumu, ka wiņas p. p. Rihta= Kreewijā tahdos widutschos, kas deenwideem jo tuwu ne kā Riga, bet kur zeemas saltums sneedzotees pee 30o, ikgadus izsalztot, un ka Zeemeļu = Amerikā, kur wiņas kopjot plaschā mehrā, pa leelakai daļai topot noleektas pee zemes un ap= segtas. Ari top sacits, ka Widzemē izsalztot aweekschņu ogas mezchos, tikdrihz ka lihdumā buhdamahm koki nedod patwersmi. No baltajahm aweekschņu ogahm uzteic par zemceetahm Masnum bonum album, un Merveille des quatre saison (las. Merweļ de katr seson) par drusku jo wahrigahm, no dzeltanajahm atkal dzeltenās Malteezeeschu. Aweekschņu ogu wajadziba Rigā ir wisai leela un top papilnam bruhķetas, ihpaschi preeksch liķeeru fabrikacijas (Wolfschmidt firma p. p. 2—3000 ztopu weenā gadā), tad preeksch limonadehm, kanditereem u. c.; wajadziba naw pee= pildama un tadehļ wajadziga jo bagata peeweschana, un mi= neralu uhdeņu eeztahdei p. p. ikgadus jaeewed iz Wahcijas daudz aweekschņu ogu zaftes. Jt pehc acumirkligas waja= dzibas un ogu labuma cena grozahs ap 12 un 35 kap. ztopā. Zchahwetas aweekschņu ogas preeksch apteeķeem lihdz schim ņem iz Maskawas un maksa 10 lihdz 16 rub. pudā, bet bez schaubischanahs deretu zchahweschanai ne ween mezcha, bet ari dahrza aweekschņu ogas, pee ka tomehr japeemin, ka 4 mahrc. frischu ogu izdod tikai 1 mahrc. zchahwetu. Aweekschņu ogu uzglabaschana bleķa dozēs waj glahzēs ir eespehjama bez cukura, kā to sacija kahds no leetas pra= tejeem, bet lihdz schim tas wehl naw izdarits, tāpat ari wehl naw taisits aweekschņu ogu wihns. Beidzot aweekschņu ogu zafte gadeem turahs, ja to eewahra sihrupa beezumā. Wis= pahrigi tika atzihts, ka scho ogu pirceji newar dabut sawu teesu un ka tadehļ ogu kopschanu deretu paplaschinat. II. Kazenes. Tā ka scho labakās zortes Amerikā naw zeemceetas, tad pee mums tikai bruhķejam ogas, kas au j muhsu mezchos, ihpaschi mahla zemē ar kalķu apaksch= kahrtu. Jz ogahm wahra zafti, bet bruhķe tahs ari preeksch liķeera fabrikacijas, jebschu tikai mazumā, tapehc ka no tahm eewed ļoti maz preeksch pahrdoschanas. Preekschneeks uzaicina izprowet Amerikas kazeņu ogu kopschanu, tā kā muhsejo pahr= laboschanu. Jnduztrija tuhlit tahs izleetatu, ja nahktu jo wairak no tahm pahrdoschanā. III. Glahzenes aug suhnekļos un ir ļoti ceenitas ogas, kas plaschakā mehrā tiktu bruhķetas preeksch zaftes, kompoteem u. t. t., ja tikai buhtu eeguhztamas jo wairak. Rigā tahs eemed no zemehm ļoti reti un pahrdod dahrgi. Suhnekļos, kur tā kā tā cits nekas neizdodahs, ģeldetu wiņu kopschanu it ihpaschi weicinat. IV. Bruhklenes. Panahkumi par wiņu kopschanu lihdz schim naw tikuschi zinami, jebschu schinī pawasarā mehģinajis kahds tahs schē dehztit. Bruhklenes aizmaksā ar 4 lihdz 8 kap. ztopā un top gan ceptas, gan ari eewahritas ar ahboleem. Tā ka ogu uzglabaschana ceptā buhschanā ahr= zemēs leekahs buht nepazihztama, tad ogahm schahdā weidā laikam tur netruhktu pirceju. V. Mellenes lihdz schim ihpaschi naw koptas un ir, kā preekschneeks wehztija, ar bruhklenehm un dzehrwenehm tahs weenigās ogas, kas frischas top suhtitas uz ahrzemehm. Cena wiņahm grozahs ztarp 5 un 10 kap. par ztopu, un ogas (zchahwetas) bagatigi patehrē apteekās, kā ari schehlķenu fabrikās un nama tureschanās, tiklab frischas kā zchahwetas, waj ari wahra bez cukura un uzglabā blaschķēs un skahrda burkās, tikpat sutinatas butelēs. VI. D z e h r w e n e s tikpat netop koptas, jebschu wiņu kopschana derigās weetās nebuhtu wis par ļaunu. Londonā ihpaschi wisas atraztu sawu weetu. 363 VII. Bahrbeles dod wisai smeķigu zafti. Kop= schanai jo wairak eewehlejama ta zorte, kas eekschā bez graudiņeem. ■ VIII. Wilka drihcekļu ogas, sewischķi tahs spalwainās ļoti ceenitas no kanditereem (maksa 20—30 kap. ztopā). Gludenās ogas turpretim papilnam nahk uz tirgu Arensburgā, Sahmu salā, kur par tahm maksa 5 — 7 kap. ztopā; wiņas bruhķē preekzch zupahm, zoztehm. Zchahwetas buhtu derigas izweschanai uz ahrzemehm. IX. Reekzti. No scheem tahs prahwakajās zortes deemzchehl nepaceesch muhsu zeemas. Pee Dobeles, Kurzemē, mehģinajuschi ar weenu no tahm apztahdit kahdu kalniņu, ko saltums wehl naw apskahdejis. (Turpmak wehl.) Saules puķu wehrtiba preeksch mahju putnu baŗoschanas. Mahju putnu, ihpaschi wiztu baŗoschana ar sehklahm un graudeem, kas satura sewī eļļu, ir no leela swara un naw wis neeki, kad saka, ka muhsu wiztas talabad panihkuschas, ka tahm gaŗā un ztingrā zeemas laikā truhcis spehka bari= bas, un ka jauno wiztu sugu eeweschana un uztureschana tamehr neizdosees, kamehr nelabojamees sawā lihdzzchinigā baŗoschanas buhschanā. Jebkuŗam Deewa radijumam, kam siltas asinis, nepeeceeschami wajaga dabut pee sawas deenisch= kas baribas, lai ari tikai kahdu neecigu tauku peedewu; baribas lihdzekļu weenigais ztehrķeles saturs nepeeteek uzturet kahrtigu elposchanu, un schai tad nu jauzturahs no pascha kuztoņa meesas. Waj tad brihnums, ka muhsu wiztas pahr= wahrguschas, baudidamas wiswairak labibas nosijas jeb galus, kuŗos eeklihdis rets kahds labibas graudiņsch? Gan nu atrodahs muhsu labibas graudos pa bischķim eļļas, tomehr tik neecigā mehrā, ka peemaisischana no ihzteno eļļas augu sehklahm gluzchi wajadziga, it kā pascheem maize jo gahrda, kad peekozcham kumosiņu speķa. Kad to baribu, ko metam preekschā sawahm wiztahm, pahrbauditum ķimiski, tad pa leelakai daļai atraztum, ka tanī no eļļas waj tauku saturi= gahm weelahm laikam nebuhtu ne pihschļa. Bet ar to ztahw sakarā dubultigs ļaunums, pirmkahrt tahdā wihzē wiztas dabun par maz sildidamo tauku weelu, caur ko mazinajahs pati olu dehzchana un otrkahrt olas dzeltenums paleek bahls, maziņsch un leess un lihdz ar to bez taukeem kahrtigi ari neizdarahs ztehrķeles sagremoschana, tā ka tad daudz neizlee= tatu baribas weelu paleek izkahrnijumos. Peedewa no eļļas augu sehklahm pee ztehrķeles bagatajeem labibas graudeem tadehļ nepeeceeschami wajadziga, jo citadi schee neteek pareizi sagremoti un izdewigi pawalkati. — Griķi, ļoti teicama wiztu bariba, kas uzluhkojama par izdewigas wiztu kopschanas ztipru pabalztu, bet izrahda sawu teicamo spehku pee wiztu ehdinaschanas weenigi tikai tad, kad tos pasneedz samaisitus ar eļļas augu sehklahm, tapehc ka aba pascheem par wisu citu labibu tas wismazakais eļļas saturs. Par ļoti derigu wiztu baribu pazihztams ari maisis (Turku kweeschi), kuŗa graudi satura sewī eļļu pahrakā mehrā, ne kā citas labibas graudi. Maizi tadehļ war baŗot ir bez eļļas peedewa, tikpat putnu kopschanā par maz eewehrotās auzas, bet wisas citas labibas graudi, lai nahktu pareizi pawalkati, wisadā wihzē peeprasa eļļas peedewu, apztahklis, ko daudzkahrt peenahkami neleek wehrā pat it teicami putnu kopeji, bet kas tad ikreiz atreebjahs caur sliktu baribas izleetaschanu un tadehļ wah= jahm eenahkschanahm. Tā kā nupat peerahdits, ka ztehrķeles bagatee labibas graudi newar buht baŗojami bez eļļas saturigajahm sehklahm, tad nu wehl atleekahs waicat, kahdas eļļas sehklas uz to buhtu jo derigas un jo lehtas. Mahksligee putnu kopeji dehļ sawa mehrķa panahkschanas lihdz schim eeraduschi wis= wairak bruhķet kaņepju sehklas, kas deezgan pazihztamas par ļoti dzenoschu baribu, tiklab caur sawu slahpekļa kā ari eļļas bagatibu un kas kopā ar griķeem dotas par maktigu cehleju jauzluhko pee wiztu kopschanas. Kaņepju sehklu baŗoschana tomehr neiznahk wis tik lehta, un kreetnai saimneecei pee= kriztos par to ruhpetees, ka pati sawahm „cibiņahm" ap= gahda jo teicamo baribu, bez ka ta jagrahbj weenigi tikai iz labibas apcirkņa. Jo tahda pateesi kreetna saimneece sawā dahrzā atradihs deezgan tahdu tukschu ztuhrischu, kur saules puķehm buhs ihzti deriga weeta, un kas tai preeksch wiztahm tad dos daudz spehcigaku baribu ne kā kaņepju sehklas. Jk uz wiztu peeteek peecas saules puķes preeksch peedewas citai baribai, lai iznahktu schi jo izdewiga un peeschķirtu kahdu pelņu. Saules puķu sehklas, kā peedewu wisderigaki izbaŗo tahdā wihzē, kad wiņas sagruhzch un sajauc kopā ar citu graudu putraimeem. Schahda jaukschana ihpaschi no leela swara, jo wiņa eegroza un uztura baribas swehtigo pawal= kaschanu, tikpat eļļaino kā ztehrķelaino graudu, tapehc ka schee peesawinajahs tad kahdu daļu no eļļas un wiņi otradi atkal no ztehrķeles. Pawisam nederigi darits, kā gan daudz= kahrt noteek, kad nesagruhzto eļļas sehklu ar dzihweem labi= bas graudeem wiztahm met preekschā, abu baribu pilniga samaisischana tikai rahda sawu swehtibu. Kur baŗoschanai par peedewu newar dabut ikreiz frischas eļļas augu sehklas, tur scho weetā war ņemt ari eļļas rau= schus, tomehr muhzcham nebuhs tos dot weenus paschus, bet allazch kopā samaisitus ar labibas milteem waj putraimeem. Ruhpigi jaskatahs ari uz to, waj eļļas rauschi naw maitaju= schees, waj sausi, nesaskahbuschi un bez pelejuma smakas. Behrnu izlutinaschana. „Mahtes mihleztiba" — cita wahrda naw, kam pasaulē par scho buhtu jaukaka skaņa, neweena, kas sewī eeslehdz wisu labajo un labakajo, kā tikai schis ween weenigais! Skunzte un dzeija saweenojuschahs pagodinat scho wahrdu; wispazemigakā cilwecibas deewbihjaschana, peeluhgdama wis= augztako mihleztibu, naw zinajusi atrazt citu salihdzinaschanu, kā scho „kā mahte mihlē sawu behrnu!" Naw ari pateesi citas mihleztibas, uz kuŗas tik ztipri gruntejahs augztā dzeesma par mihleztibu: „Wisu wiņa tic, wisu cere, wisu paceesch, nemeklē sawejo, muhzcham nebeidzahs." — Un tā tas buhs arweenu, kamehr cilweki doma un dzihwo; jo mahtes mihleztiba ir Deewa dots likums, ko neatcels waj nepahr= grozihs neweena cilweku gudriba, neweens cilweku likums. Un tomehr — cik leela un laba ari ir mahtes mihleztiba kā tahda — cik daudz ļaunuma wiņa izperinajusi! Pilnigi wiņa ļaujahs salihdzinatees ar uguni. Prahtigā wihzē bruh= ķeta, ta sawu spehku rahda atdzihwinadama, sildidama, ap= Peektais gadagahjums. Lauksaimneecibas, bischkopibas, dahrzneecibas, tirdzneecibas, ruhpneecibas u. t. t. nedeļasrakzts. № 5. Treschdeen, 29. janwarī. 1897. Apztellejams wisās grahmatu pahrdotawās, lauksaimneecibu weicinoschās beedribās u. „Zemkopja" ekspe= dicijā J e l g a w ā, Katoļu eelā Nr. 46. Maksā: Jelgawā un Rigā saņemot par gadu 2 rbļ. — kap. par pusgadu........1 rbl. 10 kap. Ar paztu peesuhtot par gadu . . 2 rbļ. 80 kap. par pusgadu.......1 rbl. 50 kap. Sludinajumi peesuhtami „Zemkopja" ekspe= dicijai. Sludinaschanas cena 8 kap. par sihku rakztu rindiņu waj tās weetu. Semkopiba. Par labibas kulschanu, uzglabaschanu un zchahweschanu. II.*) Pagahjuschā reizā pahrrunaju, ka mazgruntneekeem nederetu wis pahrak ahtri zteigtees sawas rijas izpoztit, bet ka buhtu eewehlami, ka wiņi tahs, luhkojotees uz dazcheem labumeem, peepaturetu wehl lihdz zinamam mehram leetaschanā. Tomehr aizrahdiju ari, ka tagadejos laikos, apztahkļeem arweenu wairak grozotees, maschinam pee kulschanas darba pehc eespehjas jadod preekschroka, jo to darot izbehgsim no dazcha laba zaudejuma. Jaluhkojas tikai uz to, ka ar maschinu kuļot wiss darbs waretu norisinatees kahrtigi, ka nekas neeetu pazuschanā; bet to panahksim weenigi tad, ja netruhks wajadzigo eetaischu — ehku. Un schihs waja= dzigās, ari preeksch mazgruntneeka pat nepeeceeschamās ehkas ir labs schķuhnis un dahris, kā ari telpas labibas uzglabaschanai. Agrakos gados, kur lauksaimneeku leelu leelajai daļai bija druwas it maziņas, kur kulschanu ari rijā wareja sazteigt, tad jau sawā ziņā wareja itin labi rautees bez ehrtām un plaschām schķuhna telpam. Cik nu tahs labibiņas un cita ka bija, to pamazam sabahza taī paschā rijas schķuhnī un tikai labakos gados bija dazchas ztirpas jaizmet laukā. Bet tagad, kur labibas paaug daudz wairak, kur weetu weetam apztakļi leeliskam grozijuschees, tagad ari tahdam lauksaimneekam, kuŗsch weenigi peemihl rijā kulschanu, bez laba schķuhņa gŗuhti iztikt, ja negrib, lai labiba ilgi jo ilgi lihzt un puhzt laukā. Jt sewischķi nepeeceeschams peeteekoschi ehrts schķuhnis tomehr ari tahdam lanksaimneekam, kuŗsch kuļ ar maschinu, kaut ari ar garaiņu kuļmaschinu. Lai nu gan tas patee= scham tā, tad tomehr kā par brihnumu redzam, ka dazchos apgabalos, kur wispahrigi kuļ ar maschinam, deezgan reti kahdam saimneekam ir kreetni eerihkots schķuhnis. Kas tahdai parahdibai gan par eemeslu? Waj pee tam, ka dazchs labs lauksaimneeks neķeŗas pee wajadzigo saim= neecibas ehku buhwes, waj pee ta gan wainigs buhwmateriala truhkums, waj pee tam gan wainiga scho laiku wispahrigā parahdiba — naudas truhkums? War jau buht, tomehr leekas, ka ar labu gribu un uz preekschu censchotees, tas wiss buhtu pahrspehjams. Drihzak jadomā, ka mazgruntneeks, kuŗsch puhlas tikai schā tā uz preekschu tikt, naw wehl atzinis, kahda nozihme kreetnām saimneecibas ehkam un tamlihdz labam schķuhnim. Jau labibas eewahkschanas laikā schihs ehkas truhkums daudzreiz nepatihkami sajuhtams. Ja schis laikmets jauks, tad nu nekas nekait, darbs weicas deezgan labi un wisas ztirpas war labi eesahkt un tāpat pabeigt. Bet citadi, ja eewahkschanas laiks leetaiņsch, kad labiba, tā sakot, zagschus jazog no lauka. Tikko esi eesahcis ztirpu waj kaudzi mezt, te ta jau ari aizlihzt, nu jasteidzas to glahbt — apsegt un t. t. Cik te nu labibas nesalihzt, kuŗa dazchā labā gadijumā wehlak sadihgzt, *) Sk. "Zemkopja" 9. numurā 1896. g. cik te naw leeku puhļu un nepatikschanu, no kuŗām wisām weegli izwai= ras, ja schķuhnis pee rokas, kuŗā war katru wezmu tuhliņ eebraukt un sausu un kā peenahkas izglabat. — Tatschu ar to, ka labiba ztirpā sa= mezta, wehl maz kas padarits, gaŗ wiņu wehl tiku tikam ko ztrahdat. Labi, ja maschinu eespehjams dabut ahtrakā laikā, kad ztirpas naw wehl salijuschas un weetam sadihguschas, laime, ja eekriht kult jaukā laikā, tad ari laukā darbs rit kahrtigi, naw nekur jauzkawejas un naw jaceesch wisai sahpigi zaudejumi. Bet leetaiņā rudenī — un tahdi pee mums atgadas deezgan beezchi — tad saimneekam, kuŗam wisa labiba laukā, ar pahrak skahbu duhschu jaķeŗas pee kulschanas. Kaut ari kā uzmanitos, tomehr salmi un pelawas, wehlakais lopu ehdamajs, kā ari paschi graudi paleek mikli un slapji un tahdi tee wisai ahtri maitajas. Lihdz ko ztip= raki uzlihzt, tad ar wisu buhdas taisischanu pahri maschinas siksnai beidzot jaapztahjas kult un jaatlaizch cilweki no darba. Protams, ka kuhlejus no citām mahjam par welti jau neehdinasi, suhtisi tos uz mahjam, bet ar schurp un turp ztaigaschanu zuhd laiks, tā ka maz kas iznahk tam, kas kuļ, kā ari tam saimneekam, kuŗsch dod cilwekus palihgā. Tahdā ziņā leetaiņam laikam paztahwot, dabon to mazumu labibas kult ilgi jo ilgi. Tamlihdzigs atgadijums nu gan retaki nahk preekschā, neesmu pats tahdu peedzihwojis, jo paspehju laikā schķuhni uzbuhwet, tad tomehr man jasaka: Deews nedod tahdā laikā kult! jo zaudejums, kas maz deenās noteek, naw ilgā laikā aizmirztams. Esmu peeredzejis, ka dazcheem man pazih= ztameem saimneekeem nogahjis. Tā weens no teem sakuhla 300 mehru labibas weselas 5 deenas un otrs 500 m. pat 9 deenas! Protams, ka ar wisu to tikpat salmi, kā ari graudi nebija nekahdi labi, un mani paziņas atmin to wisu wehl scho baltu deenu. Un tatschu laiks, kuŗā kulschana atgadijās, nebija nekahds wehlais, tikai zeptembŗa sahkums un ta pascha mehnescha beigas. Tas wiss kā rahdit norahda, lai nepalai= zchamees un neesam droschi uz to: gan jau iztiksim tapat, waj tad nu tik slikti ees, — nokulsim jau jaukā laikā. Tamlihdzigi atgadijumi ma= zakais taī ziņā labi, ka dod kreetnu mahcibu, jo abi manis peeminetee saimneeki paspehja wiseem gŗuhtajeem laikeem par spihti pahris gados uzbuhwet kreetnus schķuhņus, kaut gan agrak no tahdeem leelas leetas netureja. Wehl sliktaki klahjas dazcham labam, kad pee nupat pahrrunatās ķibeles peebeedrojas ta nelaime, ka ztirpas sadihguschas, kas slapjā laikā weegli atgadas, ja tahs bijuschas tikai pawirschaki nomeztas. Tad labiba jacehrt waj ar cirwjeem un kahdu to tad dabon nokult, tas nebuhs nemaz plaschaki jaizteic; kahda daļa labibas tad ir tahda, ka to pat zchihds wairs negrib pirkt un cuhkas ehzt. Schee zaudejumi, bez wehl citeem, kuŗeem wehlak peegreezisim weh= ribu, nu ir tee, kas weenam un otram eecehrt kā pliķi waigā, kas dazchu labu atbaida no kulschanas ar maschinu, kaut gan pats warbuht jau atzinis, ka ir laiks tai peegreeztees. Pahrrunaju to wisu plaschaki, lai aizrahditu, ka daudzi muhsu lauksaimneeki dzihwo ar sawu mantu wisai 52 izschķehrdigi, kaut gan domā taupit, pahrrunaju to, lai tahdi dabutu pareizu eeskatu un atzihtu, ka peeteekoschi ehrti schķuhņi preeksch labibas un cita ka uzglabaschanas schinīs laikos tikpat nepeeceeschami, kā agraki rijas,un lai pamudinatu pee tahdu ehku buhwes nekawejoschi ķertees. Nebuhschu pahrspihlejis, kad teikschu, ka nauda, kuŗu izdos par schķuhņa buhwi, ka ta atnahks atpakaļ wisai drihzā laikā. Schķuhnis jabuhwē peeteekoschi ehrts, wismaz tik leels, ka tajā war salikt labibu, kuŗa paauguse wideja labuma gados; ari tad atgadisees, ka sewischķi labā gadā kahda ztirpele buhs jaizmet laukā. Mazgruntneeki, kuŗi schahdu waj tahdu apstahkļu, warbuht rijas truhkuma dehļ, peespeezti ar maschinu diwreiz kult, waj kuŗeem pa rokai tā darit, tas ir: pirmo reiz nokult zeemas labibu un otro wasaraju un wehlak citu labibu, tee warēs jau iztikt ar mazakeem schķuhņeem. Zeemajus nokuļot, paliks telpas tukschas, kuŗ wasarajus eeweetot, jo sakultos rudzu un kweeschu salmus warēs sadziht rijas schķuhnī, ja tahds wehl pee rokas, waj ari tos samezt laukā smuki ztirpās, no kuŗeenes wiņus wehlak, lai paglahbtu no pahrak leela slapjuma (ari pakaischi wisderigaki, kad sausi), war atwezt atpakaļ taī paschā schķuhnī; pehc wasarejas nokulschanas jau atliks sawa teesa telpu schim noluhkam. Schķuhnim jabuht wisadā ziņā tahdam, ka wiņā war jo ehrti ar maschinu kult un peeteekoschi augztām un platām durwim, ka war bez schķehrschļeem maschinas kuhleju eebraukt eekschā. Wispahrigi ņemot, jaizeet uz to, buhwet augztus schķuhņus, jo tahdos warēs salikt daudz wairak labibas, nekā zemos, bet materiala pee pirmo buhwes izees tikai mazu teesu wairak, nekā pee pehdejo, jo jumts, kas tas swarigakais un dahrgakais, ir tas pats pee augztas, kā pee zemakas ehkas. Pahrak zems un citadi wehl noknapinats schķuhnis izpilda tikai pa mazai daļai sawu uzdewumu, jo kaut gan waŗ tajā labibu eeweetot, tad tomehr, kad uznahk wajadziba ar maschinu kult, tad ta janoztahda ahrpusē un leetum uznahkot nu tahs paschas ķezas uz kakla, kā kad kuļ pilnigi laukā. Wislabakais jumts schķuhnim ir no tahda materiala, kuŗsch tik weegli nedeg, par peem. no schķindeļeem, waj ari tahds, kuŗsch pilnigi uguns droschs — no dakztiņeem. Salmu jumts, kuŗu dazchi aiz pahrak neecigeem eemesleem wehl tik wisai eemihl, ir nederiga preeksch tahda schķuhņa, kuŗā ztrahdā ar maschinu, jo war atgaditees, ka paspruhk kahda dzirkztele un tad wiss taws krahjums, gar kuŗu esi wisu gadu puhlejees un to kopā wahcis, aizeet bojā maz ztundās. Schķuhņus pee mums parazts buhwet waj nu no koka, ar zemē eerakteem ztabeem, waj uz akmeņa pamata, waj ceļ ari wiņus uz muh= reteem pilaŗeem. Pehdejee, ja wajadzigais buhwmaterials, akmeņi, tikai pee rokas, wisai noderigi, jo ja uzleek labu jumtu un to sawā laikā peelahpa, tad tahdi schķuhņi pateesi paztahw uz behrnu behrneem. Dazchi paņehmuschees tahdā ziņā buhweteem schķuhņeem ztarpas ztarp pilaŗeem aizleet ar kalķu kleķi, waj citadi kā aizmuhret un tā tos notaisit galigi ceetus. Pehz mana nowehrojuma tik wisai ceeti schķuhņi naw ihzti derigi, jo tahdos, kur ne mazakā wehja puhsmiņa nedabon wilkt cauri, cik necik paslapjaki eewezta labiba war drihz ween sahkt suzt un maitatees. La= baki jau buhs, ja minetās ztarpas aizsitīs ar dehļeem, ztarp kuŗeem paleek schķirbas, waj aizkŗau tahs ar tā nosauktajeem aizkŗaujameem. Atgadas jau tahdi gadi, kur ar wislabako gribu un uzmanibu naw eespehjams eewezt sausaku labibu. Schķuhnī, kur wehjsch dabon puhst eekschā un gaiss ahtraki mainas, ari paslapjaki eewezta labiba pat ilgaki ztahwedama nemaitajas, kā to pats esmu peedzihwojis. Wisai leetaiņajā 1891. gadā rudzus un kweeschus nekahdā ziņā nebija eespehjams sausus rokā dabut. Kad maz pailgaki gaidija uz jaukaku laiku, tad tee galigi sadihga, jo pehc nopļauschanas paztahweja wehl weselas diwi nedeļas tahds laiks, kur reti kahda deena bija bez leetus. Protams, ka tahdos apstakļos zemkopji izleetoja katru jauku deenu preeksch tam, lai ķertos pee rudzu un kweeschu eewahkschanas, neluhkojotees uz to, ka tee nebija nekahdi labee, jo druwa bija weenos dubļos un ztatiņi weetam ztahweja uhdenī, tā ka tos nekahdā ziņā nebija eespehjams cik necik peenahcigi izzchahwet. Ari es eewedu kahdu daļu rudzu un kweeschu tahdā wisai neizdewigā laikā un eeweetoju tos schķuhnī (ar dehļeem apsiztā). Pantis no eesahkuma gan tā ka eekarsa, bet drihz siltums pahrgahja un kulscha= nas laikā, kuŗsch eekrita oktobŗa sahkumā, graudi bija kaut gan pamihkzti, tomehr citadi itin labi, tā ka tos wareja wisadi izleetot. Bet dazchi citi, kuŗeem ceeti schķuhņi, tee, kā dabuju dzirdet, bija nokuhluschi sapele= juschu un samaitajuschos labibu, tā ka to tikai ar puhlem dabujuschi no kakla nost. No eewehrojama labuma ir, kad pee leelā schķuhņa, kuŗā noweeto labibu, peebuhwē klaht tā nosaukto maschinas schķuhniti, kuŗā eeztumj maschinas katlu, tā ka ari tas un dzineja siksna pa kulschanas laiku atrodas pilnigi zem jumta. Tahda peebuhwe neizmaksā daudz. Esmu gan dzirdejis dazchus sakam, ka tahds schķuhnelis nenesot nekahdu labumu, esot tikai maschinas waditajam patihkama uztureschanās weeta, jo aizsar= gajot to no wehja, leetus un t. t., turpretim pascham kuhlejam tas esot no mazas wehrtibas. Japeezihmē, ka tamlihdzigi prahtojumi ir bez pamata, uzztahditi bez jeb kahdas tuwakas pahrdomaschanas. Teesa, ka paehnā maschinas waditajam buhs patihkamaki kult, ka tur wiņsch sawu darbu padarīs uzmanigaki un kahrtigaki, kas weenigi tikai labi; bet naw ari jaaizmirzt, ka leelakais labums no mazās ehciņas atlec pascham tahs ihpaschneekam. Kad maschina un wisa labiba atrodas zem pajumta, tad war kult pat tahdā laikā, kur, ta sakot, zeme ar debesi eet kopā. Naw jakawē neweens brihtiņsch no dahrgā laika ar buhdas taisischanu, pahri siksnai un citeem nokŗawajumeem, kuŗi eerihkojami wehjā un leetū nepee= ceeschami. Un dahrgs pateesi ir schis laiks, kur ztrahdā tik un tik cilweku, kuŗeem pehc paraschas dod labi paehzt un glahzi schnabischa turklaht. Kad maschinas katlis ztahw schķuhnelī un skurztenis nahk pahri jumtam, tad war buht ari pilnigi droschs no uguns breesmam, par ko gan jabih= stas wehja laikā, kad katlis atrodas laukā un leelā schķuhņa durwis wehl waļā. Mazo schķuhniti war ari izleetot preeksch schi un ta paglabascha= nas, war tajā nolikt dazchadus daiktus un lauksaimneecibas rihkus, par kuŗu kahrtigu apkopschanu dazchs pahrak maz ruhpejas waj spehj ruhpe= tees. Tā daudzreiz redz tos atztahtus kaut kur sehtmalā, kur tee lihzt un puhzt un ta zemkopja manta nihkzt, kur tas nemaz nebuhtu wajadzigs. Ne katrreiz tas noteek aiz palaidnibas, schad un tad pee tahdas rihkoscha= nās ir ari wainigs wajadzigs telpu truhkums. Scho wisu apcerot, waru kreetni eerihkotu schķuhni zemkopjeem tikai eewehlet; esmu par ta leetde= rigumu no wairak gadu peedzihwojumeem pilni pahrleecinats. K. Lopkopiba. Dazchas cuhku slimibas. Jzskaidrojuma kahrtā uz eesuhtita jautajuma. Jautajums. Man angļu jorkschiras sugas siweni neizdodas. Tiklihdz peedzimzt, tad dazchi jau ir tahdi nosļurbuschi un wehlaku cits pakaļ citam nonihkzt. Siweni dabon dazchreiz caureju, dazchreiz atkal atronas nedzihwi ar eezilganeem wehdereem. Leischu sugas siweni ir pret scho kaiti ztipri. Mani jau schi krika mocijuse wairakus gadus uu prasa daudz zaudejumus. Cik dzirzchu, tad apkahrtnē ari schi sehrga plosas. Waj schi slimiba naw cuhku roze, jeb cuhku sarkanā kaite? Kā waretu siwenus izsargat no schihm kaitem un no caurejas? ? - Wec=Aucē. Juhs sakeet, ka zlimiba jau plosas pee Jums wairakus gadus un prasa daudz zaudejumus, bet pehc ahrzta palihdzibas un padoma tikai tagad atminatees. Waru Jums sacit, ja Juhs arweenu tā rihkosatees ar saweem mahju kustoņeem, tad nekad labakus laikus nepeedzihwoseet. Cik daudz labu rublischu nebuhtu aiztaupijuschi, ja Juhs un Juhsu kaimiņi kopigi buhtu izweduschi lopu ahrztu, kas pamatigi pahrmekletu Juhsu siwenus. „Zemkopis" gan jau Jums wislabakos padomus pasneegs, kad Juhs sawā jautajumā wairakas slimibas zihmes peeweztu. Newar jau pehc tik maz peewezteem zimptomeem notei kti uzminet Juhsu siwenu slimibu. Tadehļ peewedischu wairakas siwenu lipigās slimibas, kuŗas beezchaki saztopjam. Pehc peewezteem slimibu zimptomeem wareseet no= wehrot Juhsu siwenu slimibu. 1) Cuhku roze (lihdziga cilweku rozei) gan Juhsu siweneem nebuhs, jo wiņa naw pahrejoscha. Roze parahdas tikai cauru galwas sarkaneem uzpampuscheem plankumeem un ceļas caur eewainojumeem. Ar rozi cuhkas reti sprahgzt un wiņa pahreet nedeļas laikā, pee kam nereti galwas ahda noeet waj ausu gali nokriht. Ar wahrdu „cuhkas sarkana kaite" senak apzihmeja wisas cuhku slimibas, pee kuŗam tikai parahdijās sarkani waj eezilgani plankumi uz meesas. Tagad pehc wairakeem pehtijumeem izrahdas, ka naw schihs slimibas weena un ta pate slimiba, bet ir zem schi wahrda daudzas, katras par sewim ihpaschas slimibas. Zilganee waj sarkanee plankumi tadehļ naw wizi rakzturoschi zimptomi preeksch katras schihs sewischķas kaites. Löfflers izschķiŗ zem cuhku sarkanās kaites 3 lipigas slimibas: 1) Jhzto cuhku sarkano kaiti; 2) Cuhku sehrgu; 3) cuhku mehri; pehdejā slimiba scheit neparahdas, bet tikai Amerikā, Zweedrijā, Danijā un An= glijā un tadehļ to tuwaku neapluhkosim. Wisu scho triju slimibu cehloņi ir bakterijas — sehnites. 2) Jhztas cuhku sarkanas kaites bakteriju galwena pahree= schanas weeta kuztoņu asinīs ir kunģis un zarnas (Paztērs). Bakterijas kunģī uzņemtas pahreet caur wesalām kunģa seenam asinīs. Asinīs wiņas ļoti ahtri wairojas un izdod sewischķu ģiftigu weelu, kuŗa aizkaŗ nerwus, muskuļus un wisus dzedzeŗus. Schi kaite pazihztama wisās zemēs, ir ļoti lipiga un izplatas dazchreiz pa leelu apgabalu. Dazchos apgabalos sarkanā kaite plosas paztahwigi, wisuwairak zemos un pur= 53 waiņos, kur paztahwigi slapjsch un mahla zeme, retaki sausos un smil= schaiņos apgabalos. Leelaka daļa cuhku slimo wasaras mehneschos, ja wiņas teek turetas slapjās, tumschās un netihrās kuhtīs un ehdinatas ar samaitatu baribu. Pehdejee apztakļi tikai ļoti weicina bakteriju attihzti= schanos un naw wis slimibu cehloņi, kā senak wehroja. Wisubeezchaki cuhkas saslimzt 3 — 12 mehneschu wecas, reti wecakas un jaunakas. Caur mahtes peena zihschanu nepahreet sarkana kaite uz siweneem, kaut gan pehc Konbasoffa peenā bakterijas atrodotees. Wisas cuhku sugas naw weenadi disponetas uz scho slimibu. Eeweztas cuhku sugas saslimzt daudz beezchaki un ahtraki, nekā paschu zemes sugas. — Slimibas pee= lipschana noteekas caur slimo cuhku izkahrnijumeem, waj ari caur slimo cuhku gaļas eeeschanu. Caur gaisu sarkana kaite nepahreet no weena kuztoņa uz otra. Tā newar nekad sehrga pahreet no weenas kuhts otrā, ja kustoņi nesateekas un cilweki nepahrnes netihrumus. Slimiba top izplatita pa leelu gabalu, ja ar sarkano kaiti slimo cuhku nokauj ahtru= mos un gaļu pahrdod. Gaļu eepreeksch wahrischanas alazch apmazgā ar uhdeni. Netihrais uhdens top pee cuhku ehdeena peeleets un tā nu cuh= kas caur ehschanu saģiftejās ar sarkano kaiti. Tadehļ galwenā sarkanas kaites izplatischana ir cuhku dzirdischana ar gaļas uhdeni, waj ari ehdi= naschana ar kukņas un kautuwes atkritumeem no slimeem lopeem. Lydtins aizrahda, ka wisas cuhkas saslimuschas ar sarkano kaiti, kuŗas dzihwoju= schas uz weenas upes, kuŗā sateceja netihrais samazgatais uhdens iz dzihwokļeem. Ari caur zchurkam un pelem top stimiba iznesata, ja wiņas saslimzt ar sarkano kaiti un cuhkas wiņas apehd. Cuhkam, kuŗas ween= reiz sarkano kaiti izgulejuschas, wiņa wairs nepeelihp otrreiz, t. i. wiņas top imunas pret scho slimibu. Slimibas inkubacijas ztadija*) ir mazakais 3 deenas. Pehc schihm 3 deenam slimiba parahdas uz reizi peepezchi ļoti leelā mehrā. Kuztons neehd nemaz, retumis wemj, ļoti behdigs, meegains, guļ paztahwigi salmos sawilcees, top nespehcigs, it ihpaschi pakaļeja daļa ir noņemta. Dazchreiz parahdas ari krampji un zobu greeschana. Galwenaka zihme ir drudzis, karztums kahpj uz 43 gr. C. Sahkumā ir wehdera nodam= beschanās. Acu gļotahdas ir ztipri sarkanas. Acu plakzteeni dazchreiz uzpampuschi. Otrā deenā pehc slimibas parahdischanās eeraugam gaischi sarkanus, wehlaku tumschi sarkanus pat zilganus plankumus, plaukztas leelumā apaksch wehdera, pee nabas, pee kruhtim, paslehpenēs un ausīs. Plankumu weetas naw uzpampuschas un naw sahpigas. Plankumi daudz= reiz, ja siwens ļoti ahtri nobeidzas, parahdas tikai pehc nahwes. Drihz ari ronas ztipra caureja, izkahrnijumi ir schķidri, gļotaiņi, retaki asiņaini. Pehdigi manama gruhta elposchana; temperatura kriht uz 37 gr. C. un wehl zemak. Kuztons beidzas treschajā waj cetortā deenā. Beezchi slimais nobeidzās 24 stundu laikā. Ja kuztons nenobeidzās 3 waj 4 deenās, tad drihz parahdas atkal ehztgriba, bet slimais top arweenu wahjaks, nespeh= cigaks, caureja un ahtra un smaga elposchana turpinas. Tas ztaigā nemee= rigi ar eerautu wehderu. Slimiba war tā wilktees wairakus mehneschus, kamehr peemetas wehl citas slimibas, kā: sirds un locekļu slimibas un kustons nobeidzas galigi nowahrdzis. Leelaka daļa ar sarkano kaiti saslimuschu siwenu beidzas ar nahwi; caurmehrā ņemot 50—80 proc. Kad ar sarkano kaiti nobeiguschos siwenu uzschķehrscham, tad redzam, ka leesa uzpampuse, ceeta. Kunģa gļotahda tumschi sarkana uztuhkuse, apsegta ar schķidrām sarkanigām gļotam. Neeres un aknas uzpampuschas un peleki sarkanas. Muskuļi pelecigi, mihkzti, ļenkani, uhdeņaini un spih= doschi. Sirds ir ar sarecejuschām asinim pildita. Plauschas ir it normalas. Bez schihm zihmem ir wehl asinīs jaizmeklē bakterijas mikroskopiski, lai waretu izschķirt no citām slimibam. Pahrleecinaschanās dehļ war ari asinis eepotet baltajām pelem. Peles 24 stundas pehc eepoteschanas, kad sarkana kaite ir, top behdigas, spurainas, sawelkas kuprī, dwascho ļoti ahtri. Jz acim pelem tek gļotains schķidrums. Peles nonihkzt 4. deenā. Zahles, tā ka slimiba kuztoni ļoti ahtri nomahc, teek pa leelakai daļai par wehlu pasneegtas. Sahkumā war pasneegt wemjamas zahles, kuŗas daudzreiz lihdzejuschas. Pehc tam leeto ari kolomelu, kreolinu u. t. t. Jaunakā laikā ir labi panahkumi sasneegti caur alkahola eek= schā doschanu. Wisu galwenakā leeta ir aizsargat, ka sarkana sehrga neizplatas tahļaku. Wisas wesalas cuhkas jaatschķir no slimajām, bet nekad newa= jag otradi darit. Slimajām cuhkam japaleek taī paschā kuktī, kuŗā saslimuschas. Wesalas cuhkas ja tur citās kuhtīs kahdu laiku ari schķirtas weenu no otras, tadehļ ka inkubacijas ztadija welkas 3 deenas. Slimo cuhku kuhti wajag ztipri dezinficet, cuhku izkahrnijumus paztahwigi apraktu. t. t. *) Jnkubacijas ztadija ir pirmais lipigas slimibas pakahpeens, kuŗā pee kuztoņa nakahdas slimibu zihmes nemanam, kaut gan wiņam slimiba jau peelipuse. Schinī laikā slimiba organizmā attihztas, bet nedara nekahdu eespaidu uz wiņu. Ja nu slimiba galigi attihztijnsēs, tad mehs sahkam wiņu manit caur kuztoņu sawado iztureschanos. Preeksch katras lipigas slimibas attihztischanas ir saws noteikts laiks, tā augschmineta slimiba parahdas pilnā spehkā pehc 3 deenam. Paztērs ari atradis poti pret sarkano kaiti. Jzdariti daudzi pote= jumi, bet wisai labi panahkumi naw sasneegti. 3) Cuhku sehrga ir ļoti lipiga slimiba. Ta izschķiras wisu pirms no preekschejas slimibas caur to, ka wiņa pahreet ari caur gaisu, caur elposchanas organeem asinīs. Tadehļ ari schi cuhku sehrga wairak izpla= tas, kā sarkana kaite. Cuhku sehrga paztahw plauschu eekaisumā, kuŗsch ir galwena izschķirschanas zihme no sarkanas kaites. Pee pehdejās plau= schas ir it normalas. Reti cuhku sehrgas bakterijas pahreet caur kunģi, zarnam un eewainotu ahdu. Cuhku sehrga kuztoņus nobeidz pa leelakai ļoti ahtri, maz ztundās. Ahda paleek sarkana un ztipri nopampzt, it ihpaschi pee kakla un kahjam. Eeronas ztiprs klepus, gruhta elposchana un drudzis. Cuhkas top ļoti nespehcigas un behdigas, ehd maz, wehders nodambejas. Jz nahsim tek schķidri punķi. Wisu wairak cahkas beidzas schinī ztadijā 3-9 ztundu laikā. Daudzreiz slimais pehc scheem zimpto= meem labojas, top jautraks un uzturas tā 3—4 deenas, pehc kam atkal parahdas sauss, ihss klepus ar krampjeem un gŗuhta un ahtra elposchana. Lops nokriht, smagi elpodams un klepodams, acis un mutes gļotahdas top zilganas. Pehc laiciņa slimais atkal uzceļas un meklē pehc baribas, bet newar to noriht. Atkal gruhta elposchana, klepus un drudzis peeņe= mas. Cuhka no klepus mocita notupjas sunim lihdzigi salmos. Beidzot kuztons galigi nowahjē, eeronas ztipra caureja. Slimiba pahreet uz kunģis un zarnam un kuztons beidzas ar leelam sahpem. Pee uzschķehrschanas eeraugam plauschās peleki sarkanus, sihkus plankumiņus. Beezchi war samainit scho cuhku sehrga un plauschu diloni — tuberkulozi. Kā izschķirschanas lihdzeklis te atkal jaleeto bakte= riju mikroskopiska izmekleschana, tā ka katrai slimibai ir sawas bakterijas. Pee sehrgas aptureschanas ari sche jaleeto tee paschi aizsargascha= nas lihdzekļi, kahdus peewedu pee preekschejās slimibas. Eekschķigi jadod kalomels un kreolins. 4) Dilons jeb tuberkuloze ari beezchi parahdas pee cuhkam, it ihpaschi pee angļu sugas siweneem. Tuwakas ziņas par diloni atra= diseet izgahjuscha gada „Zemkopī" № 33., W. Frischmaņa rakztā par scho slimibu. 5) Aizrahdischu ari wehl uz weenu slimibu, kuŗu ļoti beezchi saztop= jam pee jaunpeedzimuscheem siweneem. Scho slimibu nosauc par „jaun= peedzimuschu siwenu caureju — dysenteria neanatorum". Jaun= peedzimuschu siwenu caureja uzkriht peepeschi lipigas sehrgas weidā wiseem weenā kuhtī atrodoscheem jaunpeedzimuscheem siweneem pirmās trijās deenās pehc peedzimschanas un ari gandrihz wisi beidzas schaī laikā. Siweni pehc ceturtas deenas reti kad saslimzt ar scho kaiti. Daudzreiz siweni saslimzt tikko peedzimuschi un wehl nemaz mahtes peenu nebaudijuschi. Pehdejais atgadijums peerahda, ka cehloņi naw meklejami mahtes peenā. Ka mahtes peens naw wainigs pee sastimschanas, peerahdas ari caur to, ka saslimzt siweni, kas dzirditi ar citas cuhkas peenu iz citas kuhts. Slimibas lipigee cehloņi meklejami weenigi taī kuhtī, kuŗā slimiba parahdijusēs. Eeksch ka wiņi paztahw, naw wehl galigi izpehtits. Dazchi aizrahda, ka caur jehlo neapauguscho nabu slimibas cehloņi noteek orga= nismā. Citi turpretim atraduschi, ka mahtes dzemdē waina meklejama u. t. t. Caurejas slimiba pahreet ari no jaunpeedzimuscheem siweneem uz jaunpeedzimuscheem kumeļeem, teļeem un jehreem, bet nekad uz wecakeem lopeem. Slimibas zimptomi parahdas tuhlit pehc peedzimschanas un ir sekoschi: ztipra caureja; izkahrnijumi sahkumā dzelteni, wehlaku balgani, saldigi, prctigi smirdoschi, brihzcham beezaki, brihzcham atkal schķidri. Siweni nezihzch, acis eekriht, ztaigā ar kuprī sawilktu muguru. Caur muti tek seekalas nn putas. Nobeidzas otrā waj treschā deenā ļoti weeglā nahwē bez krampju. Ar scho slimibu sprahgzt 80—100 proc. Kas scho slimibu izceesch, nihkuļo ilgu kaiku, tā ka no wiņeem nekad nekahda preeka naw. — Kad uzschķehrsch nosprahguschu siwenu, tad eeraugam kunģī un zarnās daudz gļotu, dzelteni=sarkanas. Plauschās manami daudz sarkani plankumi. Aknas sarahwuschās, bruhnas kā mahls. Sirds abjas puses pilnas ar tumschām sarecejuschām asinim. Citi organi normali. Caur= ejas sehrgas dazchreiz uzturas kuhtī wairakus gadus. Zahles leetot pee schihs slimibas ir gandrihz weltigi, jo naw nekahdi panahkumi bijuschi dehļ kuztoņu ahtras nobeigschanās. War leetot tuhpla zarna kliztirus, paztahwoschus iz 2—3 proc. karbola atschķaidijuma, waj iz 1 proc. zali= cilskahbes atschķaidijuma. Eekschķigi war dot ricinus eļļu pa tehjkarotei, tad ari kalomelu, kreolmu, rezorcinu, Argentum nitricum, opiju, tan= ninu u. t. t. Wisas pehdejas zahles jadod ļoti mazās dozēs un wiņas apteekās bez ahrzta parahzta nedabūs. Wisu droschakais lihdzeklis ir 9 nedeļas eepreeksch dzemdeschanas neatztaht kuhtī, kuŗā slimiba reiz jau parahdijusēs, bet eeweetot gruznejo cuhku citās telpās, pee kam ari labi, kad mahtes dzemdi eepreeksch dzemdeschanas un pehc dzemdeschanas izskalo ar 3 proc. borskahbi. Kuhts, kuŗā slimiba arweenu atkahrtojas, jaiztihra. 54 Mehsli jasadedzina. Kuhts plahns janorok 3 ctm, dziļu un zemes jaiz= wed un jaaprok dziļi zemē. Pehc tam kuhts un wisi kuhts peederumi kreetni jadezinficē ar dezinfekcijas lihdzekļeem, kuŗi ir daudzi un dazchejadi. — W. Fr-nis. Tirdzneeciba. Galwenakās ztrahwas ztarptautiskā labibas-tirdzneecibā 1896. gadā. Pehc „Torg.=Prom. Gazeta". Pagahjuschā gadā labibas=tirdzneeciba no ilga paguruma ar zemām cenam pahrgahja wairak normalā ztahwoklī, kuŗā cenas uzsahka ztingru paaugztinoschu kuztibu, un reizā ar to sahka apkluzt tik ilgi atskanejuschas suhdzibas par lauksaimneecibas krihzi, par zaudejumeem pee operacijam ar labibu u. t. t. Jau no gada pascha sahkuma dazchi apztahkļi, kā peem. wahja razcha zemēs ar zeemas pļauju, nelahgas ziņas par zeemas sehjumu ztahwokli Kreewijā un Amerikā — ļahwa wehrot labibas=tirdzneecibas turpmaku laboschanos un tirgus mehģinaja schos apztahkļus eewehrot, tā ka tendence zinamā mehrā noztiprinajās. Tomehr wisu pirmo pusgadu jeb, pareizaki sakot, pagahjuschas sesonas otrā pusē nenotika skaidra pahr= wehrschanās uz labu. Janwaŗa cenu laboschanās ahrzemju galwenos tirgos noturejās wairak waj mazak augztā ztahwoklī pirmā gada cetork= schņa laikā. Schi paaugztinaschana bij tahda, kas labibas=tirdzneecibā pawasaŗos parazta, un wiņa maz peelihdzinajās rudeņa paaugztinaschanai, no kuŗas wiņu bez tam atschķihra cenu dziļa krischana gada widū, kad cenas noslihdeja par wizu gadu wiszemaki. Spekulacijai, kuŗa gada sahkumā drusku un nedroschi mehģinaja attihztit sawas operacijas, klahjās slikti aiz nepareizeem aprehķineem par celschanos, un wiņai bij jaatkahp= jas no tirgus, kuŗsch caur to zaudeja wisu rosibu. Tahds ztahwoklis paztahweja lihdz rudenim, kad tirgu sahka mudinat uz darbibu skaidrakas ziņas par pļaujas panahkumeem galwenās razchotajās walztīs. Scho ziņu eespaidu zinamā mehrā pamihkztinaja ceribas uz smuku razchu Eiropas leetotajās walztīs, it ihpaschi Anglijā un Francijā: pehdejā, jau eepreek= schejas kreetnas razchas labad, neņehma dalibu ztarptautiskā labibas=tirdz= neecibā un eewed tikai tik daudz labibas, cik miltu atkal izwed. Schee faktori, kas wilka uz krischanu, tomehr uz tirgu nespehja darit manama eespaida, dehļ neleelas razchas Amerikā un Kreewijā, un, it ihpaschi, tadehļ ka leetotajās walztīs izbeidzās krahjumi, kuŗsch apztahklis pee se= koschas paaugztinoschas kuztibas wilka wisai eewehrojamu lomu. Amerikā redzamee krahjumi kahrtigi mazinajās lihdz junija beigam; tad, reizā ar agraku razchu kweeschu ztipraku peeweschanu eekschejos tirgos, redzamo krahjumu mazinaschanās apztahjās, un taī weetā auguzta widū, sahkotees jaunās razchas pahrwehrschanai naudā, redzamee krahjumi atkal sahka wairotees; tā tas gahja lihdz nowembrim, kad peewedumi atkal sahka mazinatees. Prahwee peewedumi zeemas mehneschos zinamā mehrā ne= saskaneja ar amerikas razchas zemo nowehrtejumu, tā ka bij jadomā, ka waj nu oficialee pahrskati un priwatee aprehķini razchu nowehrtejuschi pahrak zemi, jeb waj atkal ka neredzamee krahjumi ztipri izsihk un tā tad sesonas otrā pusē peedahwajums laikam buhs wahjsch. Pehdejais wehrojums dewa jaunu atbalstu paaugztinoschai kuztibai un tadehļ paaug= ztinataju partija amerikaņu birzchas zinamā mehrā pahrwaldija. Tomehr nowembrī un decembrī peewedumi mazinajās, neskatot uz to, ka tirgus apztahkļi bij pahrdewejam izdewigi, un cenas peeņehma, kautschu ari drusku schauboschos, bet tomehr ztingri paaugztinoschu wirzeenu. Kweeschus iz galwenakām razchotajām walztim pirmajā pusgadā izweda mehrenā daudzumā, pa daļai dehļ gurdenas tendences leetotaju walztju tirgos, pa daļai ari tadehļ, ka no zemem ar zeemas razchu wee= nigi Arģentina darbigi peedalijās pee apgahdibas, turpreti Auztralija, nepeeteekoschas razchas labad, pilnigi atrahwās no ztarptautiskas labibas= tirdzneecibas, un Auztrumu=Jndija ta pascha eemesla dehļ, izweda tikai ne leelas partijas. Arģentina sawu razchu, pa paradumam, pahrdewa ahtri; wiswairak no turenes izweda februarī, bet tad izwedums sahka paztahwigi mazinatees, un gada widū wiņam jau wairs nebij nekahda eespaida uz ztarptautiskas tirdzneecibas tendences. Auztrumu=Jndijā wis= wairak kweeschu izweda maja sahkumā, bet oktobra widū tureenes izwe= schana pawisam apztahjās, tadehļ ka zemei draudeja bads un eekschejos tirgos cenas spehji cehlās. Amerikas eksports, pateicotees tirdzneecibas labakam eegrozijumam, notika wisweenlihdzigaki, un wiņa swahrztischanās teeschi atkarajās no cenu swahrztischanās pasaules tirgū. Leetotaju walztju galwenos tirgos nodibinajusēs paaugztinoscha kuztiba nodereja par zignalu paztiprinatai izweschanai iz Amerikas, Kreewijas un Donawas waļztim. Sewischķi pehdejās sawu razchu ahtri pahrdewa, un wiņu izwedums, paztahwigi wairojotees, pahris nedeļu laikā iztaisijās ihzti leels. Ame= rika caur ztipru izwedumu un plaschu eekscheju dzirnawneeku peeprasijumu patehreja leelos peewedumus uz eekschejeem tirgeem. Ari Kreewijā iz= weschana attihztijās, radidama leelus uzpirkumus eekschejos rajonos, kadehļ galwenee dzelzsceļi, pa kuŗeem labibu wed uz oztam, nespehja izpildit wiņeem uzdoto darbu, un — kā tas pee mums rudeņos jau parazts — labiba saztahjās. Schoruden tas notika sewischķi leelā mehrā, weenkahrt ahtras pahrdoschanas labad un otrkahrt tadehļ, ka schi gada razchas neweenadiba drusku pahrgrozija lahdiņu galamehrķi, tā ka weetam preces uzdoschana mazinajās, weetam wairojās. Gada sahkumā kreewu tirgos turejās ceeta tendence, kas ztahweja sakarā ar ahrzemju birzchu noztiprinaschanos. Bez tam pahrdeweji pa= augztinoschas kuztibas sahkumā nesapratigi atturejās, kadehļ kreewu izwe= dums bij wisai knaps, kamehr Amerika, izleetodama cenu celschanos Eiropā, sawu izwedumu paplaschinaja. Semischķi ztingra bij tendence razchotajā ztrehķī un dzirnawu rajonos, weenkahrt tadehļ, ka peeweda maz zemneeku labibas un otrkahrt — aiz labibas krahjumu izbeigschanās dzirnawās. Pawasari labibas=tirdzneeciba Kreewijā bij klusa, bet ar ztingru tendenci, ko radija pahrdeweju pahrleeka atturiba, kuŗa atkal dibinajās uz pasaules tirgus neskaidribas un uz bazcham par sehjumu ztahwokli, tadehļ ka pawasaris ztipri nosebojās. Pehdejais apztahklis nokaweja lopu ganos=laischanu nn sadahrdzinaja lopbaribu, kas it īhpaschi bij eewehrojams Kreewijas wisos deenwidu-auztumos. Kad atwehrās kuģoschana pa upem un labiba sahka peenahkt izdalitajos centros, eekschejee tirgi atkal pagura, un tas pats notika ari oztās zem ahrzemju birzchu eespaida. Zinamu dalibu pazeminoschā kuztibā ņehma ari razchas ceribu laboschanās, it ih= paschi Kreewijas auztrumu daļā, kur labibai bij smuks ahrejs izskats. Oztu darbiba ap to paschu laiku atdzihwojās, tadehļ ka pahrdeweji atmeta atturibu un — kā arweenu — neihztā laikā sawās prasibās tapa pee= laidigaki. Pehc tam uznahca ilgs klusuma un gurdenibas laikmets, pee kam, samehrā ar razchas pateesu panahkumu atklahschanos, pahrdeweju atturiba wairojās, bet ari pirceji neizrahdija patikschanu uz lihgumeem, tadehļ ka pasaules tirgū waldija pahrleeka neskaidriba. Schee apztahkļi darija nelahgu eespaidu uz to partiju pahrdoschanu, kuŗas pa zeemu bij sagatawotas upju basenos un kuŗas bij uzpirktas par samehrā augztām cenam, tadehļ ka zeemas otrā pusē ceeschi paļahwās uz tirgus tahļaku laboschanos. Julijā cenas tiklab ahrzemju, kā ari kreewu tirgos ztipri nokrita; taī laikā Berlinē, Londonā un Ņujorkā cenas no wisa gada bij wiszemakas. Schaī brihdī ztarptautiskā labibas tirdzneecibā parahdijās it kā krihze, pehc kuŗas sahkās tirgus paztahwiga laboschanās. Schi pahreja bez schaubam izskaidrojama wispirms caur to apztahkli, ka ween= kahrt sahka atklahtees nelahgee izskati uz razchu Amerikā un Kreewijā, un otrkahrt — izbeidzās krahjumi leetotajās walztīs; pee ta peeweenojās uzbudinoschas wehztis iz Arģentinas par apskahdejumeem, kuŗus siseņi nodarijuschi jaunajām sehjam. Kreewijā behdigas ziņas par razchu pee= nahca no deenwideem, no ztepu guberņam, bet kad sahka laukus nokopt, tad izrahdijās, ka ari auztrumu guberņas, kuŗas solija smuku razchu, dewa daudz salmu, bet maz graudu. Eekschejos tirgos parahdijās wairak saturibas, cenas drusku pacehlās, tatschu nopeetna laboschanās wiņos nenotika, un zemneeki, wajadzibas speezti, pazteidza sawu labibu pahrdot pa leelakai daļai taī laikmeta, kad mazajos eekschejos tirgos wehl paztah= weja zemās wasaras-cenas. Pehc tam zeptembrī un oktobrī uznahkoschā spehjā paaugztinoscha kuztiba ahrzemju tirgos atspoguļojās wispirms muhsu oztās, no kureenes pamazam izplatijās pahr apgahdibas rajoneem. Deenwidu oztās schi kahpschana atduhrās uz schahdos gadijumos paraztas parahdibas — pahrdeweju atturibas neihztā laikā un uz tik augztām prasibam, kam ar ztarptautiska tirgus cenam nebij nekahdas lihdzibas. Tadehļ nu tak laikā, kad Londonā ar amerikaņu kweescheem notika rosigi weikali par ztipri paaugztinatām cenam, kreewu labibas lahdiņi neatrada pircejus uu pee Ģilbraltara gaidija uz ordri. Jhsā reakcija, kuŗu pehc pirmās spehjas pacelschanās wareja paredzet, aizņehma ari muhsu oztu tirgu, saceldama ztipru uztraukumu ztarp weetejeem labibas=tirgotajeem, kuŗi preeksch tam labibu labpraht sapirka, bet nelaida tahļak. Pateico= tees kapitalu leelumam, kas taī brihdī bij labibā eegulditi, un zteidzibā, kahdā ari naudigi ļaudis sahka labibu pahrdat, schi reakcija nodarija neba mazus zaudejumus, un tikai wiņas samehrigs ihsums tirgotajus izsargaja no wehl leelakeem zaudejumeem. Kreewijas eekscheenē krischana neeekļuwa, tadehļ ka wiņu noslihcinaja jauns paaugztinoschs wilnis, kuŗsch nebij tik ztraujsch, bet to teesu droschaki atjaunoja augztakās cenas un paaugztinoschu kuztibu, kas ar mazām pahrgrozibam paztahweja lihdz gada beigam. Scho apskatu beidzot ar nozchehloschana jauzrahda, ka Kreewijas labibas=tirdzneecibai pagahjuschā gadā peemita tahs paschas wahjibas, kas agrak. Muhsu labibas=weikalneeku schaurā, tā sakot — bodneeku politika kā agrak wadija wiņu rihkoschanās, peespeezdama precē eekoztees, kad par wiņu sola dahrgu cenu, un to pircejam uzbahzt, tiklihdz wiņsch atgreezch muguru. Waj pee tam kahda nozihme ir tirdzneecibas tā 58 cuhku un zosu eeweschanu Wahcijā, izskaidrodama, ka schee dzihwneeki Kree= wijā wisai leelā mehrā slimojot ar lipigām slimibam. Kreewija uz tam paaugztinaja muitu uz Wahcijas smalkām ahdu precem. — Ka ztrihdus ir izlihdzinats peerahda jau ari tee apztahkļi, ka Kreewija atkal atļahwuse wahcu smalkās ahdas=preces eewezt zem agrakeem mehrenajeem nosaciju= meem, uz kam Wahcija atkal paweeglinajuse Kreewijas zirgu, seena un salmu eeweschanu Wahcijā. — Tahlaki atweeglinajumi turpmak wisadā ziņā wehl gaidami. Mehris Jndijā draudot apturet labibas izweschanu no tureenes uz Eiropu. Esmot, proti, izrahdijees, ka no mehra peemekletos widos labibas putekļos esmot leelā daudzumā saztopjami mehra baciļi, kuŗus ztipri izneh= sajot peles un zchurkas. Ja mehris wehl tahļak pleschas un sahk wehl ztipraki sawu poztoscho darbu ztrahdat, tad teescham weegli warot notikt, ka wismaz uz daudzām Eiropas walztim Jndijas labibas izweschana teek aptureta. Arģentinas kweeschu-druwu ztahwoklis. Awize „Buenos-Aires Handels=Ctg." rakzta, ka Arģentinas kweeschu'druwu ztahwoklis palicis wehl wahjaks kā tas agrak bijis, semischķi deenwidos gar Deenwidus= Zanta=Fē un Kordoba dzelzsceļu. Jau agrak wahjinatās druwas pehdejās nedeļās leelas wehtras wehl wairak nopoztijuschas. Buenos=Aires pr= winces deenwidos weetam sehjumi gan uzlabojuschees, bet caur to nekahdā wihzē newarot tikt atswehrti augschak minetās weetās notikuschee zaudejumi. Jzweduma mazinaschanos gan wehl newarot noteikt, bet pehc „Hamburger Börzen-Halle" ziņam, ka 1895. gadā no Arģentinas izwezts 600,000 tonnu un 1895. gadā 1,010,000 tonnu kweeschu, jacer, ka izweduma noslihdeschana pret agrakeem gadeem buhs ztipri ween mazaka. Sihkumi. Par dziļarschanu. Gadus peecdesmit atpakaļ muhsu zemkopji sawus un tāpat ari muizchu laukus izztrahdaja weenigi ar wehl tagad wispahr pazihztamajeem „dakschaiņajeem" ahrkleem, jo no scha laika leelajeem diwjuhga arkleem toreiz neka nezinaja. Bet wehlaki, kad „klausibas" laiki bij aiz muguras, un kad leelgruntneeki sahka paschi ar kalpeem muizchas laukus apztrahdat, wiņi sahka leetot leelos diwjuhga arklus, kuŗus eeweda no ahrzemem. Tagadejos laikos leelgruntneeku saimneeci= bās muhsu dakschainee ahrkli wairs naw atronami. Pehdejos gados, kad schee diwjuhga arkli palika lehtaki, ari mazgruntneeki sahka tos eegah= dat, tā ka tagad reti buhs tahda saimneeciba, kur neatradisi leelā diwjuhga arkla. Ar scha arkla eeweschanu eesahkās ari zemes dziļarschana, bet waj wisās weetās „uz reizi" dziļi art ir atļaujams, par to tagad teikschu kahdus wahrdus. Daudzi muhsu zemkopji, kas ar dakschaino arklu zemi weenmehr pasekli aruschi, to uzreiz ar leelo arklu eesahkdami dziļi art, tā sabojaja, ka tur gandrihz nekas wairs negrib lahgā augt. Augi gan prasa dziļaku kahrtu augligas zemes, bet ja zemkopis to grib weenigi caur dziļarschanu panahkt, tad winsch ļoti wiļas. Semi uz reizi dziļi art drihkzt tikai tahdās weetās, kur wirsū beeza kahrta melnzemes, bet turpreti, kur ir plahna kahrtiņa augeem derigas zemes, spehjā dziļarschana naw eeteicama. Schahdas zemes caur arschanu ween newar padarit augligas, bet wajag ari kreetni mehslot. Uzreizi uzwezt beezu kahrtu mehslu nu gan nebuhs neweenam eespehjams, bet leels pabalsts mehsleem ir ari, ja uz mahla waj pleena zemes uzwed duhņas, kompoztu waj smiltis un uz smilts zemes mahlus, kuhdru u. c. Uzwezt war uz reizi lihdz trihs coli beezu kahrtu. Dziļarschanai ari ja= atkaras no uzwezto mehslu daudzuma, jo ja uzwed beezaku kahrtu mehslu, war ari dziļaki art, bet ja plahnu kahrtiņu ween, tad arschanai ari jano= teek pasekli. Ja nu, uzweduschi plahnu kahrtiņu mehslu, sahktu uzreizi dziļi art, tad atkal uzweztos mehslus sagulditu zemē un wirsū uzgreeztu neaugligo zemes kahrtu un labuma caur to nepanahktu nekahda. Ar schejeenes dakschaino arklu dziļaki aŗot labā zeme sajaucas ar slikto kopā, bet ar diwjuhga arklu to apgreezch apkahrt, labo apakschā, slikto wirsū. Mans nodoms, schahs rindiņas klajā laizchot, nawa mazgruntneekus atturet no diwjuhga arkla leetoschanas preeksch dziļarschanas, bet tikai uzrahdit, kahdā zemē war „uzreizi" dziļi art un kahdā jaraugas uz uzwezto mehslu daudzumu. J. K. Leepkalns. Kā pasargat medus podus no saplihschanas. Daudzeem warbuht wehl nebuhs zinams, ka medus, kad wiņsch sahk kriztalizetees, izplehschas, tas ir: wiņsch eeņem plaschaku telpu, nekā schķidrā weidā. Aiz schi ee= mesla nu daudzreiz pahrsprahgzt pilni medus podi, medus izlaiztas un te noteek dazchs labs zaudejums. Preeksch medus eepildischanas wajadzetu ņemt arweenu tahdus podus, kuŗi augschā plataki, nekā apakschā un kuŗi naw wehderaiņi, jo tahdos medus, izplehztdamees, war weegli ztumtees uz augschu. Tamlihdzigi podi tikai retaki pahrsprahgzt. Bet ari wehderai= ņos un glahzchu podos, kuŗos pehdejos semischķi bailigi ļaut medum kriztalizetees, war medu itin labi eepildit un uzglabat, ja tikai pee laika gahdā par to, ka podi nedabutu pahrsprahgt. Schim noluhkam pagatawo weenada resnuma apaļus, glumus kociņus, kuŗi drusku garaki, nekā medus podi augzti un tos tad eebahzch medu, kad tas sahk beezaks palikt, ztah= wus poda widū (katrā traukā weenu). Medum arweenu tahļak cukuro= jotees, kociņus laiku pa laikam pawelk uz augschu, caur ko apakschā paleek tukscha telpa, un nu medus izplehzdamees war tajā saztumtees, Protams, ka kociņi war buht teewaki waj resnaki, luhkojotees uz to, waj podi leelaki waj mazaki, un wiņi pagatawojami ne no sweķaina koka, bet tikai no tahda, no kuŗa medus newar peeņemt nelabu garschu. K. Muhsu mezcha putni. Senak muhsu mezchos dzihwoja leelā mehrā diwi eewehrojamakās mezcha putnu sugas: rubeņi un medņi. Toreiz kad eegahji jaukos pawasara rihtās mezchā, no wisām pusem atskaneja it jautra un patihkama rubeņu ruhkschana un medņu puhschana. Tad ari medibu likumi nebij tik ztingri kā tagad, un toreiz daudz mineto putnu nomaitaja zehni un ari peeauguschi cilweki, gan schaudami, bet wiswairak ar cilpam ķerdami. Ari ganazehni, ganidami lopus pa leegruntneeku mezcheem, beezchi uzgahja mineto putnu ligzdas, no kuŗām daudzas krita par laupijumu suņeem, kas lihdz ar ganeem ztaigaja pa mezchu. Eewehrojot wisas schahs nebuhschanas, kuŗas nu caur ztingreem medibu likumeem nowehrztas, buhtu jadomā, ka tagad mineto putnu muhsu mezchos wajadzetu buht daudz wairak nekā senak, bet pateesibā ir otradi. Nu ceļas jautajums, kadehļ gan minetee putni gahjuschi mazumā? Weena no galwenām wainam pee tam ir mezchu nocirschana, kuŗa pehdejā laikā pee muhsu leelgruntneekeem ir tā sakot uz „deenas kahrti= bas." Caur mezchu nocirschanu, kuŗi tagad ir reti, putneem sahk truhkt noderigu weetu preeksch ligzdu taisischanas, jo, kā zinams, wiņi mihl ļoti apslehptas un gŗuhti apejamas weetas. Baribu minetas putnu sugas dabon, kamehr wehl naw beeza kahrta sneega uzkrituse, no, uz cintiņam augoscheem, mezcha ogajeem, kuŗu lapi= ņas wiņi labpraht ehd. Beezam sneegam uzkrihtot, wiņi pahrteek wee= njgi uo behrzu un apschu pnmpureem. Tā ka ari lapu kokus nesaudzē, bet nocert, it ihpaschi preeksch malkas un leetas kokeem, tad daudzeem nabaga putniņeem aiz baribas truhkuma jaaizeet bojā, un schis tad ari ir scho putnu sugu galwenais mazinaschanās cehlons. Bet lai nu schahs putnu sugas atturetu no galigas isnihkschanas muhsu dzimtenē, jawehlas, kaut muhsu mazgruntneeki nesekotu leelgrunt= neeku paraugam ar lapu koku nocirschanu, jo daudzeem no wiņeem peeder daiļas behrzu birztaliņas, kuŗas buhtu par patihkamu nometni mineteem putneem, un it ihpaschi caur tām wiņi buhtu aizsargati no baribas truhkuma. J. K. Leepkalns. Par mahtes pazuschanu pee izlaischanās. Pehc kahda weca un daudz peedzihwojnscha bischkopja eewehrojumeem sliktos medus=gados beezchaki nozuhd ari mahtes sawos kahzu ceļojumos un saimes paleek „bez mahtes saimes". Jz „BЪстникъ иностранной литер. пчеловодств." tulkojis P. J-sons. Mitru seenmaļu aptraipischanai eeteicams sekoschais weenkahrschais lihdzeklis: Jasataisa maisijums no weenas garnicas wahramās sahls un seschām garnicam ruhpigi izsijata dzehzta kalķa. Scho maisijumu nu wahra weenā spanī uhdeņa un noņem arween sacehluschās putas. Kad putas wairs nerodas, tad pee maisijuma japeeleek uz katra pusspaņa 28 zolotniki aluna, 14 zolotņ. dzelswitriola, sagruhzta smalkā pulwerī, 21 zolotņ. kliju un pusgarnicas smalka kaulu pelnu pulweŗa. Wisa schi masa kreetni jasamaisa un ar wiņu jaaptraipa mitras seenas. Schi smehre ir ļoti ceeta, wiņa nelaizch cauri uhdeni un aizsarga ari it labi pret uguni. K. A-tis. Waj bezdeliga bischu draugs waj eeuaidneeks. Eeksch Apicol" R. Obērs rakzta sekozcho: „Jt ihpaschi aukztā laikā, prot gan tapehc, ka tad maz laizchas citi inzekti, bezdeligas aprij daudz bischu. Es dazchas noschahwu tahdā laikā un atradu wiņu kuzmas pilditas ar bitem." Sche tew ! un pee mums par to wehl schaubijās, domadami ka bezdeliga bischu draugs. Jz „BЪстникъ иностранной литер. пчеловодств." tulkojis P. J-sons. 59 Padomneeks. 5. Tarzeerim. Pee beeschu un burkanu izzeedeschanas jeb atischanās pirmat= nejā ztahwoklī war buht dazchadi cehloņi, p. p. leels sausums, ztahdu beezchs ztahwoklis, aizaugschana ar nezahlem un zemes pahrleeka noceeteschana. Schee cehloņi pa eespehjai janowehrsch caur ztahdu kahrtigu izrauztischanu, raweschanu un apruschinaschanu (uzcirschanu). Bez tam izzeedeschanas cehlons war atraztees paschā sehklā. Beetes, burkani un daudzi citi sakņu=augi pirmatnejā ztahwoklī bijuschi weengadeji augi, t. i. tahdi, kas kā tagadejee izzeedozchee tuhlin pirmajā gadā zeedeja un attihztija sehklas. Tikai caur cilweka ruhpigu izkopschanu wiņi attihztijuschees par tagadejeem kulturaugeem, kas pir= majā gadā saknēs nogulda rezerwas=weelas un nahkoschā gadā razcho sehklas. Sapro= tams, ka augos atrodas leelaka waj mazaka censchanās, atsiztees sawos preekschtetschos, t. i. pahrwehrztees atkal par weengadejeem ztahdeem, un ja nu peegadas augschminetee atşischanās weicinataji, tad pehdejā noteekas pee daudzeem ztahdeem, Ja nu tahdu atsituschos ztahdu sehklas izsehj, tad izzeed ari gandrihz wisi wiņu pehcnahceji. Dazchi sehklu tirgotaji un ir tik neapzinigi, ka ari izzeedejuschu augu sehklam neļauj „aizeet bojā", bet tahs peejauc derigām sehklam. No ta redzam, ka droschakais ceļsch pee labu sehklu eeguhschanas ir tas, ka lauksaimneeks wiņas pats eeaudzē. Tatschu ari pasch= audzeta sehkla nenodroschina pret izzeedeschanu, ja pee sehklas audzeschanas neleeto pee= nahcigu uzmanibu. Zeedu puteklischus iznehsā ne tikai dazchadi inzekti, bet ari wehjsch, kas it ihpaschi eewehrojams pee beeteem. Tadehļ sehklenicas newajag dehztit ihztā sakņu= lauka tuwumā, bet wehl droschaki izzeedeschanas ziņā buhsim, ja laiku pa laikam pahr= ztaigasim sawus beeschu un burkanu tihrumus un izrausim wisus tos ztahdus, kuŗi izlaiduschi zteebrus. Tirgus ziņas. (Pehc „Torg.=Prom. Gaz." no 21. un 22. janwara). Pagahjuschā nedeļā ahrzemēs temperatura krita un sanahca wisai daudz sneega un neween Anglijā, Wahcijā un Francijā, bet pat ari Spanijā bija leeli puteņi, kas satiksmi pa dzelzsceļeem trauceja. Zeemas sehjumi wisā Eiropā ir wiscaur labi pahrklahti, izņemot Auztriju, kur lauki augztakās weetās ir kaili nopuhzti. No Arģentinas wehl arweenu peenahk behdigas ziņas. Ka te uz kahdu daudzmaz kreetnu razchu nemaz newar ceret, norahda ari tas apztahklis, ka Arģentinā neteek peeprasiti nekahdi kuģi preeksch labibas weschanas pawasarā, kā tas citeem gadeem arweenu mehdza uotikt. No Judijas jaunu ziņu nekahdu nawa; doma, ka pehdejā laikā nolijuschi leeti lauku ztahwokli buhs uzlabojuschi, jo cenas Auztruma= Jndijas labibas=tirgos pagahjuschā nedeļā krita. Ztarptautiskā labibas-tirdzneecibā gurdenums ņehma pahrswaru, kas cehlās caur to, ka Ņujorkas birzchā cenas sahka eet uz leju. Scho cenu slihdeschanas eemeslu ir gruhti uzminet, lai gan dazchi domā, ka tas meklejams eeksch tam, ka nespehcigi tirgotaji sahkuschi leelakā mehrā peedahwat sawus krahjumus. Pee tam tagad war skaidrak kā jebkad redzet to faktu, ka schi tirdzneecibas=gada otrajā pusē razchotajās zemēs krahjumi buhs ztipri mazi, jo rudenī wiscaur razchas leelakā daļa tika pahrdota. Pehc ziņam par Arģentinas razchu jaspreezch, ka schi zeme, kā labibas peedahwataja, pawasara un wasaras mehneschos spehles mazu lomu labibas tirgū. Pahrdomajot par labibas=tirdz= neecibas tahļako wirzeenu, wajaga ņemt wehrā ari to, ka Francijas eekschejee tirgi paleek arweenu ztingraki. Eewedumi Francijā drusku pawairojas un drihzā laikā wiņa war no jauna parahdit zinamu eespaidu uz ztarptautisku tirdzneecibu, ihpaschi wehl tadehļ, ka sehjumu ztahwoklis schinī zemē nedod nekahdas sewischķas rozchainas ceribas. Preeksch nedeļas, peemehram, tikai Francijas tirgi izrahdija kahdu ceetaku tendenci, kamehr citās Eiropas malās waldija gurdenums, daudz weetās pawaoits no cenu krischanas. Ame= rikas tirgu tendence ari bija wahja un tikai 18. janwarī Ņujorkā cenas drusku atspirga. Peewedumi Amerikas eekschejos tirgos paleek arweenu mazaki; ari redzamee krahjumi pehdejā nedeļā ztipri sasihka. — Kweeschu izwedumi no razchotajām zemem drusku pa= leelinajās, pa leelakai dalai uz Sabeedroto=Walztju un Kanadas rehķina. Ari Kreewijas eksports palika drusku leelaks kā preekschejā nedeļā. Kreewijā razchotaju peewedumi weetam pawairajās, lai gan wehl ļoti maz, ihpaschi deenwidos, — kur weetejee tirgotaji slaidi nopirka wisur peedahwato labibu, neskatotees uz sihkeem peeprasijumeem no eksporta puses. Tirgotaji ir pahrleecinati, ka ahrzemjn pee= prasijumeem eerodotees, ari cenas celsees. Bet Londonas labibas tirgū Kreewu labiba teek tagad peedahwata par drusku wehl par augztam cenam, lai waretu ceret uz leelakeem apgrozijumeem, tiklihdz cenas sahks celtees. Kreewijas eekschejos tirgos cenas noturejās samehrā ztingri, sewischķi dazchos widos eewehroja pat kweeschu un auzu cenu celschanos, jo scho labibas sugu peedahwa= jumi wiswairak sarahwās. Melderi deenwidus=wakaru daļā kweeschus peeprasija wehl arweenu deezgan plaschā mehrā, lai gan miltu pahrdoschana bija apgŗuhtinoscha — Rigā linu tirgus paleek pa wecam kluss, tiklabi no pahrdeweju kā pirceju puses, lai gan agrak sarahwuschās weetejās cenas pehdejā laikā drusku pacehlās, pateicotees dzihwakeem apgrozijumeem ahrzemēs. Apgrozijumi ir mazi. Teek maksats birkawā par Dwinskas (Dinaburgas), Kurzemes, Widzemes. cinss lineem .......... 33 rbļ. 33 rbļ. 36 1/2 rbļ. superior „ .......... 28 „ 28 „ 31 1/2 „ pihk „ .......... 23 „ 23 „ 26 1/2 „ Par zorti XHDX maksa 34 1/2 un XDX pa 29 1/2 r. birkawā Rigā. Caur Rigas oztu lini un linu pakulu izwezts 1892. g. 2,933,061 puds, 1893. g. 3,757,214 pudu, 1894. g. 2,783,041 p., 1895. g. 4,811,425 p. un 1896. g. 4,706,713 p. Oztrowā weetejee pihk lini maksā 37 rbļ. un Witebskā weetejee pihk lin 32 rbļ. birkawā. Cenas labibas tirgū (aprehķins pnr 1 pudu): Berlinē 25. janw. (6. febr.) (1 marka = 46 1/5 kap.) Kreewu rudzi uz maju 951/2—96 kap., uz juliju 961/2 kap., tendence klusa; kweeschi uz maju 129 kap., uz juliju 133 kap., tendence paguruse; auzas uz maju; 100—1121/2 kap., uz juniju 100 kap., tendence klusa; ahboliņa sehklas, sarkanā 6 r. 47 kap. lihdz 8 rbļ. 93 kap., baltā 6 r. 47 k.,-11 r. 9 kp., baztarda 6 rbļ. 78 kap. lihdz 8 rbļ. 93 k.; timoteja sehklas 3 r. 8 k. lihdz 4 rbļ. 16 kap.; ķimenes 339 — 385 kap.; wihķi, weenkahrschee 127 kap. R e w el ē 16. janwarī. R ud z i, uz 120. M. pamata tuhlin 58—59 k., uz janwari= februari 59—60.; auzas pehc labuma 58-81 k.; kweeschi 125/28 m. 99—93 kap.; linsehklas, ar 90 proc. eļļas satura 94—94 k.; saulgreezchu rauschi bez weikala. Rigā 25. janwarī. Schejeenes labibas=birzchā pehdejā nedeļā: Kweeschi klusi, kreewu uz 126/128 mahrc. pamata 90 kap., Kurzemes 123/128 mahrc. 85—87 kap.; rudzi klusi, kreewu uz 120 mahrc. pamata 57—58 kap., Kurzemes—kap.; auzas peewelkoschas, augztas zortes 65—72 kap., zemakas zortes 62—63 k., zchahwetas 59— 60 kap.; meezchi klusi, zchahweti seschkanschi, uz 100 mahrc. pamata, 65—66 kap., kreewu 62 kap., Kurzemes — mahrc. — kap.; linsehklas ztingrakas, ztepu uz 87 1/2 p. pamata 104—105 k., cirztās 94—95 kap.; kaņepu sehklas 104 kap., linurauschi rahmi, weetejee 75—76 kap., kreewu 74—75 k.; kaņepu rauschi, zchahweti—kap , saulgreezchu rauschi — k.; p u p a s — kap.; zirņi — kap., kreewu 64—65 kap.; klijas 46 kap., lini, birkawā. Leepajā 24. janwarī. Rudzi gurdeni, uz 120 m. pamata 571/2 kap.; auzas meerigas, Kurzemes 57—64 kop., kreewu pehc labuma 57—75 kap.; meezchi gurdeni 102/3m. 53—54 k.; linsehklas ztingras, uz 871/2 proc. pamata, leischu 98 k., kreewu 99 kap., ztepu 101 kap.; griķi gurdeni, uz 100 mahrc. pamata, 69 kap.; zirņi gurdeni, pehc zortes un labuma 58—631/2 kap. ; kw e esch i 75—90 kap.; saulgreezchurauschi 74—75 kap.; kaņep u rauschi, 50—53 kap.; klij as rupjas 56—64 kap., widejas 46—55 kap.,smalkas 45 kap. Cenas lopu un pahrtikas pretschu tirgū: Peterburgā 25. janwarī. Ukraines wehrschi 430-490 kap. par dzihwu pudu; teļi 600 - 850 kap. par dzihwu pudu; cuhkas 440—515 kap. par pudu; auni — kap. par pudu. Rigā 25. janwarī. Wehrscha gaļa 300 440 kap. pudā; teļa gaļa 280— 520 kap. pudā; aitas gaļa, swaiga — kap., zchahweta — k. pudā; cuhkas gaļa, zchahweta 13—17 k. mahrc., sahlita — kap. pudā; cuhkas, nokautas schejeenes 360-430 kap. pudā; c uh k u tauki, jehli 13—16 k. mahrc., kauseti 640—800 k. pudā; r u d z u m i l t i 64—70 k. pudā ; k w e e s ch u m i l t i 140—200 kap. pudā.; m e ezch u p u t r a i m i 330—500 kap. mehrā (20 garn.); auzu p u t r a i m i 360— 560 kap. mehrā ; g r i ķ u p u t r a i mi 450—600 kap. mehrā ; pehrļu gruhbi 160—260 kap. pudā; weenkahrschi gruhbi 400 — 500 kap. mehrā; p e e ns, swaigs 8-9 k., nokrejmots 3—4 kap. ztopā; krehjums, skahbs 40—70 kap., salds 25 -30 kap. ztopā ; s w e e zt s 25—40 kap. mahrciņā; s i l ķ e s, weenkahrschās ; 13—20 rbļ. mucā, karaļa siļķes 95—100 kap. muciņā; w i zt u ol a s 130-140 kap. zchakā; tihtari, nokauti 120—250 kap. gabalā; zosis, dzihwas 120—180 kap., nokautas 100—180 kap. gabalā.; pihles, dzihwas 60-100 kap., nokautas 50-85 kap. gab.; wiztas dzihwas un nokautas 30—75 kap. gab.; cahļi, dzihwi un nokauti — kap. pahrī; ztirnas 400—800 kap. gabalā; zaķi, pelekee 50—75 kap. gab.; medņi 80—150 kap. gab.; rubeņi 25—50 kap. gab.; irbes, mezcha 30—80 kap., lauka 60— 70 kap. pahri; kartupeļi 70- 100 kap. mehrā; kahļi 70—100 kap. mehrā; b u r k an i 70- 100 kap. mehrā; s i h p o l i 220-240 k. mehrā: z i r ņ i, pelekee 250 —650 k., baltee 250—500 kap., zaļee 300—450 k. mehrā; pupas, leelās 250—300 kap. mehrā; pehrļu pupas 160—190 kap. pudā; gurķi, skahbeti 75—150 kap. par 100 gab.; ķiploki 12—15 kap mahrc.; mahrrutki 12 —15 k. mahrc. dzehrwenes 5—7 k. ztopā; ahboliņsch 350—400 kap. birkawā; seens 350—425 kap. birkawā; salmi 260—270 kap. birkawā. Leepajā 14. janwarī. Marriotta un Zeligmaņa cuhku kautuwe maksā lihdz 31. janwarim pnr 5—6 pudi sntagām dzihwām cuhkam, par angļu 300 k. un par kreewu 240 kap. pudā; premija par wisus prasijumus apmeerinoschām angļu cuhkam 3 rbļ. gabalā. Atpirkschanās no jaungada wizitem. Preeksch Jelg. Lauks. Beedribas preekschzihmigas saimneecibas ar izmehģinajumu laukeem atpirkās un eemaksaja: caur J. Smilgain kgu Peterburgā: J. Andermans — 1 rbl., R. Ballods — 1 rbl., M. Baltkajs — 1 rbl., R. Bļumbergs — 1 rbl., F. Deitschmans — 1 rbl., Fr. Dumpe - .1 rbl., P. Grinbergs — 3 rbļ., J. Meezis — 1 rbl., J. Zinewitcs — 3 rbļ., J. Smilgains — 1 rbl.; kopā 14 rubļu. Caur J. Lembischa kgu Peterburgā: J Lembits — 2 rbļ., A. Bunakows — 3 rbļ. J. Londenbergs — 3 rbļ, Jürgensons — 1 rbl., F. Jankowskis — 2 rbļ., E. Lejiņ — 1 rbl., Fr. Rudowitschs — 1 rbl., kopā 13 rubļi. Caur P. D omb ro wski kgu Mezchamuizchā: K. Laķsmans, Gaidaitschu muizchas arendators — 1 rbl., P Dombrow= skis, mezchmuizchneekos — 1 rbl., K. Brauers, Muhrmuizchas Slakteru m. ihp. — 1 rbl., K. Pilwerts, Mezchmuizchas Peeliņu m. ihp. — 1 rbl , W. Demmers, Schakenes muizchas arend. — 1 rbl., kopā 5 rbļ. Caur Gutmaņa kgu Bauskā: M. Peebalks, Muhra=Poņemonē — 2 rbļ., P. Gutmanis, Bauskā — 1 rbl., Skultens, Ceraukztē — 1 rbl, Krischan Kaspars, Ceraukztē — 1 rbl., Kronbergs, Likwerten=Dzilnās — 1 rbl., M. Duklaws, Bauskas pag. Duklawās — 1 rbl., J. Zabaks, Bauskas pag. Bundzchos — 50 kap, Kruhmiņsch, Wec=Saules Skujās — 1 rbl., K. Tahrefotografs, Bauskā — 1 rbl. 50 kap., kopā 10 rbļ. Ar agrak eemakjateem 285 rbļ. 70 kap., kopā 327 rbļ. 70 kap. J. Bisseneeks. Preeksch preekschzihmigas saimneecibas ar izmehģinajumu laukeem pee mums wehl eemaksaja: J. Rozenzteins, Zaikawā — 1 rbl. 40 kap., J. Burkewitcs, Kalnamuizchā — 1 r., P. Taubenbergs, Jsnaudā — 1 r., kopā 3 rbļ. 40 k. Ar ag= rakeem 61 r. 98 kap., kopā 65 r. 38 k. „Zemkopja" ekspedicija. Jzdewejs: agronoms J. Bisseneeks. Atbildigais redaktors: agronoms J. Bergs. Дозволено цензурою. Рига, 27-го января 1897. г. Rakztos eezpeezts G. Landsberģa speeztawā, Jelgawā. 60 S l u d i n a j u m i. Leelakās grahmatu pahrdotawās wehl neleelā skaitā dabujams agronoma J. Bisseneeka Leelais Lauksaimneeku Kabatas Kalendars 1897. gadam. Kalendarijs (70 lapas puses) ar baltam lapam preeksch katra mehnescha, peezihmejumu daļa 50 puslapas balta papihra, rokas grahmata lauksaimneekeem 150 puslapas, sludinajumi 14 puslapas, kopā tā tad 284 puslapas leels. Kalendarija saturs: .kreewu Ķeizariskais Nams, Pareizticigo swehtku deenas, Pilnigs kalendarijs' Saules un mehnescha aptumschoschanās, Katoļu sweh ku deenas, Zchihdu swehtki, Tirgi Kurzemē un Leischos' Tirgi Widzemē, Linutirgi Kurzemē un Widzemē, Nedeļas tirgi, Telegrafa maksa, Pazta krahjkases, Wisadi pazta nosacijumi, Ztempelmarkas, Ztempelpapihra cenas, Procentn tabula, Augļu aprehkinaschana pehc deenu skaita. Augļu augļu aprehķinaschana, Wairoschanas tabula, Mehri un swari, Naudas kursa aprehķinaschana, Kreewijas un ahrzemju zelta nauda, Wekseļu forma, Tschinu schķiras, Swara takse pazta suhtijumeem. Weetejo dzelsceļu brsuceeni: Rigas=Mozcheiku, Leepajas=Romnas, Rigas=Orlas, Rigas=Jelgawas, Nigas=Mihlgrahwja, Rigas=Bol= derajas, Rigas=Tukumas, Rigas=Peterburgas, Walkas=Pleskawas, Walkas=Pehrnawas dzelsceļu brauceeni. Deenas kuŗās skolas, teesas un citas walzts=eeztahdes slehgtas. Rokas grahmatas saturs: I. Laukkopiba. Zemes apztrahdaschana. Zemes mehsloschana. Js= sehjuma daudzums, gaidama wideja razcha un graudu smagums. Cik dziļi sehkla eeztrahdajama. Cik dziļi zemē sneedzas augu saknes. Rindusehjmaschinas. Swara zudums, kas ceļas lauksaimneecibas razchojumus uzglabajo . Lopu baribas audzeschana laukā. — II. Pļawkopiba. — III. Augu baribas weelu aprehķinaschana, cik caur ztahdeem iz zemes paņemam un cik caur mehsleem atkal atdodam atpakaļ. Wideja rascha noņem no lauka ik no puhraweetas augu baribas weelu. Dazchadee lauku un fabriku razchojumi satur sekoschu daudzumu augu baribas weelu. Swarigakee mehsloschanas lihdzekļi satur sekoschu daudzumu augu baribas weelu. — IV. Lopkopiba. Zirgu audzinaschana. Cuhku kopachana. Aitu kopschana. Gowslopu kopschana. Lopu ap= eeschanās kahriba. Lopu gruhsnibas laiks. Apwaisloschanai derigi. Uz wihreeschu kahrtas lopa tik un tik see= weeschu kahrtas lopu. Zihdischanas laiks. Mahjlopu ķermeņa dazchado daļu samehrs ar dzihwa lopa swaru. — V. Lopu baribas saztahwa daļas un dazchado weelu sagremojamiba, pehc kuŗas eespehjams aprehķinat ikkatras baribas wehrtibu naudā. VI. Lopu ehdinaschana peemehrojotees dazchadeem lopu tureschanas noluhkeem. — VII. Cik lopu turams pee zinama baribas daudzuma un kahdas baribas weelas ja= peeleek klaht dazchados apztahkļos. - VIII. Putnkopiba. — XI. Bi chkopiba. - X. Medeneeku kalendars. — XI. Zwejneeku kalendars. — XII. Saimneecibu eekahrtoschana. — XIII. Malkas wehrt ba UN koku mehrischana* Dazchadas malkas wehrtiba. Malkas pirkschana un pahrdoschana un malkas dazchadas „asis". Mehrkoks apaļu koku kubiksatura aprehķinaschanai. — XIV. Dazchadi nosacijumi. Par mahju iznomaschanu un nonomaschanu. Par ķihlaschanu un ķihlu takse. — XV. Lauksaimneeku italiskā grahmatu weschana (wairak kā 60 lapas puses). Pahrredzama pamahciba par italisko jeb dubulto grahmatu weschanu peemehrojotees lauksaimneecibas wajadzibam ar grahmatu eekahrtojuma paraugeem. XVI. Palihdzibas lihdzekļi nelaimes gadijumos. Leelais Kabatas Kalendars ta tad schogad pilnigi pahrztrahdats un ļoti paplaschinats ar daudz jauneem jo derigeem rakzteem. Maksā wasku ahdas wahkos seets 40 kap., pa paztu 50 kap. (ari paztmarkās) Leelumā dabujams ar rabatu atkalpahrdewejeem Rigā, B r i g a d e r a kga grahmatu tirgotawā un Jelgawā, Katoļu eelā № 46. „Semkopja" ekspedicijā. Lauksaimn. mazais Kabatas Kalendars pa 20 kap. wehl babu= jams mazā skaitā. Lauksaimneeku Kalendars 1897 gadam pa 30 kap. wehl dabujams neleelā skaitā. Mahju un namu pahrdoschana Widzemē. Rigas Apgabala Teesā: 8. februarī. Andzcha Oltes Wec=Gropiņu mahjas Wec-Peebalgā Cehsu aprinķ., t. w. 1575 rubļi 8. februarī. Jekaba Pilaga Zturu mahjas Nr. 5 II, Umurgas Zaruma m. Walmeeras apr. 29,76 des., t. w. 1472 r. 24 kap. 8. februarī. Liba Rozischa Weģu mahjas Burtneekos Walmeeras apr. 50 dald. 26 gr., t. w. 5657 r. 50 k. 8 februarī. Karļa Behrziņa Kalna=Tisku mahjas Rujenes Lodzes m. Walmee= ras apr., 25 dahld. 28 gr. t. w. 2847 r. 50 k. 8. februarī. Jaņa Goga Lejas=Zwirgzdu mahjas Walmeermuizchā, 28 dald. 13 gr. t. w. 2941 r 25 k. 8. februarī Jaņa Brammaņa Wec=Lilau mahjas, Jnceemā Rigas apr. t. w. 1500 r. 8. februarī. Dawa Bruhweļa Plumpju mahjas Walmeermuizchā 65,33 des., t. w. 4442 r. 50 k. 15. februarī. Gustawa Schiremanna namu un gruntsgabalu Walkā Nr. 484 t. w. 3500 r. 15. februarī. Dorotheas Pusel un wiņas behrnu namu Rigā Matisu eelā (II, Nr. 1029), t. w. 10,000 rbļ. Cehsu=Walkas Meertesneschu Sapulcē: 21. februarī. Karļa Sniķera Apschukalna mahjas Mariņkalnā Walkas apr. 26 dald. 4. gr., t. w. 2930 r. 21. februarī. P. Zwirgzdes un J. Kraukļa Lezdiņu mahjas Nr. 43 Aumeiztera m. Walkas apr., 26 dald. 15 gr., t. w. 2943 r. 75 k. 21. februari. Reiņa Broka Lejas=Butleru mahjas Nr. 348 Wec=Peebalgā Cehsu apr. 13 dald. 30 gr., t. w. 2000 rbļ. 21. februarī. Petera Leepiņa Jaunzemju mahjas Nr. 24. Wezteenā Cehsu apr. 20 dald. 55 gr., t. w. 2318 r. 75 kap. 21. februarī. Brentscha Jzanda un P. Jnkena Miķeļa kwotes mahjas Prauleenē Cehsu apr. 21 dald. 78 gr., t. w. 1900 r. 21. ferbruarī. Jaņa Dadzcha Dadzchu mahjas Trikatē Walkas apr. 28 dald. 68 gr., t. w. 5000 r. 21. februarī. Jndriķa Hana (Gailischa) namu Cehsīs pee pilsehtas walņa Nr. 107., t. w. 270 rubļi. kalejs un 3 puischi wajadzigi Grehn= muizchā (pec Olaines). Sprehztiņu muizchā (pee Ogres) wajadzigi kwartneeki un mo= neeki. Peeteikschanās swehtdeenās. Maz leetota ar kahju minama schujmaschina lehti pahrdodama Jelgawā, Paztes eelā № 11 Jzihreju 8 zirgu spehku twaiku knļmaschinu. Tā ka dazchos apgabalos truhkzt twaiku kuļmaschinas, ar kuŗam kuļot darbs ļoti sekmejas (ap 300 puhru wasarejas pa deenu) un caur to razchoschanas izdewumi eewehro= jami mazinas, tad luhdzu weetejus uzņeh= mejus, kuŗi waretu sawā apgabalā pret pro= centem no eekultās zumas manai maschinai 1897. g. par apm. 1000 rubļu darba gah= dat, nodot adrezes „Zemkopja" ekspedicijā zem burteem E. F. N. 2000. Galwoju par tihru kulschanu, jo suhtu sawu maschinmei= ztaru un eekschā laidejus lihdzi. Jaeewehro wehl ka maschinā kultee salmi lopu baribai daudz noderigaki nekā rijās zchahwetee. Ahboliņa un timonteja sehklas dabunamas par wisu Iehtakām cenam Jaun= Platonē pec Muizchu waldes. Fotografijas no „Baltijas Zemkopja" redaktora Jura Matera kapa peeminekļa, dabujamas „Zem= kopja" ekspedicijā pa 75 kap. gabalā. Pa paztu peesuhtot 1 rbl. — Fotografijas leelums 81/4 un 6 coli, papira leelums 12 un81/2 coli. Zelta Altaris Luhgschanas un dzeesmas Latweeschu katoļeem sarakztijis preezteris Matens Wejtts. 770 lapas puses. Katoļu weenigā luhgschanas grahmata Latweeschu walodā. Waksā: seeta kaleko wahkos - 1 r. 20 k. ahdas wahkos — 1 r. 50 k. ahdas wahkos ar zeltitām lapam un futralu — 2 rbļ., pa paztu suhtot 25 kap. dahrgak, apdroschinaschana wehl 7 kap. wairak. Atkal pahrdewejeem paraztais rabats ari uz neeeseeteem eksemplareem. General=komisijā pee „Semkopja" ekspedicijas. Burtneeku pils pag. walde dara zinamu, ka febr. 19. d. sch. g. sahkot no plkzt. 11. pr. pusd. tiks no Burt= neeku pag. labibas magazinas wairaksoli= schanā pahrdoti 100 tschetwerti auzu. Pag wecakajs: P. Kruhmiņ. Skrihweris: W. Siliņsch. Kreetnis gada muhrneekS (no Jurģeem 1897) war meldetees Jlģos, pee Grobiņas. sehkIu tirgotawa, Jelgawā Katoļu eelā Nr. 20. Ceen. dahrzneekeem, zemkopjeem un citeem godajameem pircejeem dahrzkopjeem, caur scho padewigi paziņoju, ka schogad razchas sehklu pahrdoschana eesahkuses. Cenas zemkopjeem un sihkumā pircejeem turpmak izsludinaschu. Tos ceen. pircejus, kuŗi sawus apztellejumus caur rakztu peesuhta, laipni luhdzu, pehc eespehjas, jau februarī peesuhtit, kuŗā laikā man ir eespehjams tos bez kaweschanas izpildit. Wisas sehklas eekams tahs pahrdoschanā nahk, teek izmehģinatas dihgschanā un tikai lab dihgztoschas teek pahrdotas. Saweem lihdzschinejeem ceen. pircejeem par man dahwato uzticibu pateikdamees, laipni luhdzu, mani ar saweem apztellejumeem ari turpmak apmeklet. Auztceenibā P. Boitmans, 61 Ta kā „Zemkopja" rakztu pamahcibas un sadzihwes jautajeenu apspreedumi nenowecojas un ari wehl pehc gadeem ļoti noderigi lauk= saimneekeem, tad esam uz daudzu abonentu luhgumu likuschi izgatawo= ihpaschus „Zemkopja" wahkus 1895. un 1896. gadam pahrwilktus ar zaļu drehbi ar zeltiteem uzrakzteem, kuŗi tagad ir dabujami ekspedicijā par 50 kap. gabalā. Pa paztu peesuhtot tee maksā 65 kap. Ja kahdam abonentam buhtu dazchas burtnicas no 1895. un 1896. gada gahjuma zuduschas tad dodam wiseem kas wahkus pehrk 1 — 3 burtnicas pehc wehleschanās un muhsu eespehjas pa welti lihdz. Citadi maksā katra burtniza 5 kap , pa paztu 7 kap, „Zemkopja" ekspedicija. „Semkopja" 1895. un 1896. gada gahjumi no № 1-52 wehl dabujami nedaudzos eksemplaros. Burtnicas maksā ā 2 rubļi. — Peesuhtot pa paztu 2 rbļ. 40 kap. — Eeseeti zeltitos drehbes wahkos ekspedicijā noņemot ā 2 rbļ. 75 kap., pa paztu peesuhtot 3 rbļ. Ztipri eeseeti ceetos wahkos ā 2 rbļ. 40 kap., pa paztu ā 2 rbļ. 70 kap. „Zemkopja" ekspedicija. Kr. Barona un H. Wissendorffa izdotas, dabujamas wisās labakās grahmatu tirgotawās Jauns neprecejees Latweetis kreetns, uzcihtigs un uzticigs, nesmehķetajs un nebaudoschs reibinoschus dzehreenus, no= darbojees ilgaku laiku ar zemkopibu, dahrz= kopibu un bischkopibu Deenwidus=Kreewijā, protosch kreewu, latweeschu un wahcu walo= das, tapat lauksaimneecisku grahmatu weschanu, ar labu izglihtibu un labu rekomendaciju meklē, no 1. apriļa sch. g., pahrwaldneeka palihga weetu leelakā saimneecibā Kreewijā waj Kur= zemē, waj ari skrihwera weetu kahdā muizchā Kurzemē. Peesolijumus luhdz adreset: Ека- теринославской губ. Mарiупольскаго уъзда, почт. отд. Павловка имънie „Нескучное" управляющeму Ф. Я. Бауце. Nopietns uzaicinajums. Kahds tirgotawas ihpaschneeks, labakos spehka gados, wehlās nopeetnii sarakstitees ar kahdu izglihtotu, saimneecigu, newairak kā 30 gadu wecu jaunkundzi, kuŗai kahds kapi= tals. Klusu ceeschana goda leeta. Tikai nopeetna satura wehztules tiks eewehrotas. Wehztules adresejamas „Zemkopja" ekspedi= cijai zem № 1999. Harmoniums, ar 4 balsu rindam, 12 atwelkameem un jauku skaņu, Parizes fabrikats, lehti pahr= dodams Rigā, Awotu eelā Nr. 67. Leetotas ehrģeles ar 3 reģiztreem, tuliņ lehti pahrdodams. Peeprasams Jelgawā, Dobeles eelā Nr. 2, pee Uzara. Grobiņā. Apztellejumus uz „Zemkopi" peeņem J. Pohriņagrahm. pahrdotawa Grobiņā. no Maz=Jumprawu un Rudzu muizcham, katra sewischķi, no 23. apriļa izrentejams. Vods ar maizes cepli, dzihwokli, pagrabu un wisām bodes eeriktem ir tuhlin iznomajama Jaunleepajā, Suworowa un Walnjew eelu ztuhrī Nr. 33. Japeeprasa turpat pee nama ihpaschneeka. Nams ar 8 iztabam, schķuhni un grunts placi, atrodoschs Smilschu eelā Nr. 8 (hip. № 1596), tiks wairaksolischanā pahrdots 24. februarī 1897. g. pulkzten 10. no rihta Leepajas Apgabala teesas ciwilnodaļas zahlē. Soli= schana sahksees no 1300 rbļ. Jauns cilweks, kas pamatigi Kreewu un Latweeschu walo= das prot un par pagazta skrihweri grib mahcitees, war meldetees pee Nihcas pagazta skrihwera J Bumbehra. — Preekschroka tam, kas nobeidzis pilnigu mahcibas kursu Leepa= jas pilsehtas skolā (Либ. Гор. училище). Jelgawas Lauksaimneecibas Beedriba. otradeen, 4. februarī pulkzt. 11. pr. pusd. „Semkopja" redakcijas telpās plkzt. 12. pusdeenā Preekschneecibas Sehde. Preekschneeks: J. Bisseneeks. Zaļeneeku krahj= nn aizdewu kases. buhs 1. februarī 1897. g. Deenas kahrtiba: 1. Gadapahrskats. 2. Rewidentu ziņojumi. 3. Amata wihru mehleschana. 4. Dazchadi pahrspreedumi. NB. Ja minetā deenā wajadzigais beedru skaits nesanahks, tad taps otra sapulce notureta 15. februarī. Kurzemes Bischkop. Beedr. I. Saru Beedriba naturēs sch. g. 2. februarī plkzt. 2. pehc. pusd. General-sapulci, ar jau reiz „Zemkopī" izsludinato deenas kahrtibu. Preekschneeciba. Jelg. Palihdz. un Pagl. Beedr. Krahj- un Aizdewu kases Pilna sapulce swehtdeen, 2. februarī plkzt. 3. pehc. pusd. newis Cehra zahlē, bet „Liras" telpās, Paztes eelā Nr. 17. Deenas kahrtiba: a. Gada pahrskats. b. Rewidentu ziņojums. c. Preekschlikumi. d. Amatu wihru wehleschanas. Peezihme: Schi sapulce buhs spreedum= spehjiga, neskatotees uz sanahkuscho beedru skaitu. — Beedru grahmatiņas, jeb to aplee= cibas uzrahdamas. Direkcija. Mani sludinajumi par Grafoloģiju 1896. g. atrada neceretu atbalsu, no kam slehdzu ka schi, praktiskā dzihwē, tik eeweh= rojama ziniba ir spehjusi eeintereset zemkop= jus un nezemkopjus. Leetas labā, apsolos ari uz preekschu pasneegt tuwakus aizrahdi= jumus. W. Siliņ, им. Штейнбургъ, чр. Иллукстъ, Курляндской губ. No sch. g. Jurģeem wajadzigs Leezer= Ozolmuizchā (Cehsu aprinķī) 1 lauk= un peensaimneec. mahceklis iz godigas familijas. Uzturs un apmazga= schana brihwi; mahcekļa alga pehc salihgscha= nas. Japeeteicas personigi pee muizchas ihpaschneeka lihdz 15. februarim sch. g. Weetas! Ropazchos, Bachhauzenes mahjā war peeteiktees tikai ar labām leecibam: Diwi neprecejuschees puischi pee zemes darbeem un braukschanas, meita pee ķehķa un iztabam, meita pee weschas mazgaschanas un iztabam un meita pee lopu kopschanas un weschas mazgaschanas. Eugen F. Volkmann. Meldera zellis tuhlin wajadzigs Suntazchu uhdens dzirnawās pee malschanas, wilnas kahrschanas un baļķu zahģeschanas. Adrese чр. Зегевольдъ. Sludinajums. Baltijas Domeņu Walde caur scho dara zinamu, ka dehļ scheit zemak minetu kroņa nomas weetu (obrokgabalu) iznoma= schanas, rehķinot no 23. apriļa 1897. g., tiks zemak minetās deenās un weetās notu= reti torgi: Kurzemes guberņā, Jaunjelgawas aprinķī: 1) Elkschņumuizchas pagazta waldē 17. februarī sch. g. Elkschņumui= zchas zemes gabals „Kazen II.", uz 12 g. 2) Jaunjelgawas aprinķa policijas waldē 18. februarī sch. g. Tauer= kalnes bijuschas apakschmezcha kunga muizchas „Jmpe" un „Wallenburger", uz 1 gadu. 3) Birzchumuizchas pagazta waldē 19. februarī sch. g. Pļawa „Odin= purws", Sehrpiles kroņa mezcha daļā, uz 12 gadeem. Dobeles aprinķī: 4) Wolgundes pagazta waldē 18. februarī sch. g. Zemes gabals „Tiltukalns II.". Jelgawas kroņa mezcha daļā, uz 12 gadeem. Kuldigas aprinķī: 5) Zchwardes pagazta waldē 19. februarī sch. g. Bijuscha Wec=Schwar= des mezchakunga muizcha, uz 1 gadu. Grobiņas aprinķī: 6) Rucawas pagazta waldē 25. febr. sch. g. Bijuscha Rucawas mezchakunga muizcha „Luken", uz 1 gadu. Wispahrigas ziņas par augschminetām nomas weetam izsludinats „Kurzemes guber= ņas awisēs"; nomas nosacijumus war eeska= tit Domeņu waldē Rigā, pee weetejeem mezchakungeem un tanīs pagazta un policijas waldēs, kur tiks notureti torgi. Rigā, 15. janwarī 1897. g. Управляющiй: Сучковъ. И. Д. Дълопроизводителя: Муревскiй. Neprecejees wihrs, kuŗam dahrza darbi naw sweschi un kuŗsch uzticibas ziņā war labas leecibas peenezt, dabon weetu Wezteenes Jndranos. — Adrese pr. Ztockmannshof. A. B. Lowzona & beedra Kurzemes linu wehrptuwe Jelgawā, pagodinas wispahri paziņot, ka tur dabun pirkt wislabakās linu un pakulu dzijas, kā ari deegus iz wislabakā materiala. Turpat pehrk ari katrā laikā liNUS par wisaugztako cenu. Aizsarga marka. Tehrauda arkli, eceschas u. t. t. Rindu sehj= un ruschinamas maschinas. Kas wehl schogad wehlas apztellet rindu sehjmaschinas un dazchadus arklus (uniwerzal, trihs un tschetrlemeschu) no Rud. Zacka fabrikas, tas lai peeteic wisdrihzakā laikā Sawas wajadzibas, jo kopiga atsuhtischana un muitas maksaschana iznahk daudz lehtaki, neka katru weenu apztellejumu sawruhp suhtot. Schimbrih= zcham jau peeteiktas wairak I un IV klases rindu sehjmaschinas, eeceenitee diwlemeschu arkli,uniwerzal arkli,trihs un tschetrlemeschu arkli un citas leetas. - Kopigs apztellejums jaizdara wehlakais lihdz 20 febr., lai waretu apriļa sahkumā saņemt suhtijumu, un neceltos kaweschanās pee pawasaras lauku darbeem. — Tuwakas ziņas par kopigo apztellejumu pasneedz un peesuhta uz peeprasijumu latwiskus cenu rahditajus un pilni= gus bilzchainus katalogus wahzu walodā pa welti agronoms J. Bizzeneeks Jelgawā, Katoļu eelā Nr. 46. „Semkopja" redakcijā. Rindu sehjmaschinu leetoschanas pamahcibas (ap 30 lapas puses) teek tagad drukatas latweeschu walodā un tiks peeprasitajeem drihzumā pa welti izsuhtitas. Precejees wagars, kas war uzrahdit labas leecibas, teek preeksch kahdas mazakas muizchas meklets. Klahtakas ziņas pasneedz Birzchu=muizchas muizchwalde pahr Jehkabmeeztu (Kurzemē). Rentes weeta no Jureem dabujama Augsch=Kurzemē 200 puhraweetas aramas zemes, bez tam pļawas, ganibas, mezchs, ztipras ehkas. Jzdewigi nolihgumi. Wehztules ar M. Z. „Zemkopja" Leepkalnes draudzē, 27 werztes no Kokneses ztacijas, no Jurģeem 1897. g. izrentē lihdz 35,000 stopus peena. Tuwakas ziņas pee muizchas waldes. Precejees kalejs no Jurģeem sch. g. wajadzigs Leel=Wircawas Ztagaros. Japeeteicos Fridrikmuizchā pee Skurztinmuizchas. Birschos Kauņas guberņā Ch. Karnowzka, izgatawo siteju un ztiztu kuļmaschinas, tihrijamās maschinas un maschinu daļas, lej tschugunu un misiņu pehc pascha un eesuhtiteem muduļeem un izlabo visa= dus zemkopibu maschinas. Tschetrlemeschu, diwu un weenjuhgu arkli arweenu dabujami. Kreetnis darbs un eewehrojami lehtas cenas. Adrese: мъст. Биржи, Ков. губ. buhwmaterialu pahrdotawa Jelgawā, pee Ezera wahrteem, peedahwā par lehtām cenam un go= digas apkalposchanas sawu bagatigo krahjumu pleeņu, angļu zteeģeļu, klozetpodu, mahlu truhbu wi= sada leeluma, balti glazetus un neglazetus krahsnspodus, Ka= zupes zteeģeļus un dakztiņus. Bischu mahtes Kaukazijas sugas, buhs dabonamas juli mehnesī, uz weetas noņemot trihs rubļi, ar peesuhtischanu 50 kap. dahrgaki. Uz paztel= lejumu pagatawoju ari bischu ztropus siltām seenam. Adrese: K. Freimaņam, Gricgalē caur Jaunjelgawu. Saimneece, kuŗa prot labi wahrit un jau pee kungeem kalpojusi, kā ari weschereene wajadzigas no Jurģeem 1897. gada Teepeles muizchā, Trikates draudzē. Peeteikschanās turpat pee muizchas ihpaschneeces. Dahrzneeka palihgs un mahceklis, kuŗi wahciski runa, wajadzigi pee M. Fuhrmann, Walmeerā. J. Lahcis Tehrbatas eelā № 21 Marmora, granita un dazchadu tschu= guna kapu peemi= nekļu darbnica. NB. Cenu rahditajus ar kruztu zihmeju= meem uz wehle= schanos peesuhtu bez maksas. J. Lahcis Nr. 21. 9 werztes no Rigas, pee Bauzkas zemes ceļa, no Jurģeem 1897. gada izdodama kaleja weeta. Peeprasams pee Ramu (Ramenhof) muizchas waldes. Pahrdodami pee Auguzt Lamberta Jelgawā, Pazta eelā, seschu zirgu kuļama garnitura, skaidu ehwele, riņķu zahģis pilnigs, tihrama maschina dazchi darba zirgi, wisi aramee rihki, ween= juhgu un diwjuhgu rati ar wisu aizjuhgu. uhdens un twaiku dzirnawas (ar 2 ganģeem) un wehl kahdas rentes weetas no 60 Iihdz 200 puhrweetam leelas top izrentetas. Peeteikschanās pee muizchas waldes. Muizcha iznomajama pee Peterburgas = Warschawas dzelzsceļa ztacijas Beeloi. Aŗamas zemes un pļawu 43 deset. Tuwaki ar wehztules Pusgraudneeki wajadzigi Jaun = Swirlaukā, peeteikscha= nās pee Jaun=Swirlaukas muizchas waldes. Labpraht pirktu pee kahdas leelakas upes jeb juhrmalā (Latwijā) atrodoschos nedahrgu muizchiņu jeb zemneeku mahju ar mezchu un labam pļawam. Peedahwajumus ar pilnigu pahr= dodamā ihpaschuma aprakztu un galigu, nepahrspiletu cenu luhdz peesuhtit Rigā „Baltijas Weztnescha'' ekspedicijai zem bur= teem K. P. Zt. 861 desetiņa ā 40 rbļ. mezcha, pļawas, deriga zeme pahrdodama. Adr.: Чухлома, Kостромск. губ., Залочино. Buku sudmalas no Jurģeem 1897. g. izrentejamas no Su= nakztes Kalna=Beitanu mahju saimneeka. Wajadzigi, saimneece ar labām leecibam kuŗa prot pee putneem un cuhkam, ka ari labs wagars. Риго-Орловск. ж. д. ст. Дрисса им. Коха- новичи. Lopu kopeji war peeteiktees pee Wibrokas muizchas waldes чp. cт. Зегевольдъ Лифл. губ. war peeteiktees Walrodes seernicā pr. Bausku. Siguldā mahja teek izrenteta ar 180 puhrw. tihruma weenam waj diweem. Turpat ari pahrdodama leela mahja, kuŗa labas proc. eenes. Tuwakas ziņas turpat Beitēs pee G. Zadde, waj Rigā, Leelā Jaun eelā Nr. 12, pee Blank. Scerumuizchas muizchwalde pahrdod resnas preedes buhwkahrtes, ztalazchu kokus un spahres. Rakztos eespeezts G. Landsberģa speeztawā, Jelgawā, Leelajā eelā Nr. 20. Redakzija un kantoris Rigā, Todlebena bulw. 2. Kantoris atw. no 8 r.— 7 w. Telefons Nr. 660. Sludinajumu nodaļas tele fons Nr. 102-78, Numurs maksā 1 kap. Abonementa maksa Rigas un ahreenes izdal. weetās: par 1 gadu 3rbļ.; par 1/2 gadu 1 rbl. 50 kap., par 1/4 gada 80 kap.; par mehnesi 30 kap. Politisks un literarisks laikrakzts 2. gada gahjums. Jznahk ikkatru deenu no rihteem. Redakcijas runas ztundas no pulkzt. 8—9 wak. Telefons Nr. 5232. Pazta kazte Nr. 34, Neizleetotus manuskriptus redakcija neuzglabā, ne suhta atpakaļ Abonementa maksa Rigā ar peesuhtisch. un pa paztu: par 1 gadu 3 rbļ. 50 kap., par 1/2 gadu 2 rbļ., par 1/4 gada 1 rbl. 10 kap, par mehnesi 4) kap. Pirmdeen, 5. (18.) janwarī. No Augztā armijas wirs= pawehlneeka schtaba. Petrogradā, 4. janwarī. Uz Wislas lejas gala labā krazta mehs turpinam sekmigi wir= zitees uz preekschu. 3. janwarī muhsu preeksch= Pulki izsita Pretineeku no Budas=Sulkowskijas sahdzchas. Uz kreisā Wislas krazta pretineeks izdarija wairakus niknus uzbrukumus muhsu ztahwok= lim. Guminas sahdzchas rajonā ar wismaz 6 pulku leeleem spehkeem pehc septiņām zturmem un sihwas schtiku kaujas wahceeschi eeņehma kahdas muhsu preekschpulku rotas apceetinaju= mu. Citos apwidos eenaidneeks tika atsizts un peespeezts atkahptees uz sawām pozicijam. Sa= was zturmes wahceeschi pabalztija ar ztipru ar= tilerijas uguni, it ihpaschi ar smago artileri= ju, kas tika wehrzta uz teem muhsu ztahwokļa apwideem, kas atradās lihdzās zturmejameem. Konopņicas sahdzchas rajonā 2. janwara wa= karā pretineeks peenahca pa sapu pee muhsu apceetinajumeem uz 30 soļeem un pacehlās, lai mums uzbruktu, bet tika apmehtats ar rokas granatam un apturets. Eeztahjuschos eenaid= neeka apjukumu izleetoja muhzu brihwprahtigee, kuŗi dewās uz preekschu un apmehtaja ar rokas granatam wahcu satiksmes eju. Pehdejee bija speezti pehc tam to atztaht. Rajonu uz deenwi= deem no Pintschowas eenaidneeks apschaudija ar ztipru artilerijas uguni. Sche wiņsch trihs reizes mehģinaja zturmet kahda muhsu preeksch= pulka ztahwokli, bet tika atsists. Leelā kalibra auztreeschu smagās artilerijas batereja, kas apschaudija Tarnowu, pehc tās ztahwokļa izzinaschanas tika caur muhsu artile= rijas uguni peespeezta apkluzt. Bukowinā muhsu preekschpulki ar kauju ee= nehma Karpatu pahreju Kirlibabu pee Transil= wanijas robezchas, kuŗa atrodas uz schosejas, kas wed no Kimpolungas uz Marmaroschu= Sigetu un Deeschu. No Kaukazijas armijas schtaba. Petrogradā, 3. janwarī. Karaurganas ra= jonā muhsu kaŗaspehka uzbrukschana turpina= jas sekmigi, pee kam 2. janwarī mehs eegu= wām wairak kā 1000 guhztekņu un daudz ee= rotschu. Citās frontēs notika tikai neleelas sadursmes. Petrogradā, 4. janwarī Karaurganas kauja, kuŗa pehdejās trijās deenās norisinajās pee paztahwiga sneegputeņa, nobeidzās ar pilnigu muhsu uzwaru. Caur muhsu slaweno Kauka= zijas un Turkeztanas pulku, kā ari Sibirijas kazaku puhliņeem pretineeka pehdejā pretoscha= nās ir salauzta. Wiņa pakaļpulki, kas sedza atkahpschanos, ir gandrihz pilnigi iznihcinati un turku armijas atleekas spaiditas no sahneem un frontes, behg uz Erzerumu. Muhsu kara= spehks, kas izdara wajaschanu, atrod grawās turku leelgabalu daļas, kuŗas eenaidneeks ne= spehdams aizwezt, samet kraunās un aprok suee= gā. Wajaschana turpinajas. Ztrateģiskā sakuschana. No dazchadām pusem peenahk ziņas par wah= ceeschu atzihschanos, ka wiņu ztahwoklis pee Bzuras,un Rawkas ir ztipri schaubigs. Wiss apgabals no Rawkas un Suchas lihdz War= schawai esot kā radits preeksch kreewu kaŗa we= schanas metodes. Wiss tas leek spreezt, ka wah= ceeschi jau nahkuschi pee pahrleecibas par gali= gu panahkumu neeespehjamibu muhsu frontē. Pirmos kaŗa mehneschos wahceeschi par katru cenu, netaupidami ne ļauzchu, ne municijas, bija nodomajuschi uzwaret. Wahcu ģeneraļi raidija uzbrukumos simteem tuhkztoscheem cil= weku, kur tos newareja sagaidit nekas wairak, kā droscha nahwe. Wahcu artilerija kā behr= tin behra uz muhsu karaspehku un ta ztahwokli granatas. Tahdā kahrtā wiņi lika uz kahrts ļoti daudz, tā sakot, spehleja augzti, ceribā win= net ar dazcheem kreetneem siteeneem. Tagad wi= ņi bez schaubam jau pahrleecinajuschees 5 meh= neschu ilgās kaujās, ka schahdā kahrtā uzwa= ret newar. Wiņi sahkuschi saprazt, ka turpi= not tahļak tahdus pat hazardiskus uzbrukumus, wiņu karaspehks waretu nonahkt pee ztrateģi= skas sakuschanas. Kaŗsch draud wilktees ilgi, bet wahceeschi jau ir zaudejuschi ap 2 miljoni cilweku. Tā tad, ja wiņi turpinatu joprojam sawus uzbrukumus lihdzschinejā kahrtā, tad pehc 24 mehnescheem buhtu zaudeti 91/2 milj. cilweku, t. i. wisi Wahcijā kaŗam derigee wih= reeschu kahrtas eedzihwotaji. Tamdehļ itin dabiski wahceescheem cehlees jautajums: waj ir aprehķins turpinat tahlak hazardiskos uzbruku= mus, kahdus wiņi weda pee Jzeras un Bzu= ras. Naw nekahds brihnums, ja wahceeschi buhtu nolehmuschi turpmak taupigak apeetees ar sawu karaspehku un municiju. Ja jau pee= ņemams, ka kaŗsch waretu nowilktees, tad sa= karā ar to japeemehro ari wisa aizstahwescha= nās ziztema. Wahcija ir kā ceetoksnis apseh= zta no wakareem un auztrumeem, bet pee kat= ra ceetokschņa aizztahweschanas agrak waj weh= lak eeztahjas brihdis, kad jasahk taupit ir ļau= dis, ir schaujamais materials, ir pahrtikas lihdzekļi. Jau tagad wahcu waldiba ceeschi ee= teic eedzihwotajeem ehzt tikai „kaŗa maizi". Wahceeschi wisruhpigakā kahrtā wahc kopā wi= su, kas ir no wara, kā ari citus metalus wiņu eeņemtos apgabalos. Citeem wahrdeem, schos metalus Wahcijā eewezt schimbrihzcham newar. To eewehrojot, pilnigi eespehjams, ka wah= ceeschi apztahkļu speezti ztahjuschees pee wisztin= grakās ļauzchu un lihdzekļu taupibas, kamdehļ wiņi ari speezti atteiktees no jaunām un pla= schām uzbrukschanas operacijam. Kahdā meh= rā kaŗaspehks sakuhzt, redzams no 1812. g. pee= dzihwojumeem, kad Napoleons ar 540,000 leelu armiju eebruka Kreewijā, bet pee Boro= dinas 21/2 mehn. wehlak wiņam bija wairs tikai 130,000. Wahceeschi 1870. g. no 600,000 leelā kaŗaspehka lihdz Parizei 6 nedeļu laikā noweda tikai 171,000. Un ja jau Napoleonu 1812. g. noweda pee krischanas spehku „ztrate= ģiskā sakuschana", tad jo wairak tai jaruhp wahceescheem, wedot cihņu uz diwām frontem. To wahceeschi droschi ween jau nojausch. Tam= dehļ wahceescheem jameklē wisi eespehjamee lihdzekļi, kā izbehgt no schās wahrigās slimi= bas. Schajā apztahklī slehpjas droschi ween ari ta saztinguma cehloņi, kahdā wahceeschi schimbrihzcham muhsu kaŗa laukos eeztiguschi. Francijas kaŗa lauks. Parizes gubernators izdewis pawehli, ka pilsehtā japamazina eelu apgaismoschana un namos jaizdzehsch ugunis, jo sagaida, ka wahceeschi waretu izdarit gaisa uzbrukumu ar cepelineem. Hawasa aģentura ziņo no 3. jan= wara, ka Beļģijā Ņuportas un Jpras rajonā Salna. J a h ņ a K a h r zt e ņ a tehlojums. 5) (Turpinajums.) „Juhs man peedosat... Juhs esat tik labs... Wisu scho laiku es jutos ihdziga... Kaut juhs waretu mani saprazt - -" wiņa izskatijās bahla un negulejuse. Magda, Magda..wiņsch tschukzteja. Wiņa bija peewirzijusēs tuwak tam; wehl raudzijās sahņus; kruhtis cilajās ztraujā un nekahrtigā elpā. „Kā gan juhs wehl reiz atnahcāt schurpu..." izdwesa domiga; atsweeda ar balto roku sawu kuplo matpihni - mati eewizejās kā zelts. Wiņa wehl nebija grimuse tik dziļi, lai wairs nepaceltos — — Noguris, apmulsis, apreibis Reekzts wairak neiztureja: papleta rokas pret wiņu kā pret sauli; tschukzteja uzbudinats (waj zinaja, ko teica?): „Magda... Magda... es tewi mihlu..." Bahla, bahla wiņa aizwirzijās no ta. „Nerunajat tā..." „Lai tu esi kahda, bet bez tewis es newaru... Pahrak dziļi schajā ihsajā laikā tu esi eespeedu= sēs manā dwehselē... Nahc pee manis... Dzihwosim abi, ztrahdasim... Tu labosees... Tici: mehs buhsim laimigi..." Atkahpās wehl pussoli un noleeca galwu. „Tas newar buht..." noteica ihsi. Kadehļ? " "Es juhs nowilktu uz leju... Ari es juhs... juhs.. " wiņa nepabeidza, gŗuhti bija izteikt likteņa wahrdu; „bet muhsu laimei mana pa= gahtne ztahwetu preekschā kā ehna. Juhs ar= ween pahrmeztu man, un ari pate es juztos wainiga arween... Nē... lai paleek... Kam sewi skumdinat weltām iluzijam!..." pagree= zās nozt; eeslihga loga kwadratā; peeri peespee= da pee ruhts. „Jau krehsla — aizdedzinasim lampu," sarunu nogreeza uz citu; klusi eedzee= dajās lampas ztikls un maigi apgaismoja ehrto iztabiņu. „Magda? ..wiņsch teica luhdzoschi. Mihļi paskatijās uz wiņu leelām behrna acim. „Tikai mihli mani... Es nenozchehloschu..." „Waj pateesi!?" sudrabskaļi wiņas balsī ee= skanejās preeks. Wiņsh kaisli apkampa to (gaisma zuda! ne= redzeja wairs neko!) un kaislus skuhpztus spee= da uz wiņas luhpam. „Nē... tagad nē..." wiņa atgaiņajās: „ak... luhdzami... neskuhpzteet mani..." Wiņsch neklausijās; tureja wiņu, peewilcis ceeschi un maigi „Es tahda — netihra..." un asaras — lee= las un baltas — sahka ritet wiņai pahr wai= geem. Bet wiņsch skuhpztija tās. Diwas ztraujas zirdis pukzteja saskaņā. „Rihtu, riht'... tu buhsi pee manis ..." wiņsch elsoja Neatbildeja domigskumja. Tad saņehmās un atswabinajās no karztajeem apkampeeneem. „Luhdzami ejat tagad... Ļaujat man sa= ņemtees un pahrdomat... Gan tad wehlak... Es juhs luhdzu..." Kawejās, wilcinajās. „Bet es tewi rihtu gai= dischu..." „Ja, ja..." wiņa saņehmās. sija ztingri. Acis mirdzeja uzbudinatam. Kruh= tis cilajās kā drudzī. * * * Nepaceetigi Reekzts gaidija wisu deenu; schaubijās un trihceja... baidijās, ka ne= nahks... Klasē, runadams ar audzekņeem, beezchi pehk= schņi apklusa, un eegrima sawās domās; ne= wehrigs un izklaidigs jutās ztarp darba bee= dreem; luhkojās pulkztenī un ilgojās mahjās.. Mahjās pahrnahcis, zaudeja galwu: iztabu izposa pats un nokahrtoja; grahmatas mehta= jās uz galda — grahmatas ruhpigi nolika plauktā un apskatijās; ģihmetnes sarindoja uz rakztamgalda un peeskahrās tintnicai grihdsega bija sawilkusēs — ruhpigi izgludina= ja to; te bija wiņa pasaule ... Laiku kawedams, noleecās pahr awizi: lasija, bet nesaprata — preekschā sew redzeja tikai to weenu... Klau! soļi pee durwim! Ta, warbuht, wiņa... Reekzts peetruhkās apmulsis; asinis, karzti riņ= ķodamas, ausīs zwanija sadzirdami; kahja drebeja uzbudinatam, kad wiņsch to paspehra uz durwju pusi, domadams, kā saņemt sawu mihļo ... Nē, aizgahja gaŗam: sweschs gahjejs noku= zteja gar logu un zuda - - Nosehdās un weenaldzigi paņehma laikrakztu — pats sewi mahnija ar sawu weenaldzibu; lasija, klusi swilpodams, bet nesaprata; gausi pee seenas tikschķeja pulkztenis. Wiņa bija teikusēs nogaidit neaizdomigu brihdi un tad — tuhliņ schurpu... pee pirmās izdewibas ... Bet jau saskatama nolaidās izta= bā zila krehsla. - - (Turpmak wehl.)